Pasaule bez īpašuma un privātuma. Kādu "paradīzi" jau 2030. gadā mums gatavo globālisti?
Vija Beinerte30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Laipni lūgti 2030. gadā! Man nepieder nekas, un es esmu laimīga." Tā Ida Oukena ir nosaukusi savu eseju, kas vēstī par idillisku dzīvi pilsētā, kur privātīpašuma vietā ir pakalpojumi, tehnoloģijas apmierina pilsoņu vajadzības un par visiem rūpējas valdība.
Enerģija ir par brīvu. Nav jāmaksā ne par transporta pakalpojumiem, ne par dzīvokļa īri. Tiesa, kad neesi mājās, tur saimnieko citi, bet tas taču ir tik jauki, vai ne?
Plauktos nekas neglabājas, jo visu nepieciešamo tev īstajā brīdī piegādās drons. Ja gribi kur doties, pēc trim minūtēm pie tavām namdurvīm stāvēs bezpilota auto. Un arī iepirkšanos tavā vietā veiks algoritms, jo tas taču labāk zina, kas tev vajadzīgs.
Nekādu problēmu. Valdība visu nodrošina un arī uzņemas par visu atbildību.
Vienīgās bažas esot par tiem, kas nedzīvo šajā laimes pilsētā. Tiem, kas pazaudēti ceļā. Kas nolēma nepievienoties, kad roboti pārņēma lielāko daļu darbu. Tiem, kas "sadusmojās uz politisko sistēmu un vērsās pret to". Tagad viņi dzīvo ārpus pilsētas mazās kopienās vai tukšajās, pamestajās mājās.
Un vēl esejas autori reizēm kaitinot fakts, ka nav īsta privātuma. Nekur nevar aiziet nereģistrējoties. Katra kustība tiek ierakstīta, "viss, ko es daru, domāju un par ko sapņoju". Taču autore cer, ka neviens to neizmantos pret viņu.
"Kopumā šī ir laba dzīve. Daudz labāka nekā ceļš, pa kuru mēs gājām, kad ar mums notika visas tās briesmīgās lietas: slimības, klimata pārmaiņas, bēgļu krīze, vides degradācija, pārapdzīvotās pilsētas, ūdens piesārņojums, gaisa piesārņojums, sociālie nemieri un bezdarbs."
Protams, varētu teikt, ka šī eseja ir tik vien kā utopija, autores fantāzijas auglis. Ja vien Ida Oukena nebūtu politiķe, feministe un sociāldemokrāte, kas no 2011. līdz 2014. gadam ir bijusi Dānijas vides ministre. Turklāt šo eseju viņa ir uzrakstījusi 2016. gadā Pasaules ekonomikas forumam.
Patlaban saiti uz Oukenas eseju Pasaules ekonomikas foruma mājas lapā vairs nevar atrast, taču 2016. gada 10. novembrī to pārpublicēja žurnāls "Forbes", un tā joprojām ir atrodama viņu rakstu arhīvā.
Tagad Ida Oukena ir Pasaules ekonomikas foruma Pilsētu un urbanizācijas padomes locekle.
Pieļauju, ka viņa ir cītīgi studējusi kreiso liberāļu garīgo tēvu Kārli Marksu, kas par visa ļaunuma skani vēl tālajā 1848. gadā pasludināja privātīpašumu. "Komunisma būtību var apkopot vienā teikumā: privātīpašuma atcelšana," tā rakstīja biedrs Markss.
Trīsdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Marksa un Engelsa "Komunistiskās partijas manifests" ASV koledžās ir visvairāk pieprasītā ekonomikas "mācību grāmata", kas izsniegta divreiz biežāk nekā jebkura cita ekonomikas grāmata.
Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem daudzas ASV humanitārās universitātes ir kļuvušas par marksisma ideju inkubatoriem, kur netiek mācīti vēstures pamati – ja vēsture skar komunisma valstis.
Tāpēc par ASV studentiem, kas apjūsmo Marksu, es diemžēl nebrīnos. Bet Idai Oukenai kā eiropietei vēsture tomēr būtu jāzina. Ja vien ideoloģiska pārliecība neizrādītos svarīgāka par patiesību.
Lai gan pati eseja vairs nav atrodama Pasaules ekonomikas foruma mājas lapā, 2018. gadā sadaļā "Globālā dienaskārtība" ir publicēts raksts "Astoņi nākotnes paredzējumi", kur pirmais punkts skan šādi: "Visu produktu vietā būs pakalpojumi." Tam seko citāts: "Man nekas nepieder. Man nepieder automašīna. Man nepieder māja. Man nepieder ne sadzīves tehnika, ne apģērbs." Un atsauce uz dāņu deputāti Idu Oukenu.
Starp citu sestajā no astoņiem paredzējumiem ir teikts, ka tie, kas patlaban ir bēgļi, 2030. gadā būšot plaukstošu uzņēmumu vadītāji. Un arī tas, ka tuvākajā laikā miljards cilvēku emigrēšot uz Ameriku un Eiropu.
Savukārt Apvienoto Nāciju organizācijas mājas lapā, sadaļā "Pasaules pārveidošana", varam lasīt stingru apņemšanos līdz 2030. gadam "likvidēt nabadzību un badu", nodibinot "taisnīgu, vienlīdzīgu, tolerantu, atvērtu un sociāli iekļāvīgu pasauli, kur tiek apmierinātas visneaizsargātāko cilvēku vajadzības".
Tādu, redziet, "paradīzi" mums ir ieplānojis Pasaules ekonomikas forums un Apvienoto Nāciju organizācija jau gluži tuvā nākotnē.
Starp foruma lūgtajiem viesiem pēdējā laikā ir arī Latvijas prezidents. Jautājums, ko uzdevu rakstā "Skaidrības gads jeb "Lielais restarts", ceturtā industriālā revolūcija, plāna vājais punkts un sestais eņģelis", joprojām ir palicis neatbildēts. Proti: kādu globālistu "jaunās pasaules" ainavā prezidents redz Latviju? Vai joprojām kā nacionālu valsti ar savu suverēnu valstsgribu?
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
