Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.


Valsts prezidenta vēlēšanas, traģēdija Jēkabpilī, dievturu vedības, Stambulas konvencija – tik dažādi notikumi. Vai ir kāds pavediens, kas tos sasien kamolā? Vienu tādu palīdz ieraudzīt "Dievs svētī Latviju".

Progresīvi noskaņoti pilsoņi ir savākuši parakstus, lai Latvijas himnu nomainītu pret kaut ko laikmetīgu. Kāda gan nozīme, ka tā radās vienā elpā ar latviešu nāciju un Latvijas valsti? Kas par to, ka pēdējos dziesmu svētkos pirms okupācijas, nojaušot sarkano mēri, kori to nodziedāja trīs reizes pēc kārtas, kā atvadoties no brīvas Latvijas un apsolot to glabāt sirdī? Kurš gan grib atcerēties, kā apspiestības gados Latvijas patrioti, riskējot ar brīvību, to dziedāja slepenās sanāksmēs dzīvokļos? To, kā padomju laiku beigās "Dievs svētī Latviju" atskanēja baznīcās un laukumos, saliedējot tautu uzvarai?

Tas ir pagājis un aizmirsts. Nost ar naivo dziesmiņu! Jauna ideoloģiski motivētu un pašapzinīgu profesionāļu šķira apņemas mums pārējiem dot ne tikai jaunu, labāku himnu, bet jaunu morāli un dzīves telpu.

Politiku, kura tiecas atbrīvoties no iepriekšējo paaudžu pasaules skatījuma un tikumiem, dēvē par progresīvu. Valodai ir liels spēks. Daudziem "progresīvs" šķiet sinonīms jēdzieniem "labāks, pārāks". Tomēr vēsturiskajai pieredzei vajadzētu darīt mūs uzmanīgus. Pārāk sūri mūsu tautai ir nācies pārliecināties par to, kurp var aizvest labi domāti pasākumi ar lozungu "Mēs jaunu pasauli sev celsim!". Arī no šāda skatpunkta ir vērts palūkoties kaut vai uz dažiem pēdējā laika notikumiem.

Par Stambulas konvenciju

Visu Latviju satricināja vēsts par Jēkabpilī pastrādāto slepkavību. Tā uzdod daudz jautājumu. Vai policija, prokuratūra un tiesa izdarīja visu, lai aizstāvētu upuri pret vajātāju? Vai mūsu likumi ir tik labi, ka tiesību sargātāji to varēja izdarīt? Saeimai pārmet to, ka Latvija nav pievienojusies Stambulas konvencijai. Jēkabpils traģēdiju bez vilcināšanās izmanto, lai sliktā gaismā parādītu visus, kas pretojas ratifikācijai.

Deputāte no "Progresīvajiem" Leila Rasima 7. maija "De Facto" pat sacīja, ka, neratificējot Stambulas konvenciju, mēs ejam Orbana vai Krievijas pavadā – acīmredzot tā vietā, lai ietu kādā Briseles pavadā. Progresīvajai politikai ir raksturīgi neparedzēt cilvēkam vai tautai pašu spriedumus un brīvas izvēles. Pat tur, kur neprasa, noteikti ir jāiet kādas grupas ideoloģijas pavadā.

Sekojot līdzi diskusijām, es tā arī nedzirdēju atbildi, kā Stambulas konvencija būtu palīdzējusi novērst slepkavību. Drīzāk palika iespaids par izdevības izmantošanu, lai sasniegtu citu politisku mērķi. Varbūt var iebilst, ka nebija arī pārliecinošas atbildes par to, kas tad slikts no Stambulas konvencijas? Pat, ja ieviestu sociālās dzimtes jēdzienu, vai tas sagrautu Latvijas ģimenes? Tomēr atcerēsimies, ka valodai ir milzīgs spēks. Izmaiņas jēdzienu saturā rada izmaiņas domāšanā un pēc tam dzīvē.

Visproblemātiskākā man škiet Stambulas konvencijas 12. panta pirmā daļa: "Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai (...) izskaustu aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja (...) par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem."

Ratificēt konvenciju ar šādu apņemšanos nozīmētu iedot pašpārlicināto un progresīvo šķirai rokā universālu ieroci, ar ko pēc vēlēšanās iznīdēt jebkuru no paražām un tradīcijām, kurās ir iekodēta iepriekšējo paaudžu gudrība un izdzīvošanas stratēģija. Ņemot vērā, ka viņi ir ķērušies klāt pat himnai, nav iemesla domāt, ka šis ierocis netiks plaši izmantots arī ārpus ģimenes vardarbības lauka. Tāpat nav pierādījumu viņu spējai iztukšotajā telpā uzcelt labāku pasauli. Lai uzlabotu tik sarežģītu sistēmu kā sabiedrība, vajag laiku un lielu gudrību, bet ātri sabojāt esošo ir pavisam viegli.

Par "nacionālo reliģiju"

No tā paša skatpunkta var palūkoties uz JV deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikumu izmainīt Civillikuma 51. pantu tā, lai Latvijas Dievturu sadraudzē veiktās laulības jeb vedības tiktu juridiski atzītas.

Protams, Saeima ir suverēna deleģēt valstij piederošās laulību reģistrācijas tiesības kam vien vēlas. Tomēr deputāta argumentācija ir ievērības cienīga. Viņš atsaucas uz Satversmes preambulu, kurā par vienu no latviskās identitātes avotiem ir nosauktas latviskās tradīcijas un dzīvesziņa, un to attiecina ekskluzīvi uz dievturiem.

Tas ir plaši piekopts pārpratums. Plašsaziņas līdzekļos bieži runā par kristīgu vai latvisku ziemsvētku svinēšanu. Tāds pretstatījums ir bezdomīgs un tautu šķeļošs. Es sirsnīgi lūdzu žurnālistus lietot valodu precīzi. Pareizi būtu runāt par kristīgo un pagānisko ziemsvētku svinēšanu.

Bez gariem skaidrojumiem – izlasiet Jaunsudrabiņa "Piemini Latviju", lai zinātu, kā mūsu senči svinēja ziemsvētkus pirms padomju okupācijas. Gada kulminācija bija brauciens ziemsvētkos uz baznīcu. Vai viņi nebija latvieši? Noskatieties Jāņa Streiča lielisko "Cilvēka bērns" vai Blaumaņa "Skroderdienas", kur Dūdars Kārlēnam atprasa baušļus! Visi latvieši tur ir kristīti luterāņi vai katoļi.

Mūsdienu latviešu dzīvesziņā un tradīcijās kristīgā sastāvdaļa droši vien būs daudz lielāka par dievturīgo. Taču deputāts Ceļapīters iet vēl tālāk un nosauc dievturību par Latvijas nacionālo reliģiju! Viņš nav pirmais. 13. Saeimā deputāte Eva Mārtuža mēģināja virzīt projektu, kas dievturību par Latvijas nacionālo reliģiju noteiktu ar likuma spēku. Tas neizdevās. Iepretī daudzajiem aplamajiem Satversmes 99. panta skaidrojumiem par baznīcas un valsts šķirtību šis pants patiešām nozīmē to, ka Latvijā nav valsts reliģijas.

Taču to, ko nevar izmainīt likumos, var izmainīt valodā, un tad jau ar laiku sekos arī likums. Nesen par ģimeni sāka saukt jebkura veida kopdzīvi, kaut Civillikumā un visā latviskajā dzīvesziņā ģimenes jēdziens skaidri izriet no viena vīrieša un vienas sievietes laulības. Tā darbojas sabiedrības nogatavināšana.

Mēģinājums atmest "Dievs svētī Latviju" tāpat kā mēģinājums dievturību kaut sarunvalodā padarīt par Latvijas nacionālo reliģiju, distancējoties no mūsu kristīgajām saknēm, labi ietinas "Mēs jaunu pasauli sev celsim" kamolā. Ir vērts apdomāt, cik tas ir tālredzīgi tagad, kad pēc kara par mūsu reģiona spēcīgākajām valstīm un drošākajām partnerēm, iespējams, kļūs katoliskā Polija un pareizticīgā Ukraina.

Par valsts prezidentu

Pēc iepriekš rakstītā droši vien var noprast, kur ir mana vieta „konservatīvs – progresīvs” spektrā. Taču mani interesē veselīgs līdzsvars starp robežu sargāšanu un jaunu apgabalu izpēti. Bez tā sistēma pārkaļķojas vai "aiziet pa pieskari".

Manuprāt, kļūdās tie, kas valsts prezidenta amatu uzskata par ceremoniālu. Tieši prezidentam var būt izšķiroša vieta līdzsvara saglabāšanā. Starp citu, man neliekas pamatota sakāpinātā nelabvēlība pret prezidentu Egilu Levitu. Droši vien, ka viņu var kritizēt par kādām (bez)darbības jomām, taču man nav saprotama tik noliedzoša attieksme, ar kādu viņam jāsaskaras. Pieļauju, ka arī citu baznīcu vadītāju pieredzē viņš atstāja ieinteresēta, zinoša, kopsakarības izprotoša un proaktīva valstsvīra iespaidu.

Vairāki viņa veikumi paliks ierakstīti mūsu valsts vēsturē. Mani allaž iepriecināja viņa dabiskā izpratne par Latvijas iederību Eiropā – klasiskajā, nevis jaunajā, ko himnas mainītāji ar saviem rietumu domubiedriem mēģina sev celt. Kā jurists viņš precīzi pamanīja Stambulas konvencijas ideoloģisko nolūku atšķirībā pat no daudzējādā ziņā spožās Vairas Vīķes – Freibergas.

Taču Egils Levits nekandidē uz nākamo posmu. Būtu labi, ja pēctecis spētu ne tikai iekustināt jomas, kas varbūt palika ārpus viņa uzmanības loka, bet arī turpināt un nostiprināt prezidenta Levita labos veikumus.

Saeima ir ļoti svarīga lēmuma priekšā. Deputātiem jāizvēlas starp trim atšķirīgā ziņā spilgtiem kandidātiem. Mana cerība un lūgšana ir, lai starp svarīgākajām izvēles mērauklām būtu spēja gādāt par līdzsvaru. Lai jaunais prezidents, pat lūkodamies nākotnē, nepamestu mūsu priekšteču paaudžu staigātos ceļus, kuri tām ir nesuši svētību. Vērtību un tikumu sistēma ir svarīgākais instruments, ar ko sabiedrība veido savu dzīves telpu. Lūdzu, izvēlieties prezidentu, kas to veidos drošu, pārticīgu, labvēlīgu dzīvībai, draudzīgu ģimenei un tīkamu Dievam!

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...