Pašvaldība sola nepieļaut alejas iznīcināšanu, "Valsts ceļi" ierunājas par atkārtotu ekspertīzi
PIETIEK12.01.2015.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Saskārusies ar sabiedrības protestiem, Limbažu novada pašvaldība veido īpašu komisiju, lai varētu pieņemt "kompetentu lēmumu" par koku izciršanu gar ceļa Ragana-Bīriņi-Vidriži malām, kas veido vienu no skaistākajām vēl atlikušajām Latvijas alejām. Ceļmalu attīrīšanas iniciators – valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi – plāno tuvākajā laikā nosūtīt pašvaldībai lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi un piesaistīt arī vēl jaunus ekspertus.
Kā Pietiek jau ziņoja, Latvijas valsts ceļi (LVC) iecerējuši veikt ceļa malu attīrīšanu šim ceļam, kas reāli nozīmē alejas iznīcināšanu, bet pret to protestē iedzīvotāji, tādēļ pagaidām darbi ir apturēti. Tuvākajās dienās LVC nosūtīs vēstuli Limbažu novada pašvaldībai ar lūgumu veikt atkārtotu ekspertīzi un piesaistīt arī vēl jaunus ekspertus, Pietiek informēja LVC sabiedrisko attiecību konsultante Anna Kononova.
Lai gan sākotnēji pašvaldība saskaņojusi ceļa malu attīrīšanu, taču pēc tam parādījušies aktīvi iedzīvotāju protesti, un LVC darbus apturējis. Koku ekspertīzes veikšana ir pašvaldības kompetence, tādēļ tagad tiek gaidīta tieši Limbažu novada domes reakcija.
Limbažu domes izpilddirektors Agris Blumers Pietiek pirmdien informēja, ka pašvaldība tagad veidošot īpašu komisiju, kurā ietilps gan Botāniskā dārza pārstāvji, kas izvērtēs koku nozīmīgumu, gan iedzīvotāji, kuri protestēja pret koku izciršanu, gan citi speciālisti. Pirms komisijas sasaukšanas esot jāuzzina, cik izmaksās ekspertu darbs. „Pašvaldība nedrīkst ieguldīt savus līdzekļus Latvijas valsts ceļiem piederošā īpašumā,” skaidro pašvaldības pārstāvis. Gadījumā, ja ekspertu vērtējums izrādīsies pārāk dārgs un pašvaldības rīcībā nebūs līdzekļu tā apmaksai, izpilddirektors sola, ka pašvaldība nedos savu saskaņojumu koku izciršanai.
Ja pašvaldība nepiekrīt koku izciršanai un tam ir ekspertu pamatojums, LVC nedrīkst veikt koku izciršanu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Pietiek turpinās sekot notiekošajam ap šo aleju.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
