Iesaki rakstu:

Es atzīstos un man vajag to izteikt... man nav vairs žēl vīrusa skarto, kuri nonāk stacionārā. Es mehāniski un godprātīgi veicu savu darbu, bet man ir žēl to pacientu, kas tiek apdalīti.

NÄ“, es neesmu izdegusi un daru visu, kas manos spÄ“kos, lai šo sÄ“rgu uzveiktu. Priecājos, ka spÄ“ju un protu to, kas šai cīņā noder. JÅ«tos savā vietā joprojām. Bet arÄ« mani resursi nav neizsmeļami.

LÄ«dzjÅ«tÄ«ba un empātija ir limitÄ“jama pie tā, kas notiek. Lai neizdegtu. Šis ir laiks, kad nav laika tÄ“lot un no katra izlien viņa Ä«stā daba. Nav laika tiekties bÅ«t labākam. Ir jābÅ«t un jādara. Ä€TRI! VÄ“l ātrāk. Ä€trāk, nekā izdomāji, jo tas ir automātiski skaidrs un tik ilgi domāt nedrÄ«kst.

MediÄ·is, lai veiktu visu nepieciešamo un kvalitatÄ«vi, nepieciešamajā ātrumā, kļūst par kaut ko lÄ«dzÄ«gu dispečeram vai kaujiniekam, kam jāizdara darāmais, neraugoties ne uz ko. Kļūstot empātiskam pār mÄ“ru, var paraut zem straumes. NepaspÄ“t reaģēt.

Nav vairs laika ne skaidrot, ne laipni pagaidÄ«t, kad pacients izdzers Å«dens glāzi. Ne tālab, ka dusmas, bet tāpÄ“c, ka citi arÄ« smok. Turpat blakus kādam smadzenÄ“m skābekļa trÅ«cis tik ļoti, ka tas plÄ“š nost sev dzÄ«vÄ«bas funkcijas uzturošÄs un kontrolÄ“jošÄs trubas.

Man ir skumji par kolÄ“Ä£iem, kas savas fizioloÄ£iskās vajadzÄ«bas vairs lÄ«dz 20.00 vakarā nevar apmierināt - kā paÄ“st, pirmo reizi aiziet uz labierÄ«cÄ«bām. Ka kolÄ“Ä£i pa 4-5 stundām skafandrā skrien. Ticiet - tas ir pavisam citādi nekā sÄ“dÄ“t baltā stÄ“rÄ·elÄ“tā halātā vai glÄ«tā kostÄ«miņā. Novelkot skafandru, viņi maina zeÄ·es, un no viņiem nepil, - sviedri tek straumÄ«tÄ“. Ja saniezas deguns, šÄ« sajÅ«ta jāanulÄ“, jo pakasÄ«t degunu nav iespÄ“jams.

Tu esi bÄ«stamajā zonā. Uz labierÄ«cÄ«bām netiec, jo esi kontaminÄ“ts. Padzerties nevar, jo esi hermÄ“tiski iepakots. Lai, izejot no netÄ«rās zonas, nenestu apkārt vÄ«rusu. Bet... tāds darbs. Ar pātagu neviens nav tur iedzÄ«ts. Tā ir apzināta izvÄ“le un lÄ“mums šo darbu darÄ«t.

Neviens no mums šo negaidÄ«ja. MÄ“s nezinājām, kad mācÄ«jāmies, ka forma mÅ«su sejā atstās reālus nospiedumus un dažkārt ilgstoši paliekošus pleÄ·us. Bet mÄ“s paliekam. Jo izvÄ“lamies palikt. MÄ“s ticam - tas reiz beigsies.

Man ir dusmas par tiem, kas gānās, dusmas, ka medicÄ«nas nozare tik ilgi kliegusi pÄ“c sakārtošanas un bija vajadzÄ«ga pandÄ“mija, lai pierādÄ«tu faktus. Un man ir dusmas, ka mediÄ·iem ir jābÅ«t tādiem un šÄdiem un atbilstošiem un empātiskiem un jāievÄ“ro tas un šis, bet ir daļa sabiedrÄ«bas, kuri negrib saprast vai izliekas nesaprotam, lai gÅ«tu popularitāti un iekļūtu varas gaiteņos uz šÄ« rÄ“Ä·ina.

Un viņi drÄ«kst... drÄ«kst pa logu un kanalizāciju lÄ«st ģērbtuvÄ“s, boksos, filmÄ“t, montÄ“t, dezinformÄ“t... nofilmÄ“t skafandra novilkšanas zonu un gaiteni, bet pateikt, ka tā ir vÄ«rusa zona. Tas nav godÄ«gi.

Skumji un dusmas, ka krÄ«zes apstākļos lÄ“mumi balstÄ«ti "uz elektorāta vÄ“lmÄ“m", nevis absolÅ«to nepieciešamÄ«bu, uz ko zinoši speciālisti norādÄ«ja jau laikus.

VÄ“l es nesaprotu... kā var tā bÅ«t, ka pa visu šo laiku mārketinga speciālistu pārpludinātajā valstÄ« nevar atrisināt komunikācijas problÄ“mu. Kā?!

Man ir prieks par katru, kurš sadzird pirms vakcinācijas, ka ir vÄ“rts izvÄ“lÄ“ties atnākt uz poti 2x, bet darÄ«t to ne tikai Ä·eksÄ«ša pÄ“c, bet arÄ«, lai sevi pasargātu, un tādi ir. Tie, jā, - tie rada prieku un sajÅ«tu, ka ir vÄ“rts runāt, skaidrot.

Es nepadošos un turpinu cīņu ar sÄ“rgu. Un jÅ«tos laimÄ«ga, ka man nav jāstāv malā. Kaut tieši pirms sÄ“rgas biju nolÄ“musi doties uz NorvÄ“Ä£iju. Mani vajag, un esmu noderÄ«ga šeit. Nenožēloju.

Bet, mīļie, šis nav iejÅ«tÄ«bas laiks. Šis ir jāuzveic ātri. To vārdā, kas apzinÄ«gi un atbildÄ«gus lÄ“mumus pieņēmuši. To vārdā, kuri spiesti apstāties un kuru ekonomiskā situācija cieš tik un tā brÄ«vmākslinieku dēļ. Par daudz mums viņu... Par daudz to, kuri brÄ«vÄ«bu jauc ar bezatbildÄ«bu.

BrÄ«vi cilvÄ“ki uzņemas atbildÄ«bu par savu rÄ«cÄ«bu vai neizdarÄ«bu. ParazÄ«ti sauc bezatbildÄ«bu par brÄ«vÄ«bu, savāra mÄ“slus un no augsta zara kliedz uz visiem, kā šie visu piegānÄ«juši, un nogaida, lÄ«dz viss tiks sakopts, lai pÄ“c tam atgrieztos un turpinātu Ä·Ä“zÄ«ties.

Un vÄ“l - es esmu nelabojams optimists un ceru, ka no šÄ« visi bÅ«s mācÄ«jušies un nezaudÄ“s cilvÄ“cÄ«bu, veselo saprātu un novÄ“rtÄ“s izglÄ«tÄ«bas nozÄ«mi, tieksies pÄ“c tās. Es ceru, ka cilvÄ“ki iemācÄ«sies komunicÄ“t efektÄ«vi un konstruktÄ«vi. Lai top!

Tikmēr pagaidām - viss ir stipri slikti, un man par to skumji.

Pārpublicēts no Facebook