Paredzamais Tramps un mafija

Hegemons

Pēdējā laikā nepārprotami iezīmējies tas, ka ASV nesaudzīgi vērsīsies pret jebkādiem konkurentiem, kas mēģinātu apšaubīt ASV vadošo lomu pasaulē un mestu šai lomai izaicinājumu. Šis ir fundamentāla turpmākās rīcības motivācija.

Brīdinājumi par to, ka ASV vadība nepieļaus citām valstīm atteikties no dolāra, ir izskanējuši, un tie ir jāuztver vairāk nekā nopietni. Dolārs kopā ar amerikāņu militāro varenību ir ASV valdīšanas pamatā. Pavisam nesen prezidenta kandidāts D.Tramps apliecināja gatavību ieviest 100% tarifus importam no tām valstīm, kuras izdomās atteikties vai izvairīties no dolāra.

Tomēr konkurence par un pret dolāru notiek, pat varētu teikt, ir sākumā. Mazāk redzami – kā palimpsests, bet tas ir pamatā tiem daudzajiem “kariem”, kurus mums ikdienā rāda televizors. Šis temats saistīts ar apvienību BRICS, ar centrālo banku digitālo valūtu, ar amerikāņu attiecībām ar Ķīnu un Krieviju un pirmkārt, protams, ar Londonas finanšu centru, - tas ir pārāk liels, lai iekļautu šajā rakstiņā.

Izraēla

D.Tramps ir paredzams un konsekvents – viņš pirms vēlēšanām solīja atbalstu Izraēlai un uzreiz pēc vēlēšanām pievērsies šai prioritātei. D.Trampa izvēle nominēt Floridas senatoru Marko Rubio valsts sekretāra amatam un republikāņu pārstāvja Maika Valca izvēle nacionālās drošības padomnieka amatam tiek uzskatīta par nozīmīgu partijas vanagu spārna uzvaru. Rubio ir nelokāms Izraēlas atbalstītājs Senātā un konsekventi iestājies par stingriem pasākumiem pret Irānu. Floridas senators ir nelokāmi aizstāvējis Izraēlas militārās operācijas pret Hamas un Hezbollah.

Pieminēšanas vērts ir tas, ka Rubio ir arī sponsorējis tiesību aktu, kas neļauj nevienam prezidentam izvest Amerikas Savienotās Valstis no NATO bez Kongresa apstiprinājuma.

Tāpat kā Rubio arī Valcs ir bijis atklāts Izraēlas atbalstītājs un ir iestājies par Irānas sodīšanu par tās ļaunprātīgo rīcību Tuvajos Austrumos.

“Ebreju institūta Amerikas nacionālajai drošībai” prezidents Maikls Makovskis sniedz labu raksturojumu - “viņš palīdzēs Trampam atjaunot ASV atturēšanas spēju, kas ir stipri novājināta, izdarīt spiedienu uz Teherānas režīmu un atbalstīt Izraēlu, lai sekmētu gan Izraēlas, gan ASV drošības intereses,” (skat. portālu Jewish insider).

Abi republikāņi mazināja savu atbalstu Ukrainai, lai pieskaņotos Trampa uzskatiem. Abi balsoja pret Ukrainas finansēšanas likumu, kas šogad tika pieņemts Kongresā.

Trampa ārpolitikas komandā viņiem pievienosies Elīze Stefanika kā vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā. E.Stefanikas reputācija uzplauka pēc tam, kad viņa agresīvi apšaubīja vadošo universitāšu prezidentu nepietiekamo rīcību pret antisemītismu studentu pilsētiņās.

E.Stefanika uzsver antisemītismu kā vienu no galvenajiem jautājumiem, ko viņa savā jaunajā amatā centīsies risināt. Viņa vairākkārt kritizējusi ANO kā sistemātiski antisemītisku organizāciju. Antisemītisma pieaugumā viņa vaino prezidenta Baidena “četru gadu katastrofāli vājo ASV vadību”, kas ievērojami vājina nacionālo drošību un mazina amerikāņu reputāciju.

Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sāars viena no vadošo amerikāņu mediju Jewish Insider slejās savu iespējamo kolēģi Rubio sauc par “stingru Izraēlas draugu”.

D.Tramps ienes pozitīvu skaidrību – atbalstā Izraēlai viņam nav konkurentu, un savukārt attiecībā uz Irānu viņš iespējams joprojām ir gatavs sarunām, taču Teherānai pie sarunu galda nāksies maksāt ļoti augstu cenu “maksimālā spiediena” kontekstā. Demokrāti mēģināja izspēlēt kārti par atbalstu Izraēlai, bet demokrātu “atbalsts” sen bijis nepārliecinošs un farizejisks, savukārt koķetērija ar Irānu - visai bezkaunīga.

Imigrācija

Vēl viena tēma, kurā D.Tramps solīja agresīvu rīcību un to sāk demonstrēt, ir imigrācijas apkarošana. Tramps ir iecēlis bijušo Imigrācijas un muitas dienesta vadītāju Tomu Homanu par “robežu caru”, un sagaidāms, ka viņš iecels imigrācijas padomnieku Stīvenu Milleru par Baltā nama administrācijas vadītāja vietnieku, tādējādi norādot, ka viņš plāno pildīt savus kampaņas solījumus par robežas nodrošināšanu un kriminālo migrantu deportēšanu. Kā blakne - privāto cietumu uzņēmumu akcijas palielina savu vērtību, tajās ir vērts investēt.

T.Homans īstenoja Trampa “nulles tolerances” imigrācijas politiku un  pārraudzīs to, ko prezidents solīja kā visplašāko masveida deportāciju ASV vēsturē. Nav pārsteigums, ka arī dažās ES valstīs augusi griba izsūtīt nelegālos imigrantus. Ungārijas premjera Orbāna akcijas turpinās augt, un tajās var investēt.

Drošības politika

Latvijai dalība NATO organizācijā ir vitāli svarīga, un mēs šeit sagaidām, ka ASV turpinās būt par vadošo valsti šajā aliansē. Latvija, sekojot prezidenta Trampa prasībai, pēdējo gadu laikā strauji palielina izdevumus aizsardzībai, veicot svarīgus iepirkumus, tai skaitā, cerams, arī no ASV ražotājiem. ASV atbalsts Latvijas drošībai ir sens un sistēmisks.

Jau savā pirmajā prezidentūrā D.Tramps uzstājīgi sagaidīja to, ka Eiropas valstis daudz vairāk tērēs savos apbruņojuma iepirkumos. Viņš tagad varēs turpināt šo konsekvento spiedienu pret Eiropas valstīm.

Nav ticami, ka ASV pilnībā pametīs Eiropu un koncentrēsies tikai uz Tālajiem Austrumiem, lai iegrožotu Ķīnas attīstību un ekspansiju. Eiropa ir svarīga amerikāņiem, un tai ir stabili jāpaliek amerikāņu orbītā – tā ir maksātspējīga, tā var investēt jaunās darba vietās Amerikā, un šie uzdevumi Eiropai būs jāpilda.

Jebkādi nopietni ekonomiski un politiski sakari ar Krieviju nav pieļaujami, tā ir skaidra amerikāņu un angļu politika. Krievijai jābūt izolētai – jeb, kā to apraksta rinda ASV analītiķu, Rietumeiropai/Vācijai jābūt izolētai no Krievijas un jāatrodas skaidrā amerikāņu ietekmes zonā. Ieviestās sankcijas, kā aprakstīts neskaitāmās publikācijās, ievērojami traumē Rietumeiropas valstis, pirmkārt, Vāciju un stipri mazākā mērā pašu Krieviju. Tā ir gadu desmitiem sena maksima jeb tā sauktā Volfovica doktrīna – amerikāņi un angļi nedrīkst pieļaut stabilu Vācijas un Krievijas ekonomikas sadarbību, jo tā būtu nepieļaujams apdraudējums amerikāņu globālā hegemona statusam un angļu - Eiropā.

Pietiek palasīt kaut vai tikai nesen publiskotos divu prezidentu sarunu stenogrāfiskos pierakstus – B.Klintona un B.Jeļcina. Pēdējais nepārprotami izsaka aicinājumu – Bil,  atdod Eiropu Krievijai. Arī prezidenta Putina pirms gadiem divdesmit izteiktā  gatavība iestāties NATO iederas šajā krievu loģikā. Maskavas politika pārņemt Vāciju sāka veidoties, vēlākais, pirms pusgadsimta. Mēs zinām arī amerikāņu un angļu reakcijas rīcību (Ukraina, Baltijas rīcība, gāzes vadi, trīs jūru iniciatīva, citi), lai nepieļautu Maskavas un Berlīnes attiecību nostiprināšanos.

Tas Rietumeiropas sadarbības modelis ar Krieviju, kurš pastāvēja gadiem ilgi līdz Ukrainas kara sākumam, apdraud ASV vadošo lomu Eiropā un nav pieļaujams neatkarīgi no amerikāņu prezidenta uzvārda. Šobrīd nebūtu skaidrs, kāpēc gan lai ievēlētais prezidents šo maksimu mainītu. Latvija šajā spēles laukā pilda redzamu lomu.

Trampa idejas dzīvo un uzvar

Ir vairāk nekā loģiski, ka ASV speciālas pūles pieliek, lai attīstītu tos sektorus, kuros amerikāņu firmām joprojām ir priekšrocības. Tie ir mākslīgā intelekta, informācijas tehnoloģiju, mikroshēmu ražošanas, mākoņskaitļošanas, farmācijas, daži citi sektori. Tas, pirmkārt, attiecas uz šo tehnoloģiju militāro pielietojumu, pēc tam arī uz pielietojumu civilajās jomās.

Savukārt D.Trampa apņēmība atbalsts fosilajai industrijai un atomstaciju celtniecībai izriet no gaidāmā elektroenerģijas deficīta. Atomstacijas Amerikā ir vecas, tās lielā mērā jau gadu desmitiem strādā uz Krievijas degvielas, un mākslīgā intelekta attīstība prasa elektrību vairāk nekā milzīgos apjomos. Ar saules un vēja bateriju “jocīgajiem” risinājumiem šo vitāli svarīgo uzdevumu atrisināt nevar. Šis ir iemesls, kāpēc “zaļo” kursu var pagaidām nelikt prioritātēs.

Visai sagaidāms tas, ka tagad jaunais prezidents paplašinās protekcionisma politiku, lai  palīdzētu tiem savas valsts biznesa sektoriem, kuri nav starptautiski konkurētspējīgi. Šo nostāju D.Tramps iesāka pirmajā prezidentūrā, un tādējādi Trampa idejas dzīvo un uzvar.

Amerikāņi sekmīgi ieviesuši plašu subsīdiju programmu, kas atbrīvo dažādu kategoriju firmas no nodokļiem. Tas veicina kapitāla aizplūdi no Eiropas, kā arī strādājošu Eiropas uzņēmumu pārcelšanos uz ASV, kas pilnībā atbilst D.Trampa lozungam par to, ka padarīsim Ameriku atkal varenu.

Eiropa ilgstoši dzīvoja uz ASV un Krievijas rēķina, šie dzīves svētki tuvojas beigām.

Cenzūra

Pēdējā gada laikā plaši – ieskaitot augstāko Kongresa tribīni valsti – ticis iztirzāts temats par to, vai valdība “menedžēja” saturu sociālo tīklu platformās.

M. Šelenbergers, A. Gutentags un M. Taibijs ieguva ziņotāju dokumentus par ASV “cenzūras industriālā kompleksa” izveidošanos. Viņu pētījuma-ziņojuma centrā ir “publiskā un privātā partnerība” starp ASV un Lielbritānijas militārajiem un izlūkošanas resoriem, valdības amatpersonām un sociālo mediju platformām, kas laikā no 2018. līdz 2020. gadam palīdzēja izstrādāt cenzūras sistēmu, kuru pieņēma amerikāņu valdības departamenti, lai kontrolētu naratīvus par COVID-19 pandēmijas politiku un 2020. gada vēlēšanām.

Daudzi pārmetumi tika izteikti D.Trampam un E.Maskam  par to, ka viņi izplatot dezinformāciju vai maldinošu informāciju. Savukārt E.Masks stingri iestājas pret valdības iejaukšanos saturā, uzsverot vārda brīvību. D.Tramps neskaitāmas reizes  apzīmējis amerikāņu medijus par korumpētiem un izdomājumu izplatītājiem.

Ja atceramies to, ka Eiropas Savienība plāno veltīt ievērojamus līdzekļus nepatiesību un viltus ziņu apkarošanai, tādējādi radot jaunas subsidētas darba vietas un sildot pakalpojumu ekonomiku, tad var iedomāties, ka vārda brīvības tēmā eiropiešiem ar amerikāņiem būs konflikti. Iespējams, ka vajadzēs nošķirt cenzūru, kas tiek attaisnota ar valsts drošības apsvērumiem, no tās, ar kuras palīdzību tiek apkaroti politiskie konkurenti.

Aģitētāji

Demokrāti baudīja rindu kolektīvu publisku petīciju jeb vēstuļu ar atbalstu sev. Tādas parakstīja gan nacionālās drošības speciālisti, gan Holivudas zvaigznes. Tomēr šie centieni nedeva cerēto ietekmi, jo gan  “parastais” ierindas vēlētājs, gan vienkāršais vēlētājs-miljardieris acīm redzami vēlējās sodīt valdošo neokonservatoru un liberāļu-globālistu varu tās Demokrātu partijas izskatā kā atbildīgo par visām amerikāņu nelaimēm un likstām. 

Lasījām “23 Nobela prēmijas laureātu ekonomistu”, “vairāk nekā 500 vēsturnieku” un “vairāk nekā 100 bijušo valdības amatpersonu”  petīcijas,  kas demonstrēja atbalstu Kamalai Harisai.

No tiem nevēlas atpalikt arī 33 ortodoksālo rabīnu grupa ar savu vēstuli “Rabīnu sacelšanās: “Ortodoksu līderi stingri atbalsta Harisu pret Trampu.” Šis teksts vēsta: “Bijušā prezidenta Trampa rakstura radītie riski mums kā Torai paklausīgiem ebrejiem skaidri norāda, ka mums jāatbalsta viceprezidente Kamala Harisa.”

Tomēr rezultāts ir cits. Nelīdzēja arī D.Trampa dēvēšana par fašistu, balto pārākuma sludinātāju. Bāzes vēlētājs “nepavilkās” ne aiz mīlestības pret Trampu, bet, lai sodītu liberāļus demokrātu partijas izskatā.

Tuvie Austrumi

Cik izlēmīgi republikāņi nostājas Izraēlas pusē, tikpat izlēmīga ir amerikāņu likumdevēja rīcība, vēršoties pret terorisma finansēšanu, kas var būt arī teroristu islamistu grupu finansēšana.

Attiecīgais likumprojekts (ar kodu H.R. 9495) piešķirs Finanšu ministrijai “vienpusējas pilnvaras atcelt no nodokļiem atbrīvotā bezpeļņas organizācijas statusu jebkurai bezpeļņas organizācijai, kas tiek uzskatīta par “terorismu atbalstošu organizāciju””. Acīmredzams pirmais mērķis būtu Alliance for Global Justice, kas finansiāli saistīta ar  teroristu grupējumu Tautas fronte Palestīnas atbrīvošanai. Ticami, ka uzmanības lokā iekļūs virkne citu organizāciju kā Arab Resource and Organizing Center, Adalah Justice Project, Palestine Legal un Community Justice Exchange.

Vienlaicīgi ar šo politisko lēmumu pret islamistu teroristu finansēšanu redzam to, ka Irāna pārformatē savu atbalstu grupām Hamas, Hezbollah, Ansar Allah, to samazinot. Kā viss lielajā politikā tās varētu būt nejaušas sakritības, attiecībā uz kurām var pieņemt, ka tās drīz ļaus D.Trampam kļūt par uzvarētāju Izraēlas pusē  un Irānas iegrožotāju. Augoši konflikti Tuvajos Austrumos (un arī Ukrainā), šķiet, nav D.Trampa interesēs, jo atņemtu resursus centrālajām prioritātēm.

Fosilie

Vēl viena prioritāte D.Trampam bijusi un arī tagad ir atbalsts fosilajai industrijai. Vēl 2017. gadā prezidents Tramps izvirzīja Amerikas dominēšanu enerģijas jomā kā ekonomikas un ārpolitikas stratēģisku mērķi.

Pirms vēlēšanām viņš aicināja šo sektoru ziedot viņa kampaņai miljardu, pretim solot ierobežojumu samazināšanu. Tramps virza bijušo republikāņu kongresmeni no Ņujorkas Lī Zeldinu par Vides aizsardzības aģentūras vadītāju. Kritiķi uzskata, ka viņš pārraudzīs Baidena administrācijas klimata politikas demontāžu. Viņš dedzīgi atbalsta fosilo nozari, slānekļa tehnoloģiju un naftas urbšanas paplašināšanu jūrā.

Paziņojumā par šo izvēli Tramps norāda, ka Zeldins “nodrošinās taisnīgus un ātrus lēmumus par regulējuma atcelšanu”, savukārt bijušais kongresmenis paziņoja, ka “mēs atjaunosim ASV dominējošo stāvokli enerģētikas jomā, atdzīvināsim mūsu automobiļu rūpniecību, lai atjaunotu amerikāņu darbavietas, un padarīsim ASV par pasaules līderi mākslīgā intelekta jomā”. Fosilais sektors tomēr jau simt gadus ir viens no ASV ontoloģiskajiem stūrakmeņiem, prezidents to nevar ignorēt.

E-auto

Transporta dekarbonizācijas temps kļūs lēnāks. Transporta analītiķi no GlobalData nupat samazināja prognozi par elektromobiļu tirgus daļu ASV līdz 2030. gadam no 33% līdz 28%.

Dž. Šusters no GlobalData norāda, ka Trampa koncentrēšanās uz naftas cenu samazināšanu un izplūdes gāzu emisiju standartu vājināšana varētu samazināt elektromobiļu tirgus daļu par 15-20 %.

No otras puses, autoražotāji ir ieguldījuši miljardiem dolāru akumulatoru un elektrisko automobiļu rūpnīcās, lai izstrādātu e-auto, kas būs nepieciešami saskaņā ar ASV noteikumiem par izplūdes gāzu emisijām. Pagaidām ir spēkā nodokļu kredīts 7500 ASV dolāru apmērā, ko patērētāji var saņemt par Ziemeļamerikā ražota elektromobiļa iegādi.

Vērosim, vai D.Tramps vēlētos atcelt prezidenta Džo Baidena Inflācijas samazināšanas likumu, kas veicinājis elektromobiļu un akumulatoru (un citu) rūpnīcu celtniecību, no kurām daudzas atrodas republikāņiem labvēlīgos štatos.

Kurš savilks jostu

No republikāņiem dzirdam jaunu piedāvājumu: pieņemt īstermiņa ekonomiskās sāpes, lai ierobežotu valdības izdevumus. Pirmkārt, runa ir par “īslaicīgām grūtībām” vienkāršajiem amerikāņiem. E.Masks pievērsies arī šai tēmai. Viņam uzticēts veikt revīzijas valsts izdevumos un to optimizēšanu. “Mums ir jāsamazina izdevumi, lai dzīvotu saskaņā ar saviem līdzekļiem,” saka Masks. “Ikvienam nāksies samazināt izdevumus. ... Mēs nevaram būt izšķērdīgi. ... Mums ir jādzīvo godīgi,” teica Masks. Tādus apbrīnojamus tekstus var bīdīt tikai cilvēks, kurš vēl nav kļuvis par politiķi.

Ticami, ka prezidents Tramps pavasara sākumā pagarinās to nodokļu samazinājumu pārsvarā superbagātajiem, kuru viņš ieviesa savā pirmajā prezidentūrā.  Kopš pirmā Trampa nodokļu samazinājuma miljardieri ir kļuvuši par 3 triljoniem dolāru bagātāki.

Pirmo reizi vēsturē amerikāņi par valsts parāda apkalpošanu maksā vairāk nekā par visu savu militāro budžetu. Vērosim, kuri izdevumi tiks samazināti. Ja visu valsts izdevumu efektivizēšanu apņemas veikt amerikāņi, tad grūti saprast, kāpēc to nevarētu prezidents Rinkēvičs ar premjeri Siliņu – mēs tomēr esam proamerikāniska valsts.

Donori un mafija

150 ASV bagātāko ģimeņu izdevumi kampaņai sasnieguši jaunu rekordu. Izdevumi bijuši par 700 miljoniem ASV dolāru lielāki nekā tie 1,2 miljardi ASV dolāru, ko miljardieri ieguldīja 2020. gada kampaņā.

Republikāņi, pirmkārt, kandidāts Donalds Tramps bija lielākie ieguvēji no šo miljardieru ģimeņu tēriņiem, tostarp kazino magnāta Šeldona Adelsona atraitnes Mirjamas Adelsones, kura Trampa kampaņā ieguldīja simt miljonus. Šeldons Adelsons jāpiemin sevišķi, bijis uzticams atbalstītājs Trampam arī agrākajās kampaņās. Viņš un tagad viņa atraitne ir  tā daļa no amerikāņu ebreju kopienas, kura ir tuva republikāņiem un bezierunu Izraēlas atbalstītāji. 

No 1,9 miljardiem ASV dolāru, ko kampaņām iztērēja valsts bagātākās ģimenes, 72% jeb 1,36 miljardi ASV dolāru tika novirzīti republikāņu kandidātiem, bet 22% jeb 413 miljoni ASV dolāru - demokrātiem. Tas ir 75% pret 25% par labu Trampam pret Harisu.

Plaši apspriests ir SpaceX un Tesla dibinātājs Elons Masks kā Trampa atbalstītājs. Masks būs valdības izdevumu efektizators, un viņam vēlam sekmes.

E.Masks ir mafijas loceklis – par “PayPal mafiju” dēvē bijušo PayPal darbinieku un dibinātāju grupu, kuri attīstījuši citus tehnoloģiju uzņēmumus Silīcija ielejā, tai skaitā Tesla, Inc, LinkedIn, Palantir, SpaceX, Affirm, Slide, Kiva, YouTube, Yelp, Yammer.  Daži no šiem uzņēmumiem ir būtiski piegādātāji amerikāņu speciālajiem dienestiem, pirmkārt, Spacex un Palantir. Palantir dibinātājs ir miljardieris P.Tīls, kurš ir sens ievēlētā viceprezidenta J.D.Vansa  atbalstītājs. Tādējādi Trampa administrācija šoreiz stāvēs uz daudz stabilākām “kājām” ar saknēm specdienestu un informācijas tehnoloģiju elitēs.

Šī “mafija” lieku reizi pierāda patiesību, ka pie varas jāraujas grupveidā jeb ar savu “mafiju”. Tā tas daudzkārt bijis arī Latvijā, kad dažādās partijās veikli puiši iegūst varu. Par laimi, piemēram, Vienotības partijā varu pārņem dāmas (pārsvarā ar dubultiem uzvārdiem), kas mums ļauj teicami izskatīties dzimumu līdztiesības skalas vērtējumā.

D.Trampa un republikāņu partijas uzvaru kaldināja daži miljardieru klani no vienas puses un “parastie”  strādnieki no visai trūcīgām grupām, no otras.  Demokrātu partija pēdējo gadu desmitu laikā pameta “strādnieku” vēlētāju, izvēloties kalpot finanšu institūcijām, kā rezultātā “strādnieki” pameta demokrātu partiju, parādot tai vidējo pirkstu. Tā kā Latvijā nav opozīcijas partiju, tad Vienotības varas partijai šobrīd vēl nekas tāds nedraud.

Birokrātija

Tramps savos tekstos birokrātiju ir apzīmējis vairākos jēdzienos – saucot to par Vašingtonas purvu, apvainojot to biznesa ierobežošanā, it īpaši fosilā biznesa ierobežošanā, un apzīmējot to pat par nacionālo ienaidnieku. Daudzkārt viņš tēmē uz federālo dienestu, kas sastāv no desmitiem tūkstošu pārsvarā mazpazīstamu darbinieku, kurus Trampa kungs ne pārāk mīļi dēvē par “dziļo valsti” (mītisko deep state). Tā kā viņš nav spējis uzrādīt, tieši kur un kurā adresē šī dziļā valsts slēpjas, tad tāda vispār nepastāv, un droši vien tā ir kārtējā Trampa  maldinošā informācija, kuru vajag enerģiski nosodīt.

Tikai daži jēdzieni ir tik ļoti apsēduši prezidentu kā pārliecība, ka izpildvaru ierobežo neievēlētu birokrātu sazvērestība. Teksasas štatā D.Tramps birokrātiju iezīmēja kā nacionālo pretinieku, paziņojot: “Vai nu dziļā valsts iznīcina Ameriku, vai arī mēs iznīcinām dziļo valsti.”

Nodoms apkarot birokrātiju šī vārda mazajā nozīmē iezīmēts D.Trampa darbu sarakstā, kas pazīstams kā “47. darba kārtība”, pie kam nav pamata domāt, ka viņš blefotu. Aktuāli gan ir jautājumi par to, kā tieši tiks uzsākts viņa karš pret birokrātiju un kā uz to reaģēs valdības darbinieki.

Izlēmības un ambīciju trūkumu viņam un klaniem aiz viņa pārmest nevarēs. Viņa kritiķi to dēvē par autokrātisku patvaļu. Tomēr viņa politiskā griba var nest augļus, jo viņš nav pārāk atkarīgs no birokrātijas. Arī rīcības programmu viņa prezidentūrai nerakstīja ierēdņi.

To pagaidām nevar teikt par Eiropas Savienību, kurā cīņa ar birokrātiju ir augsts lozungs jau gadus divus, tai skaitā arī Latvijā. Regulējumi un ierobežojumi ES ir pamatoti un tiem ir ieguvēji. Tātad jautājums, uz kā rēķina samazināsim birokrātiju – uz patērētāja, vietējo kopienu, iedzīvotāju, konkrētā biznesa konkurentu? Ielikt āzi par dārznieku var, proti, likt birokrātijai sevi samazināt, bet pagaidām nav dzirdami sirdi plosoši panākumu stāsti. Mūsu sistēmā politiķi, kas atbildīgi par lozungiem, turas uz birokrātiem, tāpēc grūti sagaidīt no (pieredzējušiem) politiķiem, ka viņi zāģētu to slaveno zaru. Mēs, pat ja arī bijām  oligarhu, tad tagad esam birokrātu republika. Ja birokrāti neatnesīs uzvaras, ko premjere Siliņa ziņos prezidentam Rinkēvičam, kurš tur birokrātijas mazināšanas lozungu? Arī šajā  aspektā ASV  iegūs papildu “punktus” salīdzinājumā ar ES.

Troņu spēles

Kad D.Tramps pirmo reizi bija prezidents, viņš izjuta visu spēku, kādu deep state ir spējīga mobilizēt. Desmitiem ja ne simtiem juristu Tieslietu departamentā, daļa specdienestu, ieskaitot angļu, visi lielākie objektīvie mediji, virkne apsūdzētāju tiesās sistēmiski strādāja pret viņu, uzturot spēkā un “uzpūšot”  pārmetumus, kas (vismaz daļēji) izrādījās viltus. Pat tuvākie darbinieki novērsās un pat nodeva.

Šoreiz aina bijusi radikāli cita. Jau vismaz gadu rinda slavenāko profesoru, viedokļu līderi kā T.Karlsons kritizē demokrātu valdīšanu ne tik vien asi, bet pat jau tik aizdomīgi asi, ka to var darīt tikai stipra jumta gadījumā. Līdz pat tam, ka N.Fergusons nupat pētījumā demokrātu partiju pielīdzināja Padomju Savienības norietam.

Reaģējot uz izredzēm atgriezties pie “neskaitāmiem varas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem” Trampa pirmās administrācijas laikā, Public Citizen viceprezidente Liza Gilberta sacīja, ka “mums ir jāsagatavojas pretdarbībai”.

Novērtē šo rakstu: