Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojas Latvijas neatkarības de iure atjaunošanas diena - 4. maijs, ir brīvdienas, esmu ieslīdzis pārdomās, kas mani pēdējā laikā neliek mierā… par ūdeni...

Esmu dzimis gadā, kad tagadējais Latvijas ministru prezidents sāka tirgot daudzpieredzējušai Latvijas tautai ūdeni maisiņos, tiesa gan sasaldētu, ar pievienoto vērtību! Kāds tas bija neatceros- vai nu manā ģimenē tādu nepirka vai biju pārak mazs, lai atcerētos un novērtētu, bet kad biju paaudzies un sāku iet skolā, tas ledus ūdens bija jau izbeidzies!

Daudz ūdeņu aiztecējis kopš tā laika, izgāju dažādas skolas, darbus, uzkrāju pieredzi, zināšanas un nolēmu dibināt pats savu uzņēmumu, nevis būt darba ņēmējs. Un ne tikai savu personisko ambīciju dēļ, bet acīmredzot noticēju arī jauno Saeimas deputātu runas plūdiem par nepieciešamību attīstīt un stimulēt uzņēmējdarbību Latvijā, par atbalstu un pretīmnākšanu, par digitālo transformāciju un ārvalstu kapitāla piesaisti.

Domāts, darīts, 2022. novembra sākumā reģistrēts! Ar IK reģistrāciju viss veicās raiti, pat norēķinu kontu bankā izdevās atvērt! Kā izrādījās vēlāk, ne visiem tas izdodas ātri un reizēm neizdodas vispār, jo nespēj pietiekami pierādīt savus labos nodomus - ja grib realizēt savas idejas un saņemt nopelnīto, uzņēmējdarbībai jāatver norēķinu konti digitālajās platformās vai citās jurisdikcijās esošajās bankās, jo Latvijā vēl joprojām ir kapitālais remonts - jau ceturto gadu “remontējam” dažus tekošus klozetpodus, bet visai mājai atslēgts ūdensvads..

Protams, jebkuram Latvijas uzņēmējam neizbēgami ir saskarsme ar iestādi, kura savu misiju vārdos pozicionē, kā būt uzticamam sabiedrotajam nodokļu un muitas lietās, godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrības labklājībai. Jau nopriecājos - būs man vēl viens sadarbības partneris, jo vēlos godīgi veikt savu saimniecisko darbību! Vairāki skeptiski noskaņoti avoti, gan brīdināja, lai neloloju ilūzijas!

Viss varbūt, būtu izvērsies jauki, ja mana saimieciskā darbība būtu orientēta uz Latvijas iedzīvotāju pašpatēriņu un es juridiskajā adresē, kura vienlaicīgi ir arī saimnieciskās darbības vieta, no nezāļu saknēm pītu groziņus, kuros mājsaimniecībām glabāt vienotajā e-pasta adresē iesūtītos valsts iestāžu paziņojumus. Diemžēl es sniedzu IT konsultāciju pakalpojumus ārpus LV fiziskajām robežām, ES teritorijā reģistrētam uzņēmumam, un tam man ir nepieciešams reģistrēties Latvijas PVN maksātāju reģistrā, lai saņemtu apmaksu par saviem pakalpojumiem un būtu godīgs uzņēmējs.

Un tad sākās mani muklāja piedzīvojumi - pēc labākas sirdsapziņas iepazīstināju neizbēgamo sadarbības partneri ar sevi - darbības specifiku, noslēgto līgumu ar vienīgo ES reģistrēto sadarbības partneri. Visus pieprasītos dokumentus gan nevarēju iesniegt, dokumenti nebija vēl radušies, jo nebija PVN reģistra numura. Bet šī problēma pēc sarakstes atrisinājās, ieguvu savu PVN reģistra numuru un varēju sākt strādāt.

Un tad, pievēršoties sava uzņēmuma attīstīšanai, kurā vēl nekāda finanšu un ar nodokļiem apliekamu darījumu aprite nenotika, izdarīju fatālu kļūdu, neiesniedzu normatīvajos aktos noteiktās PVN atskaites par katru mēnesi (arī nebiju piefiksējis likuma izmaiņas - kad es apguvu grāmatvedību, IK PVN atskaites bija jāiesniedz vienreiz ceturksnī). Protams, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības! Manā gadījumā tās bija tukšas atskaites, respektīvi ar PVN apliekami darījumi 0, un par to tiku izslēgts no PVN maksātāju reģistra, protams, pamatoti, jo valstij svarīgs katrs iekasētais cents…

Atzinu savu vainu, ar nokavēšanos iesniedzu PVN deklarācijas par novembri un decembri 2022.gadā un par janvāri, februāri un martu 2023.gadā, kurās valstij samaksājamais nodoklis ir 0, papildus visus prasītos līgumus, IK konta apgrozījumu un lūdzu atjaunot mani PVN reģistrā, uz ko saņēmu lēmumu, ka pret mani ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kas tiks izskatīts maija vidū, rakstveida procesā, kurā izlems, cik man soda vienības piespriest samaksāt - no 57 līdz 140 – par šo pārkāpumu, 2022. novembra mēnesī neiesniegto PVN deklarāciju.

Tā ka gaidu, ka vēl šādus lēmumus saņemšu arī par decembri, janvāri, februāri, jo arī par šiem mēnešiem deklarācijas iesniedzu ar nokavēšanos. Un tad arī valsts budžetam būs papildinājums, ja samaksāšu piespriestās soda naudas…

Jūtos kā nebeidzamā purvā, kurā sava naivuma pēc esmu kļūdaini iebridis: kā sper soli, tā grimsti dziļāk un dziļāk, lai gan šobrīd atrodos valstī, kuras lielākā daļa ir zem jūras līmeņa, bet stabilas zemes, kur cilvēkiem dzīvot, strādāt un attīstīties, pietiek. Pa viesnīcas logu redzu kanālus - ūdeņus, kurus cilvēka prāts spējis transformēt un produktīvi izmantot atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām. Šeit es esmu sava uzņēmuma kapteinis, kurš tur savu kursu un vada savu mazo biznesa laiviņu, ievērojot visus pastāvošos noteikumus. Ja manas zināšanas un darbs šeit tiek novērtētas, vai man ir vērts tērēt savus resurus, lai atrakstītos un atslaucītos no zvirbuļu sakultās dubļu peļķes, t.i. no Latvijas neizbēgamā sadarbības partnera?

Nenoliegšu, ka mani brīdināja, ka Latvijā ar uzņēmējdarbību nebūs vienkārši, pat ne sakarā ar nodokļiem (tie jāmaksā visur un vienmēr - lielāki vai mazāki), bet tieši dēļ neizbēgamā sadarbības partnera attieksmes un kompetences. Tad nenoticēju, tagad pārliecinājos, bet vēl joprojām esmu naivs, jo vēlos dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, audzināt bērnus un nodokļus maksat Dzimtene. Tagad jau mani sauc par muļķi… Ticēt vai noraut ūdeni?

Ir tāda sajūta, ka Latvijā viss notiek, kā gaidot grēku plūdus, vienalga, kas būs nākotnē, ka tik tagad kaut kā galus savelkam un smuki lejam ūdeni, pat neapstrādātu, bez pievienotās vērtības

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...