Par varoņu piemiņu un iekarotāju pieminekļiem
Latvijas Politiski represēto apvienība*26.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas atjaunotās neatkarības trīsdesmit trešajā gadā nav zaudējis aktualitāti jautājums - kas paliks nākamo paaudžu atmiņā par savas valsts pagātni pēc mūsu aiziešanas viņsaulē? Kādas pēdas būsim atstājuši Latvijas vēsturē, kādas liecības par mūsu tēvu un vectēvu līdzdalību savas valsts neatkarības aizstāvēšanā, pretojoties iekarotājiem, līdz pēc 45 gadiem spējām atkal kļūt brīvi?
Desmit gadus prasīja valsts apbalvojumu atjaunošana uņ divtik, kamēr Viestura ordeni saņēma pēdējie vēl dzīvie bruņotās pretošanās dalībnieki. Pateicoties atsevišķu entuziastu pūlēm un iestāžu atbalstam, ir atjaunoti tuvu oriģinālam daži nacionālo partizānu bunkuri, un Saeima noteikusi pretošanās kustības atceres datumu. Taču neviens no šiem pasākumiem neatgādina ikdienā mūsu priekšteču varonību, ar ko lepoties jaunajām - neatkarības paaudzēm, par ko just gandarījumu to notikumu dalībniekiem un laikabiedriem. Mūsu ciematos un pilsētās netiek saglabāta brīvības cīnītāju piemiņa ielu nosaukumos, nedz atzīmēta neatkarības atgūšana ar piemiņas akmeņiem laukumos, kur atmodas sākumā pulcējās ļaužu tūkstoši brīvības alkās un cerībā uz taisnīgas iekārtas atjaunošanu savā atjaunotajā valstī.
Tikmēr ik gadus Latvijas? iekarotāju pēcteči; pulcējas savas uzvaras svētku svinībām ar atbrīvotāju misijas apziņu un pārliecību par vectēvu varonīgo pagātni, jo vairāk nekā septiņdesmit gadus pēc nežēlīgā un asiņainā kara, kurā Latvija nebija dalībvalsts, bet tikai svešu varmāku karalauks, Latvijas pilsētās un ciematos stāv uzvarētājus godinoši pieminekļi, arī kara rīku veidolā, par kuru patvaļīgu gāšanu Daugavā neatkarīgās Latvijas likumos paredzēta kriminālvajāšana.
Savu valstisko izpratni, nespēju ietekmēt notikumu gaitu un iespaidot dalībnieku apziņu par viņu patieso lomu šajā teātrī Latvijas iekšlietu, policijas un Rīgas pašvaldības amatpersonas un darbinieki pierādīja divu dienu svinībās pie okupācijas pieminekļa Uzvaras laukumā. Paldies mūsu pilsoņu vēlētajiem likumdevējiem, kam pietika vienprātības rast juridiski pamatotu risinājumu šī uzvarētāju elka nogāšanai, paldies ziedotājiem, kuri atbalstīja neatkarības atjaunotāju aicinājumu paveikt šo svētīgo darbu iespējami drīz un cieņpilnā veidā.
Mūsu aicinājums - godāsim savu varoņu piemiņu ielu nosaukumos viņu dzimtajās pilsētās un cīņu vietās un atbrīvosim savu zemi no iekarotāju pieminekļiem - varmāku pielūgsmes un mūsu pazemojuma simboliem!
* Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājums, pieņemts apvienības konferencē 2022. gada 17. maijā
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.