Iesaki rakstu: 
Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši un godīgi narkotikas nelietojoši prokurori.
Visi Latvijas prokurori ir kompetenti, ar labām atzīmēm beiguši Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, paši uzrakstot savu diplomdarbu.
Prokurori nekad nevilto krimināllietas materiālus, it sevišķi - nekad nepiešuj izmeklēšanas tiesneša saskaņota lēmuma pirmajai lapai pavisam citas, kuras izmeklēšanas tiesnesis nekad nav saskaņojis.
Prokurori nekad neizdara kratīšanu dzīvoklī, ja kratīšana ir atļauta pavisam citā dzīvoklī mājā, kas atrodas ielas pretējā pusē.
Prokurori nekad puspiliki reibuma stāvoklī neārdās Skyforger koncertā, nestāsta par to, kā "ņems šļuškas", un nebļaustās, ka "visapkārt ir pidari".
Prokurori nekad neaprunā Latvijas radio intervijā savus kolēģus anonīmi ar pārveidotu balsi.
Šie prokurori nekad neatbrīvo no kriminālatbildības nelikumīgus robežas šķērsotājus ar viltotiem dokumentiem.
Šie prokurori nekad nearestē mantu lieciniekiem, pret kuriem netiek izvirzītas nekādas krimināltiesiska rakstura pretenzijas.
Latvijas prokurori izvirza apsūdzības personām tikai tad, ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, un nekad apsūdzības netiek izvirzītas tādēļ, lai kādu "noņemtu no trases".
Un gadījumā, ja kādam prokuroram kāds no iepriekš uzskaitītajiem nedarbiem pilnīgi neiespējamā veidā gadītos, tad Ģenerālprokuratūra to visu rūpīgi izvērtētu un viņš, visticamāk, vairs nebūtu prokurors. April, april!
Seko mums 
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
1796.gadā Eiropas domātāji ar pārsteigumu un satraukumu atklāja, ka pašā kontinenta sirdī eksistē "pelēkā zona" – sabiedrība, kurā cilvēks dzīvo bez tiesiskas aizsardzības un bez reālas iespējas ietekmēt savu likteni. Garlībs Merķelis savā manifestā Latvieši nevis vienkārši aprakstīja tautas "raksturu", bet gan veica nežēlīgi precīzu sistēmas sekciju. Viņš dokumentēja dzimtbūšanas iekārtu – mehānismu, kurā indivīds bija pakļauts absolūtai varai bez jebkādiem drošinātājiem vai līdzsvara.
Latvijas publiskajā telpā netrūkst organizāciju, kas drosmīgi runā “tautas vārdā”. Dažām pat nosaukums to sola jau iepriekš. Piemēram, “Drosme darīt”. Drosme – tas, protams, ir labi. Jautājums tikai – darīt ko tieši un kā interesēs?
Es diezgan kategoriski nepiekrītu tam, kā Alvis Hermanis raksturo Progresīvos. Man viņi nesaistās ar Sibīriju vai totalitāriem režīmiem — tā ir cita laikmeta un citas sistēmas traģēdija. Bet tas nenozīmē, ka man viņu politika ir pieņemama. Tieši pretēji.
