Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Drukāja ~30 gadus un uz 1971. gadu dolāru bija kluvis tik daudz, ka zelta rezerves to vairs sen nesedza. Centrālbankas un spekulanti to saprata un masveidā mainīja dolārus pret zeltu. Un kāpēc gan ne? Viens grams = viens dolārs, kurš ta par tādu cenu nepirks? Tāpēc Niksons bija spiests atcelt piesaisti zeltam, variantu tur nebija no sērijas nekādu - citādi kirdik, un dolārs sabruktu.
Nu un ko tālāk? Kā saglabāt dolāra kinga statusu? Tālāk ASV Kisindžera vadībā aizbrauca uz Sauda Arābiju un vienojās ar šeihiem par to, ko pazīst kā petrodolāra sistēmu. Petro (nafta) + dolārs (naftas nauda). Saudīti ceno naftu dolāros, pēc tam ietirgotos dolārus uzkrāj, aizdodot ASV. Par to ASV pretī iedeva drošības garantijas. Šī bija slepena vienošanās - par gigantiskas naudas aizdošanas mehānismu ASV dokumentus atslepenoja tikai 2016. gadā.
Nu un tā tas griežas vēl šobaltdien. Ja dolāros tirgo faktiski visu, bet vispirms jau naftu, tad dolārus vajag visiem. Un kur tos likt, kur uzkrāt? Dolāru parādzīmēs, kur faktiski vienīgā iespēja ir ASV valsts parādzīmes. Tikai tur ir gigantisks piedāvājums, mega tirgus. Attiecīgi procentu likmes salīdzinoši zemas, lai gan ASV aizņemas pilnīgā bezjēgā, neprātīgi.
Nu un tagad tas viss draud sabrukt, jo globalizācija paši redzam, kāda: notiek pretējais - fragmentācija. Naftu sāk pamazām cenot citās valūtās. Tas apdraud pieprasījumu pēc dolāriem, tā pati Venecuēla tirgoja arī juaņos.
ASV ļoti sparīgi cenšas apkarot visus, kuri atļaujas naftu tirgot ne dolāros. Venecuēla nav pirmā, kurai par šitādu rosību uzmet bumbas.






Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.























