Iesaki rakstu: 
Pirms kāda mēneša Finanšu ministrija ziņoja, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas ir kritušies par 2,1 miljonu eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, cita starpā karsējamās tabakas patēriņam krītot par 50%. Līdz ar to diemžēl onkoloģijai paredzētie papildu līdzekļi netiks iekasēti. Tas izraisīja sašutuma vētru. Daži pēkšņi apskaidroti tautas kalpi šādu sasaisti starp akcīzes nodokli un veselības finansēšanu pat nosauca par kļūdu.
Te, kur bijis, kur ne, kā ķipars no tabakdozes kādā jaukā piektdienā TV ekrānos labā Ziemassvētku vecīša tēlā parādījās premjera iecienītais dzimstības padomnieks Imants Parādnieks, kurš, smaidot baltajā bārdā, pavēstīja, ka nauda onkoloģijai tomēr būs – esot jau iekasēti pat 2,5 miljoni eiro virs plānotā. Kā tad tā? Finašu ministrijas ierēdņi sajaukuši + un -? Vai arī aprīlī pēkšņi visi metušies pirkt karsējamo tabaku, palielinot ieņēmumus par gandrīz 5 miljoniem?
Apskatot VID datus par karsējamās tabakas patēriņu un akcīzes nodokļa ieņēmumiem pirmajos 4 mēnešos, redzams, ka karsējamās tabakas patēriņš ir samazinājies par 26%. Arī šajā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, tendence ir negatīva, tā ka tā nevarētu būt tikai iepriekšējā decembra krājumu veidošanas ietekme.
Ieņēmumi no karsējamās tabakas ir par 839 000 EUR lielāki nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Tas ir par 57% vairāk. Bet a) nodokļa palielinājums bija 113%, un b) pagājušajā gadā karsējamās tabakas patēriņš pieauga un gada otrajā pusē bija jau krietni lielāks. Tāpēc adekvātāk ir salīdzināt, piemēram, augustu – novembri ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem. Tad pieaugums vairs sanāk tikai 520 000 eiro jeb 29% (likme pieauga par 113%, akcīzes nodokļa ieņēmumi - par 29%).
No kurienes tad 2,5 miljoni?
Ticamākais izskaidrojums ir, ka premjera uzticamais padomnieks ir pieskaitījis karsējamās tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem citu nodokļu ieņēmumus – akcīzes nodokli no cigaretēm, smēķējamās tabakas vai cigāriem, kuru patēriņš patiešām pieaug. Kāda starpība - kā var nesolīt, citējot ekspremjeru Repšes kungu.
Problēma ir tajā, ka savulaik laipnu cigarešu industrijas darboņu izstrādātais un apņēmīgā Parādnieka kunga virzītais priekšlikums attiecās tikai uz cigarešu nozares sīvākajiem konkurentiem - karsējamo tabaku, paredzot no tās papildus iekasēt 3,3 miljonus eiro. Izmaiņas nodoklī cigaretēm un smēķējamai tabakai bija drīzāk skata pēc, paredzot papildu 0,3 miljonu eiro ieņēmumus. Tieši šos 3,3 (+0,3) miljonus arī bija paredzēts novirzīt onkoloģijai.
Turklāt priekšlikums nāca pēc valdībā jau atbalstītā priekšlikuma mērenāk palielināt nodokli karsējamai tabakai, gūstot papildus ieņēmumus 1,5 miljonu eiro apmērā pamatbudžetā. Un ir paredzēts, ka papildu nauda onkoloģijai novirzāma tikai tad, ja papildu ieņēmumi pārsniedz 1,5 miljonus. Tas nozīmē, ka kopumā no karsējamās tabakas šogad jāiegūst 4,8 miljoni eiro, lai onkoloģijai varētu novirzīt 3,3 miljonus.
Pirmajos 4 mēnešos no 4,8 miljoniem iekasēti ir 839 tūkstoši. Šī brīža tendence liecina, ka labākajā gadījumā tiks izpildīts FM sākotnēji piedāvātais 1,5 miljonu plāns (kas iet vispārējā budžetā) un paredzētā papildu nauda onkoloģijai 3,3 miljonu apmērā iekasēta netiks.
Bet ticēt taču gribas, un naudu onkoloģijai tiešām vajag. Un nav arī iemesla neticēt cienījamam premjera padomniekam, kurš ne vienreiz vien ir pierādījis, ka jārēķina citādāk un tad sanāk. Solītā nauda onkoloģijai būs. Tas nekas, ka ne no tabakas. Neviens taču to nepārbaudīs. Katram savs reizrēķins.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
