Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televÄ«zijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidÄ“s uz otro termiņu, atbildÄ“ja: „Ja partijas uzskata, ka bÅ«tu jÄ“dzÄ«gi to darÄ«t, es varu to darÄ«t.” Par šÄdu izteikumu ir grÅ«ti nesmÄ«nÄ“t, taču pašreizÄ“jos apstākļos jāsaka godÄ«gi — ir bezjÄ“dzÄ«gi gaidÄ«t drosmÄ«gāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mÅ«su pašreizÄ“jā valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanas kārtÄ«ba, tāda ir mÅ«su prezidenta vÄ“lÄ“šanas tradÄ«cija, un tādu piesardzÄ«bu veicina mÅ«su attieksme pret zaudÄ“tājiem un drosmÄ«gajiem.

Ja neviena politiska spÄ“ka nevirzÄ«ts cilvÄ“ks šodien publiski paziņotu, ka vÄ“las kandidÄ“t uz valsts prezidenta amatu, nav nekādu normatÄ«vo aktu, tradÄ«ciju vai principu, kas liktu medijiem vai politiskajiem spÄ“kiem šo kandidātu ņemt vÄ“rā, proti, ieskatÄ«ties viņa biogrāfijā, aicināt uz iztaujāšanu un pārbaudÄ«t debatÄ“s ar citiem.

Ja pieteiktos kāds nepareizas reputācijas cilvÄ“ks vai, pasarg Dievs, ja kādu “normālu” cilvÄ“ku publiski virzÄ«tu tāds nepareizas reputācijas cilvÄ“ks kā šo rindu autors, tad ar mediju un politiÄ·u klusÄ“šanu šis izgājiens jebkādām kandidāta izredzÄ“m šajās vai nākamajās vÄ“lÄ“šanās varÄ“tu nospÄ“lÄ“t tikai par sliktu. Lai arÄ« daļa tautas vÄ“las pati vÄ“lÄ“t prezidentu un liela daļa vÄ“las prezidentu, kas mÄ«l savu tautu, tautai nav pieejama skaidra un caurspÄ«dÄ«ga procedÅ«ra, kā tā varÄ“tu virzÄ«t savu kandidātu. Pulciņš atbalstÄ«tāju var saorganizÄ“ties un kādā necilā, pareizo ļaužu izņirgtā formātā paziņot savu kandidātu, bet procedÅ«ras un kultÅ«ras trÅ«kums nozÄ«mÄ“, ka nevienam šis paziņojums un kandidāts nav jāņem par pilnu.

MÄ“s vÄ“lamies, lai politiÄ·i atbildÄ“tu par savu politisko darbÄ«bu. Bet kā var prasÄ«t atbildÄ«bu no amatpersonas, kura pati nav sevi izvirzÄ«jusi kā kandidātu, kura pati nav sevi pieteikusi vÄ“rtÄ“šanai? Kā var prasÄ«t atbildÄ«bu no cilvÄ“ka, kurš vairākos gadÄ«jumos nemaz nav riskÄ“jis pakļaut savu kandidatÅ«ru kritikai, kurš ir vÄ“lÄ“šanu biļetenā nonācis (dažos gadÄ«jumos) jau ar gandrÄ«z garantÄ“tu uzvaru?

Kā var gribÄ“t caurspÄ«dÄ«gu prezidenta vÄ“lÄ“šanu procedÅ«ru, ja pašreizÄ“jais prezidents pat nevar tā Ä«sti godÄ«gi pateikt — es kandidÄ“šu, lÅ«dzu, izvÄ“rtÄ“jiet mani debatÄ“s kopā ar citiem kandidātiem. Bet kāpÄ“c nevar? TāpÄ“c, ka, ja neviena Saeimas frakcija viņu pÄ“cāk nevirzÄ«s, viņa pieteikums ir tikpat nesaistošs kā kaimiņu PÄ“tera pieteikums. Labi, mediji varbÅ«t kādu konkrÄ“tu kandidātu nenoignorÄ“s, bet grÅ«ti noliegt, ka jebkura kandidāta faktiskā dalÄ«ba zirgu sacÄ«kstÄ“s ir atkarÄ«ga no nosacÄ«to informatÄ«vās varas nesÄ“ju labvÄ“lÄ«bas.

Mums ir vajadzÄ«ga prezidentu ievÄ“lÄ“šanas kultÅ«ras maiņa. Daudziem cilvÄ“kiem ar moderno noslieci uz dokumentu Ä£enerÄ“šanu varÄ“tu bÅ«t grÅ«ti to pieņemt, bet tam nav nepieciešamas itin nekādas normatÄ«vo aktu izmaiņas. Viss, kas ir vajadzÄ«gs, ir džentlmeniska vienošanās par to, kādi nosacÄ«jumi ir jāizpilda kandidātiem, lai viņus politiskie spÄ“ki un mediji nopietni ņemtu vÄ“rā. LÄ«dzÄ«gi kā portāla manabalss.lv (par tā trÅ«kumiem šoreiz nerunāsim) vieta likumdošanas procesā nav nekur regulÄ“ta, tā arÄ« šÄdai kandidātu izvirzÄ«šanas kārtÄ«bai nav nepieciešams itin nekāds regulÄ“jums likumos.

PrasÄ«bām vajadzÄ“tu bÅ«t pavisam vienkāršÄm. PiemÄ“ram, noteiktam skaitam savāktu parakstu: 500 Latvijas pilsoņu parakstu. Parakstu vākšanai nav nepieciešamas nekādas tehnoloÄ£ijas, nekādi notāri, nekādas datu aizsardzÄ«bas blēņas. Mazliet drosmes, pārdesmit baltas papÄ«ra lapas, dažas lodÄ«šu pildspalvas un piecsimt godprātÄ«gi cilvÄ“ki, kuru vārdus var pÄ“c tam pārbaudÄ«t, ja ļoti gribas. Esošajam valsts prezidentam paraksti nav jāvāc. Viņam pietiek ar publisku paziņojumu, ka vÄ“las kandidÄ“t uz amatu lÄ«dzās citiem pretendentiem.

Ja kandidāts šÄdas vienošanās prasÄ«bas izpilda, tad jaunā kultÅ«ra paredzÄ“tu, ka viņu nevar ignorÄ“t. Saeimas frakcijas joprojām var viņu nevirzÄ«t, bet tās nevar izlikties, ka šis kandidāts neeksistÄ“, ka viņš nav jāizjautā, ka viņa kandidatÅ«ra nav jāapspriež, bet mediji pavisam viņu nedrÄ«kst izlikties nemanām.

Aicinu: 1) kandidātus pašus atklāti paziņot par savu vÄ“lmi kandidÄ“t uz prezidenta amatu, 2) politiÄ·us un medijus respektÄ“t kandidātus, kas savāc, piemÄ“ram, 500 parakstus un paziņo par to publiski, un ir gatavi uzrādÄ«t parakstus mediju un frakciju pārstāvjiem, 3) sabiedrÄ«bu cilvÄ“ciski novÄ“rtÄ“t tos drosminiekus, kas paši izliek sevi uz spÄ“les, pat ja mÄ“s viņus personÄ«gi neatbalstÄ«tu.

Prezidenta vÄ“lÄ“šanu caurspÄ«dÄ«gums nav tikai partiju vai mediju ziņā. Tas ir visu mÅ«su ziņā. Ja mÄ“s ņirgāsimies par kandidātiem, tad kandidāti paši neatklāsies, kamÄ“r nebÅ«s aizkulisÄ“s pārliecinājušies par puslÄ«dz garantÄ“tu uzvaru.