Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvāk nākot vēlēšanu dienai, politiskās reklāmas redzamas teju visur – uz sabiedriskā transporta, plakātiem ielās un ceļu malās, arī radio, televīzijā un pasta kastītēs, sociālajos tīklos, tostarp TIKTOK. Lursoft pētīja 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošo politisko spēku 2021.gada pārskatus, lai noskaidrotu, kādi bijuši to ieņēmumi un izdevumi pērn.

Pētot partiju iesniegtos gada pārskatus par 2021.gadu, redzams, ka biedru naudas lielākoties ir nebūtiska ieņēmumu daļa. Tā, piemēram, pērn bijušas vien četras politiskās partijas, kuru biedru naudu kopējais apmērs pārsniedz 10 tūkst. EUR. Līderis gan to vidū ir “Konservatīvie”, kas pagājušajā gadā biedru un iestāšanās naudā saņēma 33,8 tūkst. EUR. Citus gadus “Konservatīvo” biedru un iestāšanās naudas kopsumma bijusi vēl lielāka, piemēram, 2019.gadā tās apmērs sasniedza 44,48 tūkst. EUR. Otrs lielākais biedru un iestāšanās naudas saņēmējs 2021.gadā bijuši “Progresīvie” (28,53 tūkst. EUR), savukārt trešais lielākais – politiskā partija “Katram un katrai” (13,86 tūkst. EUR).

Jānorāda, ka gan “Progresīvie”, gan arī “Katram un katrai” ir vienīgās politiskās partijas, kuras savos gada pārskatos norādījušas, ka tās pērn guvušas ieņēmumus arī no saimnieciskās darbības. “Progresīvo” gadījumā tie bijuši 420 eiro, bet “Katram un katrai” no saimnieciskās darbības guvusi 2184 eiro. Ne viena, ne arī otra partija savā vadības ziņojumā nav norādījusi, kāda veida saimniecisko darbību tā pērn veikusi.

Jānorāda, ka 2021.gadā bijusi virkne partiju, kas nav guvušas ieņēmumus no biedru naudas. Tādas ir ne tikai nelielās partijas, tādas kā “Tautas varas spēks”, “Tautas kalpi Latvijai”, bet arī, piemēram, “Attīstībai/ Par!”, kas ieņēmumus no biedru naudas nav guvusi arī iepriekšējos gados.

Kopējo ieņēmumu ziņā “Attīstībai/ Par!” 2021.gadā bijusi piektais lielākais politiskais spēks (592,90 tūkst. EUR), kamēr līdere bijusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, kurai, kā rāda Lursoft apkopotie dati, šogad reģistrēti 1646 biedri. Tās kopējie ieņēmumi pērn pārsnieguši 870 tūkst. EUR. Lielāko daļu no šīs summas, proti, 800 tūkst. EUR, partijai nodrošinājis valsts budžeta finansējums, vēl 67,61 tūkst. EUR tā guvusi no saņemtajiem dāvinājumiem un ziedojumiem. Vēl dāsnākus ziedojumus pagājušajā gadā saņēmuši tikai trīs politiskie spēki – “Latvijas Reģionu apvienība”, kas šajās vēlēšanās startē no Apvienotā saraksta, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”.

“Latvijas Reģionu apvienības” iesniegtajā gada pārskatā redzams, ka pērn tā saņēmusi dāvinājumus un ziedojumus 136,49 tūkst. EUR apmērā, vien par 30 tūkst. EUR mazāk nekā partijas saņemtais valsts budžeta finansējums pagājušajā gadā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskotā informācija rāda, ka lielāko ziedojumu (5 tūkst. EUR) tā saņēmusi no Jura Bruņevska, taču ir ziedotāji, kuri partijai gada laikā ziedojuši vairākkārt, to kopējam ziedojumu apmēram pārsniedzot 5 tūkst. EUR, piemēram, AS “Liepājas papīrs” patiesais labuma guvējs Jānis Vilnītis.

Ar ziedojumu piesaistīšanu pieticīgāk veicies partijai “Suverēnā vara”. Lursoft izpētījis, ka pērn partija ziedojumos piesaistījusi vien 126,49 eiro, bet šogad gan ziedojumu apmērs audzis. Līdz pētījuma sagatavošanas brīdim KNAB publiskojis datus par “Suverēnās varas” ziedojumos šogad saņemtiem 9,21 tūkst. EUR. Saņemto ziedojumu apmērs šogad tik strauji gan nav audzis partijai “Vienoti Latvijai”, kas pērn visa gada garumā ziedojumos saņēma 277,82 eiro, bet šogad – 2,37 tūkst. EUR.

Lursoft apkopotie dati parāda, ka šogad vislielākos ziedojumus piesaistījusi partija “Latvija pirmajā vietā”. Ja 2021.gadā partija ziedojumos saņēma 16,99 tūkst. EUR, tad šogad to apmērs pieaudzis jau līdz 267,16 tūkst. EUR. Otrs lielākais ziedojumu saņēmējs ir politiskā partija “Katram un katrai”, kas ziedojumos 2021.gadā piesaistījusi 162,80 tūkst. EUR. Savukārt “Latvijas Krievu savienība” šogad ziedojumos saņēmusi vien 6,77 eiro. Mantas vai pakalpojuma veidā to “Latvijas Krievu Savienībai” ziedojis tās saraksta līderis Rīgā Miroslavs Mitrofanovs.

Lursoft, izpētot KNAB publiskoto informāciju, secinājis, ka šogad partijai “Latvija pirmajā vietā” bijuši pat vairāki ziedojumi 10 tūkst. EUR apmērā. Piemēram, 10 tūkst. EUR vienā ziedojumā partijai ziedojis Rolands Gulbis, tāpat arī citas ar biznesa vidi saistītas personas –  Vitālijs Gotlibs, Jānis Maršāns u.c. “Latvija pirmajā vietā” viena no redzamākajām personībām – Ainārs Šlesers – šogad partijai ziedojis 9,5 tūkst. EUR. Tikmēr politiskajai partijai “Katram un katrai” lielāko ziedojuma summu – 10 tūkst. EUR – ziedojusi Svetlana Vāverāne, savukārt partijas dibinātāja Alda Gobzema vārds ne šogad, ne arī pērn nav atrodams partijas ziedotāju rindās.

Lielākās politiskās partijas pēc to kopējo ieņēmumu apjoma 2021.gadā:

Saskaņa: 870,41 tūkst. EUR;

Konservatīvie: 716,45 tūkst. EUR;

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”: 636,25 tūkst. EUR;

Jaunā VIENOTĪBA: 605,85 tūkst. EUR;

Attīstībai/ Par!: 592,90 tūkst. EUR.

Pērn notikušo pašvaldību vēlēšanu iespaidā jau aizvadītajā gadā vairākām partijām bijuši ievērojami reklāmu izdevumi. Piemēram, “Konservatīvie” reklāmu pakalpojumos 2021.gadā samaksājuši 373,21 tūkst. EUR, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” – 313,37 tūkst. EUR. Nedaudz mazāki izdevumi par reklāmu bijuši Jaunai VIENOTĪBAI – 203,50 tūkst. EUR.

Jānorāda, ka gan “Saskaņa”, gan arī “Konservatīvie” 2021.gadā bijuši politiskie spēki ar lielākajiem izdevumiem, attiecīgi 785,04 tūkst. EUR un 647,16 tūkst. EUR. Vairāk nekā 600 tūkst. EUR lieli izdevumi aizvadītajā gadā bijuši arī Nacionālajai apvienībai (634,35 tūkst. EUR) un Jaunaaji VIENOTĪBAI (610,24 tūkst. EUR). Pēdējai no tām izdevumu apjoms pērn pārsniedzis ieņēmumus par 4,4 tūkst. EUR, liecina tās publiskotais Ieņēmumu un izdevumu pārskats.

Jānorāda, ka Jaunā VIENOTĪBA tāda nav bijusi vienīgā, jo “Latvijas Krievu savienībai” ieņēmumu daļa bijusi par 20,97 tūkst. EUR mazāka nekā izdevumi, savukārt “Tautas varas spēka” izdevumi pat par 43,76 tūkst. EUR pārsnieguši ieņēmumus. Jānorāda, ka “Tautas varas spēka” ieņēmumi 2021.gadā bija vien 6,9 tūkst. EUR, kamēr izdevumi – 50,6 tūkst. EUR, tiesa, 34,4 tūkst. EUR no tiem veidojušies uz pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma rēķina.

14. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju un to apvienību saņemto ziedojumu apmērs (laika periodā no 2022.gada 1. janvāra līdz 22. septembrim)

Vēlēšanu saraksta Nr.

Kandidātu saraksts

Saņemto ziedojumu apjoms 2022.gadā, EUR

1

Jaunā VIENOTĪBA

29455,22

2

“Latvijas Krievu savienība”

6,77

3

Zaļo un Zemnieku savienība

107661,80

4

TAUTAS KALPI LATVIJAI

442,59

5

“SUVERĒNĀ VARA”

9210,00

6

“Kristīgi Progresīvā Partija”

2371,64

7

“Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

75956,09

8

Politiskā partija “Stabilitātei!”

13888,07

9

Politiskā partija “Tautas varas spēks”

32809,01

10

Partija “Vienoti Latvijai”

0,00

11

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

47112,87

12

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

267158,40

13

Konservatīvie

39146,02

14

Politiskā partija “KATRAM UN KATRAI”

114418,60

15

“PROGRESĪVIE”

102584,70

16

Attīstībai/Par!

37897,30

17

“Apvienība Latvijai”

1875,00

18

“APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”

31608,08

19

Politiskā partija “Republika”

5945,99

Pētījumā izmantota KNAB mājas lapā  publicētā informācija. Dati uz 22.09.2022.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...