Iesaki rakstu:

ŠÄ«s pārdomas gribu sākt ar daudziem zināmo citātu no Klauzevica grāmatas Par karu (Vom Kriege): "Karš ir tikai politikas turpinājums ar citiem lÄ«dzekļiem." (Der Krieg ist eine bloße Fortsetzung der Politik mit anderen Mitteln.) Jeb, kad politiÄ·i nevar vienoties, tad tie sāk domstarpÄ«bas risināt ar kara palÄ«dzÄ«bu.

Klauzevics (Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz, 1780. - 1831.) pats par sevi bija visai interesanta personÄ«ba - iestājās PrÅ«sijas militārajā dienestā divpadsmit gadu vecumā un galu galā sasniedza Ä£enerālmajora pakāpi. No sākuma viņš PrÅ«sijas armijas sastāvā karoja pret Napoleona karaspÄ“ku. PÄ“c tam, kad Napoleons iekaroja PrÅ«siju, tad kādu laiku karoja Krievijas cara armijā. Krievijas cara armijas sastāvā paspÄ“ja pat piedalÄ«ties Borodinas kaujā.

PÄ“c tam, kad Napoleons tika padzÄ«ts, atgriezās PrÅ«sijas armijā, bija PrÅ«sijas armijas štāba priekšnieks un PrÅ«sijas kara akadÄ“mijas rektors. Klauzevics bija viens no tiem, kas veidoja PrÅ«sijas armiju tādu, kāda tā vÄ“lāk 1848. gadā uzvarÄ“ja karā Dāniju, 1866. gadā uzvarÄ“ja karā Austriju un 1871. gadā sakāva Franciju, un visu šÄdu panākumu rezultātā radÄ«ja mÄ«tu par PrÅ«sijas militārismu, un šÄ« PrÅ«sijas militārismu slava nāca lÄ«dzi Vācijai lÄ«dz pat 2. pasaules karam.

Vārdu sakot - dumjš un neapdāvināts Klauzevics nu pavisam nebija. ArÄ« mÅ«su dienās ir jāpiekrÄ«t Klauzevicam, kurš rakstÄ«ja: “TādÄ“jādi karš ir vardarbÄ«bas akts, lai uzspiestu mÅ«su gribu ienaidniekam.” Rietumu valstis un Putina Krievija nevarÄ“ja vai negribÄ“ja savā starpā ne par ko vienoties, un Putins nolÄ“ma uzsākt karu, lai uzspiestu savu gribu savam ienaidniekam - Rietumu valstÄ«m.

Ja paskatās atpakaļ uz cilvÄ“ces vÄ“sturi, tad cilvÄ“ki visos laikos savā starpā ir karojuši. Miera periodi regulāri ir mijušies ar Ä«sākiem vai garākiem kariem. Visi valstiskie veidojumi vienmÄ“r ir veidojuši savas armijas. Armijas bija vitāli nepieciešamas katrai valstij, lai valsts varÄ“tu pastāvÄ“t un sevi aizsargāt.

Var diskutÄ“t, kas bija sieviešu senākā profesija, bet vÄ«riešiem tā visdrÄ«zāk bija karošana un laupÄ«šana, jo zaudÄ“tāja nežēlÄ«ga aplaupÄ«šana agrākos laikos bija jebkura kara neatņemama sastāvdaļa. MÅ«su dienās šÄda zaudÄ“tāja aplaupÄ«šana ietÄ“rpta tādos civilizÄ“tākos vārdos kā, piemÄ“ram, kontribÅ«cija vai kompensācija par zaudÄ“jumiem, bet kara bÅ«tÄ«ba no tā nav mainÄ«jusies – zaudÄ“tājs maksā par visu.

Ja paskatās uz seno laiku valstu valdnieku portretiem, tad visi valdnieki tika gleznoti greznos armijas parādes mundieros, bieži krÅ«šu bruņās (kirasās) un vienmÄ“r ar zobenu pie sāniem. Tika radÄ«ts un pastāvÄ“ja pat vesels tiesÄ«bu normu kopums, kas pamatoja to, kad valdnieks drÄ«kst uzsākt karu (Jus ad bellum – tiesÄ«bas uz karu).

PapÄ“tot kaut vai vikipÄ“dijā ziņas par pazÄ«stamākajiem kariem, vienmÄ“r atradÄ«sim ziņas par karu norises laikiem, par kara dalÄ«bniekiem, par zināmākajām kara kaujām, bet tikai vÄ“sturnieku pÄ“tÄ«jumos var atrast viedokļus par šo karu iemesliem un par karojošo pušu mÄ“rÄ·iem, ko puses gribÄ“ja katra šajā karā sasniegt. GandrÄ«z nekur neatradÄ«siet ziņas par to, kurš pirmais karu iesāka jeb kurš vai kura puse izdarÄ«ja kara pirmo šÄvienu.

PiemÄ“ram, kurš bija simtgadu kara vai franču-prÅ«šu kara iniciators jeb, kā tagad ir pieņemts saukt, agresors? Parasti visas šÄdas ziņas reducÄ“jas uz to, ka viena puse kaut ko darÄ«ja, uz ko šÄ« puse uzskatÄ«ja, ka viņai ir tiesÄ«bas, bet otra puse uzskatÄ«ja, ka tā darÄ«t otrai pusei nav tiesÄ«bu, un uzsāka tādēļ karu. Kurš šajā gadÄ«jumā ir agresors? Vai tas, kurš kaut ko darÄ«ja? Vai tas, kurš pieprasÄ«ja kaut ko nedarÄ«t vai darÄ«t pārtraukt?

PiemÄ“ram, nomira Francijas karalis, kuram nebija bÄ“rnu. TronÄ« iesÄ“dās kāds mirušÄ monarha visai tāls radinieks, bet cits radinieks, kurš tajā laikā sÄ“dÄ“ja karaļa tronÄ« Londonā, uzskatÄ«ja, ka viņam pÄ“c mantošanas likumiem ir lielākas tiesÄ«bas uz Francijas troni, un uzsāka ar otru valsti karu, kas ilga veselus simt gadus. Kurš te bija agresors, kurš te bija upuris?

Franču – prÅ«šu karš, 1870.-1871.gadi, - kurš te bija agresors, kurš bija upuris? Francijas imperators Napoleons trešais vai PrÅ«sijas karalis, vai varbÅ«t PrÅ«sijas kanclers Bismarks? Ja jau PrÅ«sijas karspÄ“ks kopā ar pārÄ“jo vāciski runājošo zemju karaspÄ“kiem iebruka Francijā un ieņēma ParÄ«zi, tad kur palika Bismarka un Moltkes agresijas pret Franciju nosodÄ«jums? Tāda nosodÄ«juma nav bijis visdrÄ«zāk tāpÄ“c, ka visi saprata, ka karam bija objektÄ«vi iemesli, kas bāzÄ“jās nesamierināmās pretrunās starp valstÄ«m, un tam, kurš pirmais izdarÄ«ja šÄvienu, bija tikai otršÄ·irÄ«ga nozÄ«me.

CilvÄ“ki tÅ«kstošus gadus šÄdos gadÄ«jumos vadÄ«jās no principa: nelaime (posts) zaudÄ“tājiem (Vae victis), tas ir, ja karu zaudÄ“s, tad jautājumam, kurš šo karu uzsāka un kāpÄ“c, tam vairs nebÅ«s nekādas nozÄ«mes.

Bet kāda ir attieksme pret karu mÅ«sdienās? PÄ“c 2. pasaules kara uzvarÄ“tājas valstis izveidoja Apvienoto Nāciju organizāciju. ZaudÄ“tājas valstis sākotnÄ“ji pat ANO vispār neuzņēma. ANO StatÅ«tos ir noteikti šÄ«s organizācijas mÄ“rÄ·i uzturÄ“t starptautisko mieru un drošÄ«bu, taču aizliegt karu kā strÄ«du risināšanas veidu principā nav iespÄ“jams. Tāpat kā nav iespÄ“jams ar likumu aizliegt korupciju vai alkoholismu.

TÅ«kstošus gadu tika uzskatÄ«ts, ka valstis ir suverÄ“nas un savu interešu aizsardzÄ«bai katrai valstij ir tiesÄ«bas uz savu armiju un uz taisnÄ«gu karu. Starptautiskās paražu tiesÄ«bas pirms Pirmā pasaules kara neaizliedza valstÄ«m jebkurā laikā uzsākt karu. Tikai Hāgas 1907. gada Konvencijas par karadarbÄ«bas atklāšanu pirmo reizi reglamentÄ“ja kara pieteikšanas kārtÄ«bu (1907. gadā Hāgas konferences laikā pieņēma 14 konvencijas, kas reglamentÄ“ja kara sākšanas noteikumus, neitrālo valstu tiesÄ«bas un pienākumus, tirdzniecÄ«bas kuÄ£u pārvÄ“ršanu karakuÄ£os, jÅ«ras zemÅ«dens kontakta mÄ«nu izlikšanas kārtÄ«bu un bombardÄ“šanu no karakuÄ£iem kara laikā un t.t.).

MÅ«sdienās spÄ“ka pielietošanas kritÄ“riji ir darbÄ«bas saskaņošana ar ANO StatÅ«tu 51. pantu, kas atļauj lietot spÄ“ku pašaizsardzÄ«bas nolÅ«kos. Tātad pašaizsardzÄ«bas nolÅ«kos spÄ“ku lietot drÄ«kst, bet agresÄ«vos nÄ“. Krievijas - Ukrainas kara gadÄ«jumā ASV un Rietumu valstis uzstāj uz to, ka pie kara ir vainÄ«ga Krievija, jo Krievija ir agresors, kas karu uzsāka. Krievija savukārt uzskata, ka Krievijai nebija citas iespÄ“jas, lai aizsargātu savas intereses un Donbasa iedzÄ«votājus, kas nospiedošÄ vairākumā ir krievi.

Bet, runājot par agresiju pret citu valsti, muļķīgi bÅ«tu tagad noliegt, ka vairākus gadus atpakaļ Latvijas prezidente publiski uzstājās un aÄ£itÄ“ja par ASV un tās sabiedroto iebrukumu Irākā un Latvijas Republikas Saeima 2003. gadā nobalsoja par Latvijas karavÄ«ru sÅ«tÄ«šanu uz Irāku.

KāpÄ“c tad Latvijas politiÄ·i uzskatÄ«ja, ka mums ir tiesÄ«bas iebrukt citā mums pavisam svešÄ valstÄ«? Kā var lasÄ«t no Saeimas sÄ“des stenogrammas, tad kā pamatojums karavÄ«ru sÅ«tÄ«šanai uz Irāku tika pieminÄ“ta gan veca ANO DrošÄ«bas padomes rezolÅ«cija, kura šÄdu rÄ«cÄ«bu nemaz neparedzÄ“ja, gan Irākas valdÄ«bas rÄ«cÄ«bā esoši Ä·Ä«miskie un bioloÄ£iskie ieroči, kuru, kā pÄ“c tam tika noskaidrots, Irākā nemaz nebija.

Vārdu sakot, Latvija kā valsts piedalÄ«jās agresijā pret citu neatkarÄ«gu valsti, un šÄ« agresija tika pamatota ar neesošiem, melÄ«giem ieganstiem. Un kāds bija šÄ«s agresijas rezultāts – nekādi Ä·Ä«miskie un bakterioloÄ£iskie ieroči atrasti netika, bet gāja bojā 100 – 200 tÅ«kstošu Irākas mierÄ«go iedzÄ«votāju.

Karš, kurš norisinājās 2020. gadā, ne tik sen pirms kara Ukrainā, bija karš starp ArmÄ“niju un Azerbaidžānu. Pie mums par šo karu runāja un rakstÄ«ja maz. Un pavisam nevienu neinteresÄ“ja tas, kurš šo karu uzsāka jeb kurš bija šajā karā bija agresors un kurš bija upuris. Visi zināja, ka starp šÄ«m valstÄ«m pastāv sens konflikts, kurš ik pÄ“c kāda laika uzliesmoja no jauna.

Bet pavisam citādi ir ar karu Ukrainā. ASV un Rietumu valstu pozÄ«cija uzreiz bija tāda, ka pie visa vainÄ«ga ir Krievija, jo tā karu uzsāka, un lÄ«dz ar to Krievija ir vainÄ«ga arÄ« visos šÄ« kara laikā pastrādātajos noziegumos. Šis viedoklis kā vienÄ«gais pareizais agresÄ«vā veidā, draudot ar sankcijām visiem atšÄ·irÄ«gi domājošiem, tiek uzspiests arÄ« Latvijas iedzÄ«votājiem.

Latvijas iedzÄ«votājiem visu laiku tiek arÄ« stāstÄ«ts, ka Putins un Krievija tiks par šo karu tiesāti, Krievija bÅ«s par to spiesta maksāt milzÄ«gas kontribÅ«cijas utt. ŠÄ« raksta mÄ“rÄ·is nav Krievijas uzsāktā kara attaisnošana, bet mÄ“Ä£inājums nošÄ·irt mušas no kotletÄ“m, nošÄ·irt propagandu no faktiem.

Karu kā tādu aizliegt nav iespÄ“jams, bet tiek nosodÄ«ts agresÄ«vs iekarošanas karš. AizstāvÄ“šanās un atbrÄ«vošanas karš turpretÄ« nosodÄ«ts netiek.

Latvijas Republikas Krimināllikumā ir divu veidu noziegumi. Pirmkārt, tie ir noziegumi pret mieru un cilvÄ“ci jeb cilvÄ“cÄ«bu, un, otrkārt, tie ir kara noziegumi, kas nav viens un tas pats. Ja jus ad bellum ir tiesÄ«bas uz karu jeb tiesÄ«bas uz spÄ“ka pielietošanu, tad jus in bello ir kara vešanas tiesÄ«bas. Noziegumi pret mieru un cilvÄ“ci ir, piemÄ“ram, genocÄ«ds, agresÄ«va kara plānošana, šÄda kara izraisÄ«šana un vešana. Par šiem noziegumiem vispirms ir jāatbild valstu vadÄ«tājiem - politiÄ·iem.

Kara noziegumi savukārt, ir kara vešanas noteikumu pārkāpumi. Kara vešanas noteikumi ir atrodami dažādos starpvalstu lÄ«gumos (konvencijās). Turklāt valsts nevar atsaukties uz kādu starptautisku konvenciju, kuru pati šÄ« valsts nav parakstÄ«jusi (nav ratificÄ“jusi).

PiemÄ“ram, ik pa brÄ«dim presÄ“ parādās ziņas, ka Krievija esot pielietojusi kādus aizliegtus ieročus, bet tiek noklusÄ“ts, ka ne Ukraina, ne Krievija nav pievienojušÄs konvencijai par šÄdu ieroču aizliegšanu.

Par kara noziegumiem ir jāatbild to tiešajiem izdarÄ«tājiem. Viens no kara noziegumiem, piemÄ“ram, ir marodÄ“šana - kritušo vai ievainoto karavÄ«ru mantas piesavināšanās kaujas laukā. Kara sākumā internets bija pilns ar video, kur redzams kā ukraiņi, pavadot savas darbÄ«bas ar rupju necenzÄ“tu lamāšanos, rokas un pārmeklÄ“ kritušos Krievijas armijas karavÄ«rus, viņu automašÄ«nas, rāda un lielās ar atrastajām Krievijas karavÄ«ru mantām. Latvijas informatÄ«vajā telpā tas viss tika publicÄ“ts un pasniegts kā ukraiņu varonÄ«ba cīņā ar krievu okupantiem.

Neviens pat neiedomājas vispār ieminÄ“ties, ka tā nav nekāda varonÄ«ba, bet tas ir noziegums, kas saucas marodierisms. Kritušo vai ievainoto karavÄ«ru mantas piesavināties nedrÄ«kst. Ja tas ir daudz maz skaidrs, tad ejam tālāk.

Kur tiesās vainÄ«gos? PÄ“c 2014. gada Ukrainas uzsāktās Donbasa bombardÄ“šanas Krievijas domes deputāts Žirinovskis izteicās, ka Ukrainas vadÄ«tāji par to ir jātiesā, bet tiesāt viņus kādā starptautiskā tiesā bÅ«tu viņiem pārāk liels gods. Viņi ir jātiesā tur pat, kur noziegumi pastrādāti, tas ir, Luganskas garnizona kara tiesā.

TÅ«lÄ«t pÄ“c Krievijas – Ukrainas kara sākuma politiÄ·i un žurnālisti vairākus mÄ“nešus no vietas nemitÄ«gi runāja un rakstÄ«ja, ka Putins un Krievija tikšot par šo karu tiesāti Hāgas tribunālā. Reti kurš kaut nedaudz ieskicÄ“ja, ko nozÄ«mÄ“ šie mistiskie vārdi “Hāgas tribunāls”.

Tiesas mÄ“dz bÅ«t divu veidu - pastāvÄ«gas tiesas un tikai šÄda rakstura lietām izveidotas vai pat vienas konkrÄ“tas lietas izskatÄ«šanai izveidotas tiesas. Hāgā pašreiz atrodas vairākas tiesas. Zināmākās no pastāvÄ«gi strādājošÄm ir ANO Starptautiskā tiesa un Starptautiskā krimināltiesa. ANO Starptautiskā tiesa pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir šÄ·Ä«rÄ“jtiesa, kas izskata konfliktus starp valstÄ«m. Tās priekšsÄ“dÄ“tājs ir Amerikas Savienoto valstu pārstāvis, bet viņai vietnieks Krievijas pārstāvis. ŠÄ« tiesa nevienu par noziegumiem netiesā, bet izskata strÄ«dus starp valstÄ«m, piemÄ“ram, izskata strÄ«dus starp valstÄ«m par valstu robežām. Valstis ir suverÄ“nas. Nav tā, ka ANO izveido tiesu un tajā tagad tiesās valsti, kura nav tiesas dibināšanas dokumentus parakstÄ«jusi, nav pat ANO vispār iestājusies.

Starptautiskā krimināltiesa darbojas, pamatojoties uz 1998. gadā pieņemto tā saucamo Romas statÅ«tu. Tā tika speciāli izveidota kara noziegumu iztiesāšanai, bet viss nav tik vienkārši. ProblÄ“ma ar šo tiesu ir tāda, ka, lai šÄ« tiesa varÄ“tu skatÄ«t kādu lietu pret Krieviju vai tās pilsoņiem, Krievijai ir jāpievienojas šÄ«s tiesas statÅ«tiem, bet tiem lÄ«dz kara sākumam nebija pievienojusies ne Krievija, ne Ukraina, ne arÄ« tādas valstis kā, piemÄ“ram, ASV un Ķīna.

Vairākas reizes parādÄ«jās Krievijas amatpersonu paziņojumi, ka Krievija neatzÄ«st Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju. Bet pavisam nesen masu medijos cirkulÄ“ja ziņa, ka Pentagons nedodot Starptautiskajai krimināltiesai ziņas par Krievijas Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem. It kā ir saprotams, ka pierādÄ«jumus par tiesātā noziegumiem tiesa prasa cietušai pusei, taču lieta ir tāda, ka ASV nav oficiāli šo tiesu atzinušas un tāpÄ“c “nesadarbošanās” ar šo tiesu ir loÄ£iska. Turklāt vÄ“l pirms kara bija arÄ« ziņas, ka ASV šÄ«s tiesas tiesnešiem par pieņemtajiem ASV nelabvÄ“lÄ«giem lÄ“mumiem ir noteikušas sankcijas.

Kaut gad Starptautiskā krimināltiesa nupat ir izdevusi orderi Putina arestam, pÄ“dÄ“jā laikā ir parādÄ«jušies politiÄ·u aicinājumi, ka Krievijas un Putina tiesāšanai ir jāveido speciāla tiesa. Par to bija vienojušÄs savā samitā G7 valstis, un par to nobalsoja Eiropas padome. Rietumu valstis taisās Krieviju un tās vadÄ«tājus tiesāt, pārkāpjot Krievijas valsts suverenitātes principu. Tas nozÄ«mÄ“ to, ka vispirms Rietumu valstÄ«m Krievija bÅ«s šajā karā jāuzvar un Putins tiesā bÅ«s jānogādā roku dzelžos piespiedu kārtā. Citādi šÄdai tiesai un tiesāšanai nebÅ«s nekādas jÄ“gas. Ar to arÄ« ir izskaidrojami Eiropas savienÄ«bas diplomātijas vadÄ«tāja Barozo paziņojumi, ka konfliktam ir iespÄ“jams tikai militārs risinājums. Diplomāti ir nonākuši pie secinājuma, ka vienoties ne par ko nav iespÄ“jams, konfliktu var atrisināt tikai kā senos laikos kara laukā – kurš uzvarÄ“s karā, tam arÄ« bÅ«s galu galā vÄ“sturiskā taisnÄ«ba.

Bet atkal viss nav tik vienkārši. Karš vairs nav tāds, kāds tas bija viduslaikos. Jautājums ir tāds, kas bÅ«s tad, ja Rietumu valstÄ«m tā vienkārši uzvarÄ“t Krieviju kara laukā tomÄ“r neizdosies? Krievija ir lielākā Eiropas valsts, un Krievijai vienmÄ“r ir bijusi lielākā Eiropā sauszemes armija. MÅ«slaikos klāt vÄ“l ir nākuši kodolieroči, kuri arÄ« Krievijai ir un ir visai daudz. Cik tālu bÅ«s gatavas iet Rietumu valstis un ASV? Vai rietumu valstis un ASV bÅ«s gatavas Ukrainas dēļ sākt ar Krieviju kodolkaru?

* literārs pseidonīms