Iesaki rakstu: 
Uzskatu, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.416. „Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” iestrādātais aizliegums no š.g. 1. marta Latvijas iedzīvotājiem saņemt viņu personīgajai lietošanai nopirktās un internetā pasūtītās zāles no trešajām valstīm ir visrupjākais cilvēktiesību pārkāpums, kas pieņemts vietējā farmācijas biznesa interesēs, jo šādam aizliegumam nav nekāda saprātīga izskaidrojuma.
Aizbildināšanās ar to, ka šādi Latvijas valsts cīnās par zāļu kvalitāti, neiztur nekādu kritiku. It īpaši, ja ņem vērā jēdziena „trešās valstis” skaidrojumu šo pašu Ministra kabineta noteikumu 2. panta 2.5. punktā, kur apgalvots, ka par trešajām valstīm turpmāk šajos noteikumos tiek sauktas visas tās valstis, kuras „nav Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis”.
Tātad, ja šis aizliegums saņemt zāļu sūtījumus no trešajām valstīm, kā to apgalvo Veselības ministrija, ir pieņemts rūpēs par zāļu kvalitāti, tas nozīmē, ka šī normatīvā akta izstrādātāji un pieņēmēji apšauba zāļu ražošanas un izplatīšanas kvalitāti visā pasaulē, izņemot Eiropas Savienību. Tātad arī tādās industriāli attīstītās valstīs kā Ķīnā, Japānā, ASV, Kanādā, Indijā u.c.
Manuprāt, šāds viedoklis ir vienkārši absurds. Dalīt valstis Eiropas Savienībai piederīgajās un pārējās jeb trešajās valstīs un pēc šī dalījuma ieviest nepamatotus aizliegumus un ierobežojumus nozīmē pēc Padomju Savienības parauga veidot „dzelzs priekškaru” starp Eiropas Savienību un pārējo pasauli. Vai tāds bija mērķis Latvijas neatkarības atjaunošanai?!
Arī apgalvojums, ka cilvēks, pasūtot internetā zāles no trešajām valstīm, varētu saņemt zāļu viltojumu, ir tikai pieņēmums, ko nevar izmantot kā argumentu vispārējam zāļu sūtījumu aizliegumam. Tad jau tikpat labi pieņēmumam, ka starp bēgļiem no Āfrikas, kas dodas uz Eiropu, varētu būt teroristi, vajadzētu kalpot par argumentu bēgļu uzņemšanas vispārējam aizliegumam. Bet pieņēmumam, ka pasta sūtījumos varētu tikt pārsūtīts kaut kas bīstams vai kaitīgs (vēstuļbumbas), - par argumentu vispārējai pasta pakalpojumu aizliegšanai.
Ja mēs dzīvojam brīvā un tiesiskā valstī, tad cilvēkam ir tiesības izdarīt izvēli, kur un kādā veidā iegādāties sev vajadzīgās zāles, un, izvēloties zāļu iegādes veidu, cilvēks pats arī uzņemas ar to saistītos riskus un atbildību.
Vēl jāņem vērā, ka mūsu valsts līdzekļu trūkuma un nesakārtotās medicīniskās aprūpes sistēmas dēļ nevar nodrošināt saviem iedzīvotājiem normāli pieejamu veselības aprūpi un ārstēšanu. Šādā situācijā aizliegums iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem personīgām vajadzībām pasūtīt un iegādāties zāles (kas nav ne narkotiskās, ne psihotropās vielas) no trešajām valstīm ne vien ievērojami pasliktina iedzīvotāju iespējas ārstēties, bet ir arī klaji necilvēcīgs. Un šī aizlieguma pamatojumu ar rūpēm par cilvēku veselību nevar nosaukt nekā citādi, kā par cinisku liekulību.
Sevišķi sāpīgi tas šobrīd skar visus tos c-hepatīta slimniekus, kuriem valsts finansētā ārstēšana vēl joprojām nav pieejama un arī aptieku tīklā pasūtīt par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro viņu dzīvībai un veselībai svarīgās zāles līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, esmu pieteicis piketu protestā pret šo personīgajām vajadzībām domāto zāļu sūtījumu saņemšanas aizliegumu no trešajām valstīm. Pikets notiks pie Ministru kabineta ēkas š.g. 15. un 16. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 13.00. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem rūp ārstēšanās iespējas, nebūt vienaldzīgiem, jo tas var skart katru no mums. Piketa laikā labprāt atbildēšu arī uz žurnālistu jautājumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
