Iesaki rakstu: 
Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Twitter profilā 13.10.2015. tika ievietots šāds ieraksts: @SmiltenesNovads Tepera ezerā ielaidām vairāk kā 2000 zandartus, lai aug un vairojas!" un pievienotas trīs fotogrāfijas, kurās redzams, kā domes priekšsēdētājs Tepera ezerā ielaiž šos zandartu mazuļus: https://twitter.com/GintsKukainis/status/653882370500767745 .
30.10.2015. šajā pašā profilā tika publicēts ieraksts: "Turpinām darbus pie Tepera ezera, pazemitāts ūdens līmenis, sāks darbus pie ezera tīrīšanas!" un pievienotas fotogrāfijas: https://twitter.com/GintsKukainis/status/660026182944075776.
Savukārt es devos pārbaudīt anonīma Twitter profila ierakstu: "... Teperis agrāk bija zivjaudzētava, kas nozīmē nolaists ez ir pilns ar lamatām. Zandarti miruši!" https://twitter.com/fog_frog/status/660193825420386309 un 31.10.2015. pl. 11.30 (fotogrāfijas pielikumā) un konstatēju, ka Tepera ezera gultnē tik tiešām ir saglabājušies vēsturiskie ap 1900. gadu būvētie zivju sprosti un tos klāj ledus kārta. Vakar 01.11.2015. pl. 15.00 biju pie zivju sprostiem atkārtoti - ledus ir pakusis un redzēju - sprostos zivis vēl ir dzīvas (fotogrāfijas pielikumā)!
Iesaku pēc iespējas ātrāk uzsākt zivju glābšanas pasākumus un sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Pat zemnieks zina - vispirms ir jāiztīra kūts, un tikai tad mājlopi laižami iekšā. Kādi šķēršļi kavēja Smiltenes novada domi Tepera ezeru sakopt pirms zivju ielaišanas, laikā, kad tas pavasarī un vasarā bija nolaists?! http://ziemellatvija.diena.lv/novadu-zinas/smiltene/smiltenes-pilseta/tepera-limeni-atjaunos-pec-dambja-drenazas-98581
2. Vai pavasarī, nolaižot ezera līmeni, neatklājās vēsturiskie, gadsimtu vecie zivju sprosti?
3. Ar kādiem kompetentiem speciālistiem Smiltenes novada dome ir konsultējusies, lai Smiltenes novada domes priekšsēdētājam būtu pamats apgalvot: "... ūdens līmenis ir tikai pazemināts, nodrošinot lēnu tā noplūšanu, mazie zandarti ir drošībā!" https://twitter.com/GintsKukainis/status/660104093512409088
4. Vai tika izvērtēts risks ar tik zemu gruntsūdens līmeni un meteoprognozēm par iespēju līdz salam atjaunot nepieciešamo ezera līmeni, lai ziemas periodā zivis nenosmok?
4. Vai 13.10.2015., laižot Tepera ezerā ar Zivju fonda 100% līdzfinansējumu iegādātos zandartu mazuļus, nebija zināms, ka ezera līmenis tiks pazemināts pēc pāris nedēļām? http://www.smiltene.lv/projekti_novads/open/4981
* Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes loceklis
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.