Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
Modrim tika nošauti suņi. Dzīvnieki, kas neapdraudēja, kas bija viņa ģimenes daļa. Un tagad, kad putekļi nosēžas, redzam, kā patiesība tiek aizstumta zem paklāja, un vainīgie tiek piesegti.
Kurš aizsargā šāvēju? Kāpēc viņu sauc par “mednieku”, ja viņš šauj dzīvas būtnes bez pamata? Runā, ka Gatis Minkevičs bija tas, kurš pielika punktu trīs dzīvām dvēselēm. Runā arī, ka pašvaldības policisti paši atveda stirnu — lai būtu “iemesls”.
Ja tā ir taisnība — tad šīs vairs nav medības. Tā ir sazvērestība un cinisms. Tā ir cilvēcības nāve.
Un tad vēl jautājums: kāpēc klusē tie, kuriem vajadzētu runāt? Kāpēc Rasma piesedz savu dēlu?Guntaru? Vai mātes mīlestība ir augstāka par taisnību? Vai patiesība ir tik bīstama, ka jāslēpj no sabiedrības?
Mēs dzīvojam valstī, kur dzīvnieku slepkavība tiek attaisnota ar medību apliecību, kur cilvēks, kas mīl savus suņus, tiek padarīts par vainīgo, un kur institūcijas klusē, jo “tā ir ērtāk”.
Bet klusēšana ir līdzdalība.
Patiesība nepaliks aprakta — jo pat tad, kad visi klusēs, būs cilvēki, kas turpinās jautāt: kāpēc tika šauts? Kāpēc tiek melots? Un cik ilgi vēl paslēpsies aiz vārda “mednieks”?
Attēlā - suņu noslepkavošanas pasūtītāja Rasma Žilvinska. Atcerieties šo seju!






Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.































