Iesaki rakstu: 
Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem, režīmiem un pārejošām varām. Tā ir mūžīga patiesība, kas caurstrāvo jebkuru taisnīgu sabiedrību un ikvienu valstisku veidojumu, kurš vēlas būt saskaņā ar tiesību principiem, nevis tikai politisko izdevīgumu.
Mūsdienu cilvēkam, kas dzīvo dažādu informācijas, interešu un interpretāciju laikmetā, var šķist, ka likumība ir elastīgs jēdziens, ko var locīt pēc vajadzības. Taču likuma gars nav pārdodams. Tas ir iedibināts taisnīgumā, cilvēciskā cieņā un nepārtrauktībā.
Valsts tiesiskā pārstāvība nav tikai forma – tā ir būtība. To nevar uzkonstruēt, balstoties uz nelikumīgu spēku vai ārēju uzspiešanu. Valsts, kuras pamatelementi – tauta, teritorija un tiesiskā kārtība – ir saglabājušies, pastāv nevis tāpēc, ka kāds to atļāva, bet tāpēc, ka tās pamats ir patiesībā.
Mēs dzīvojam laikā, kad tiek pārbaudīta ne tikai mūsu izpratne par taisnīgumu, bet arī mūsu gatavība to aizstāvēt. Tāpēc ir svarīgi turēt cieņā šīs patiesības – ne tikai vēsturisku atmiņu dēļ, bet arī nākotnes dēļ.
Mūsu pienākums ir sargāt šos principus ne tikai vārdos, bet darbos. Ja likums kļūst par instrumentu nevis taisnības nodrošināšanai, bet tās apiešanai, tad pazūd pats valsts pamats.
Tāpēc atcerēsimies:
* Tiesiskums nav dekorācija, bet būtība.
* Nevienai varai nav leģitimitātes, ja tā balstās uz nelikumību.
* Tauta, kas apzinās sevi kā valsts saimnieci, ir stiprāka par jebkuru laicīgu varu.
Lai kāds arī būtu laiks – miera vai nemiera – taisnība nedrīkst būt kompromisa objekts. Mūsu nākotne būs tik droša, cik stingri mēs stāvam par patiesību šodien.
Un kad nāks jaunas paaudzes, kas skatīsies atpakaļ, lai viņas varētu teikt: “Mēs bijām uzticīgi. Mēs nenodevām taisnību. Mēs saglabājām gaismu.”
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
