Iesaki rakstu:

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrÄ«bas institÅ«cija, privāto tiesÄ«bu juridiskā persona, kura netiek finansÄ“ta ar dotācijām no vispārÄ“jiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārÄ« centrs izdeva SatversmÄ“ nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodÄ«šanas pienākuma Ä«stenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosÅ«tÄ«ja ieteikumus visām pašvaldÄ«bām, tajā skaitā JÅ«su domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.

VÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka paralÄ“li lietas morāli Ä“tiskajai un sociālpolitiskajai dimensijai pastāv lietas tiesiskā dimensija. Latvijas Republikas Satversmes kodols ietver normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas likuma 1. pants prezumÄ“ valodas aizsardzÄ«bas pienākumu, šÄ likuma 18. pantā precizÄ“jot, ka vietu nosaukumi ietilpst šajā tvÄ“rumā. Ä¢eotelpiskās informācijas likuma 18. panta pirmā daļa tiešÄ tekstā nosaka vietvārdu aizsardzÄ«bu. ArÄ« šo normu deleģējumā izdoto noteikumu (1) normas paredz, ka vietvārdiem, tajā skaitā adresācijas objektiem, izvÄ“las tādus nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem un ko apstiprina Valsts valodas centrs.

JÄ“dziens «labi tikumi» ir Ä£enerālklauzula, proti, atklāts juridisks jÄ“dziens, ko precizÄ“ kazuistiskā ceļā. PiemÄ“ram, Augstākā tiesa jau 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012 uzturÄ“ja spÄ“kā, ka «[..] abstraktais jÄ“dziens – „labi tikumi” katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesÄ«bu normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vÄ“rtas, lietu dabiskā kārtÄ«ba u.tml., kurus mÄ“dz dÄ“vÄ“t par tiesÄ«bu palÄ«gavotiem. Noskaidrojot jÄ“dziena „labi tikumi” juridisko saturu šajā gadÄ«jumā, izmantojamas atziņas, kas ietvertas Augstākās tiesas prakses apkopojumā par Civillikuma 1415.panta piemÄ“rošanu» un ka «personas vārds un uzvārds identificÄ“ konkrÄ“tu personu. Vārds ir viens no cilvÄ“ka privātuma kodola elementiem, viens no cilvÄ“ka sevis kā personÄ«bas apzināšanās pamatiem (sal. Senāta 2010.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-890/2010 13.punktu)», atgādinot arÄ«, ka – «Aizsargājams ir arÄ« mirušas personas gods un cieņa (sk., piemÄ“ram, Diāna Hamkova, Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzÄ«ba. Promocijas darba kopsavilkums, RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2009., 10.–11. lpp, Christian Walter, Human dignity in German constitutional law.// The Principle of Respect for Human Dignity. Strasbourg: Council of Europe Publishing, 1999., p. 37).».

TiesÄ«bu normas paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvÄ“las tādus Ä£eogrāfisko objektu nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultÅ«rvidÄ“, sekmÄ“ tās vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu un attÄ«stÄ«bu un atbilst labiem tikumiem (2). AttiecÄ«bā uz spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem esam spiesti norādÄ«t, ka pat esošais normatÄ«vais regulÄ“jums ir recipÄ“ts no 2000. gada 13. aprÄ«lÄ« pieņemtās Komerclikuma 29. panta piektās daļas, lÄ«dz ar to, izmantojot vÄ“sturisko un teleoloÄ£isko interpretācijas metodi, tiesÄ«bu avots ir ar normu saistÄ«tā judikatÅ«ra. Tiesa ir norādÄ«jusi, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir bijis liegt izvÄ“lÄ“ties nosaukumu, kas neatbilst labai publiskai kārtÄ«bai (3).

Latvijas Republikas Satversme paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodÄ«šanas pienākumu. Latvijas Republikas SatversmÄ“ ir nostiprināts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Šo konstitucionālo normu kopsakarā juridiski interpretÄ“jot iepriekš noskaidrojamo Ä£enerālklauzulu «labi tikumi» oficiālo vietvārdu normu kontekstā, jāuzsver, ka šÄ« Ä£enerālklauzula nav interpretÄ“jama šauri, proti, tiesÄ«bu zinātnÄ“ ir atzÄ«ts, ka «sabiedrÄ«bas tikumÄ«ba kā leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is aptver sabiedrÄ«bā valdošÄs sociālās un Ä“tiskās normas, par ko pastāv konsenss, ka tās ir nepieciešamai sabiedrÄ«bas harmoniskai funkcionÄ“šanai» (4). TiesÄ«bu pÄ“tnieks Egils Levits apstiprina šo tÄ“zi (5).

Pašsaprotami, ka konstitÅ«cijas Ä«paši šim nolÅ«kam – sabiedrÄ«bas leÄ£istiskai integrācijai un konsolidācijai – veidotā preambulā ietvertās maksimas ir šis konsenss harmoniskai sabiedrÄ«bas funkcionÄ“šanai. Totalitāra režīma toponÄ«mu esÄ«ba un sociālā iedarbÄ«ba pretrunā šim konsensam, jo pārstāv Latvijas Republikas Satversmes ievadam pretÄ“ji vÄ“rstu sociālpolitisko naratÄ«vu. Ar totalitārā okupācijas režīma valodas pārvaldÄ«bu saistÄ«to toponÄ«mu maiņa ir pašsaprotams process, kas tiesiski izriet no Latvijas Republikas Satversmes spÄ“kā esÄ«bas un kas publiskās atmiņas sfÄ“rā ir publiski tiesisks pienākums no brīža, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā, pieņemot deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu», atzina starptautisko cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentu spÄ“ku.

SuverÄ“nas valsts prettiesiska sagrābšana un likvidÄ“šana – šajā gadÄ«jumā Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) veiktā Latvija Republikas prettiesiskā okupācija un prettiesiskā aneksija – starptautiskajās tiesÄ«bās ir jus cogens normu pārkāpums, par kuru personu var saukt pie atbildÄ«bas universālā jurisdikcijā – jebkura pasaules valsts un jebkurā laikā.

VÄ“sturiskas personÄ«bas kolaborācija jeb sadarbÄ«ba ar okupācijas režīmu var tikt vÄ“rtÄ“ta dažādos lÄ«meņos, taču tieša, instrumentāla dalÄ«ba valsts prettiesiskā inkorporācijā okupÄ“tājvalstÄ« neapšaubāmi ir dziļākais kolaborācijas lÄ«menis.

Augsti vÄ“rtÄ“jam iniciatÄ«vu beidzot likvidÄ“t PSRS okupācijas totalitārā komunistiskā režīma, kā arÄ« Krievijas impÄ“rijas rusifikācijas politikas toponÄ«mus ielu nosaukumos, kā arÄ« vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka oficiālie nosaukumi nedz palielina, nedz samazina to personu, kuru vārdus tās nes, nepolitiskās darbÄ«bas kultÅ«rvÄ“sturisko, saimniecisko vai māksliniecisko vÄ“rtÄ«bu, bet atspoguļo Latvijas Republikas ārÄ“jo normatÄ«vo aktu nostādni pret faktu – neatkarÄ«gas Latvijas Republikas esÄ«bu un no tās Satversmes izrietošiem pilsoņu pienākumiem.

ArÄ« 13. Saeimas atbildÄ«gā komisija – IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija – ir vÄ“l 2022. gada martā tās priekšsÄ“dÄ“tāja Arvila Ašeradena personā rakstveidā uzsvÄ“rusi komunistiskā totalitārā režīma oficiālo vietvārdu lietā, ka «šobrÄ«d bÅ«tu atbilstošs brÄ«dis rÅ«pÄ«gi pārskatÄ«t arÄ« citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vÄ“sturiskās personÄ«bas, kas darbojušÄs padomju laikā un piedalÄ«jušÄs nacionālo ideju vai sabiedrÄ«bas iznÄ«cināšanā, padomju ideju propagandÄ“šanā.» (6)

Saskaņā ar mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošo informāciju RÄ«gas valstspilsÄ“tas teritorijā ir vismaz šÄdi piecpadsmit komunistisko totalitāro režīmu godinoši oficiālie vietvārdi.

1003002948 AkadÄ“miÄ·a Mstislava Keldiša iela, RÄ«ga

Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas (7) (PSKP) Centrālās komitejas locekļa, PSRS Augstākās Padomes deputāta, Staļina kodolieroču, ballistisko un spārnoto raÄ·ešu autora, TrÄ«skārtÄ“jā Sociālistiskā Darba varoņa Mstislava Keldiša iela, kas RÄ«gā izveidota ar kopÄ«gu PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1978. gada lÄ“mumu.

00300688 Annas Sakses iela, RÄ«ga

PSRS Augstākās Padomes SavienÄ«bas (9) Padomes locekles, PSKP propagandistes literatÅ«rā un presÄ“, PSRS Valsts drošÄ«bas komitejas piesegorganizācijas Padomju SavienÄ«bas Miera aizstāvÄ“šanas komitejas locekles, Vispasaules Miera Padomes dibinātājas un nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāres Annas Abzalones-Sakses iela izveidota 1983. gadā, pārdÄ“vÄ“jot kādreizÄ“jo Hermaņa Samsona fon Himelšjernas, toreizÄ“jo BÄ“rnudārza ielu.

100309575 Paula Lejiņa iela, Rīga

Augusta Kirhenšteina Staļina okupācijas kolaborantu valdÄ«bas ministra Paula Lejiņa (10) iela izveidota 1986. gadā.

100302626 Detlava Brantkalna iela, RÄ«ga

PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas ģenerālleitnanta Detlava Brantkalna iela izveidota 1983. gadā.

100305295 Jukuma Vācieša iela, RÄ«ga

Padomju Krievijas bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieka Joahima Vācieša iela izveidota 1983. gadā.

100312436 Sudrabu Edžus iela, Rīga

Staļiniskās Juliana Baltazara Marhļevska Rietumtautu komunistiskās universitātes mācÄ«bspÄ“ka Morica Eduarda Zilbera iela izveidota 1950. gadā, pārdÄ“vÄ“jot BÄ«beles tulkotāja latviešu valodā pirms Ernsta Glika, vācbaltu izcelsmes latviešu dzejnieka, sillabotoniskās dzejas tradÄ«cijas sācÄ“ja Kristofora FÄ«rekera ielu.

100308838 Mirdzas Ķempes iela, Rīga

PSRS propagandistes radio, 1940. gada okupācijas Radiofona literārās daļas vadÄ«tājas referentes, PSRS Valsts drošÄ«bas komitejas piesegorganizācijas PSRS un ārzemju draudzÄ«bas un kultÅ«ras sakaru biedrÄ«bu savienÄ«bas un VissavienÄ«bas politisko zinÄ«bu un zinātņu popularizÄ“šanas biedrÄ«bas «sabiedriskās» preses aÄ£entÅ«ras «Novosti» sabiedriskās nodaļas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieces Mirdzas Naikovskas (Ä€damsones-Ķempes) iela izveidota 1982. gadā.

100484915 Valentīna Pikuļa aleja, Rīga

PSRS propagandista literatÅ«rā un PSRS Strādnieku un zemnieku sarkanās armijas militārpersonas ValentÄ«na Pikuļa aleja izveidota 2016. gadā. Lai arÄ« oficiālais vietvārds izveidots Latvijas Republikas faktiskās neatkarÄ«bas periodā, okupācijas komunistiskā totalitārā režīma propagandista godināšana vÄ“rtÄ“jama kā PSRS okupācijas sekas un kā neatbilstoša Latvijas Republika SatversmÄ“ nostiprinātajam komunistiskā totalitāra režīma nosodÄ«šanas pienākumam.

100311401 Sergeja Eizenšteina iela, RÄ«ga

PSRS propagandista kino Sergeja Eizenšteina iela izveidota 1978. gadā.

100486654 Gustava Kluča iela, Rīga

PSRS propagandista plakāta, fotomontāžas un dizaina mākslās, Padomju Krievijas klientvalsts PÄ“tera Stučkas Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas terora laika 9. latviešu strÄ“lnieku pulka militārpersonas, 1917. gada boļševiku Oktobra apvÄ“rsuma dalÄ«bnieka, politiskās aÄ£itācijas teorÄ“tiÄ·a, Ä»eņina Monumentālās propagandas plāna Ä«stenotāja (11) un Staļina personÄ«bas kulta vizuālā tÄ“la veidotāja Gustava Kluča iela izveidota 2017. gadā. Lai arÄ« oficiālais vietvārds izveidots Latvijas Republikas faktiskās neatkarÄ«bas periodā, okupācijas komunistiskā totalitārā režīma propagandista godināšana vÄ“rtÄ“jama kā PSRS okupācijas sekas un kā neatbilstoša Latvijas Republika SatversmÄ“ nostiprinātajam komunistiskā totalitāra režīma nosodÄ«šanas pienākumam.

100303611 Fridriha Candera iela, RÄ«ga

PSRS raÄ·ešbÅ«ves konstruktora, ReaktÄ«vās kustÄ«bas izpÄ“tes grupas priekšsÄ“dÄ“tāja, vācbaltu zinātnieka FrÄ«driha Candera iela izveidota 1962. gadā, pārdÄ“vÄ“jot Bārtas ielu.

100312130 Staraja Rusas iela, RÄ«ga

PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kaujām veltītā Starajas Rusas iela izveidota 1950. gadā, pārdēvējot Trijādības ielu.

100304494 Ilmeņa iela, Rīga

PSRS Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas kaujām veltītā Ilmeņa iela.

100312813 Tipogrāfijas iela, Rīga

Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas orgāna «Cīņa» nelegālo tipogrāfiju godinošÄ Tipogrāfijas iela izveidota 1950. gada, pārdÄ“vÄ“jot Krustu ielu.

100307588 Lomonosova iela, RÄ«ga

Krievijas impÄ“rijas zinātnes administratora Mihaila Lomonosova iela izveidota 1950. gadā, pārdÄ“vÄ“jot Samarina ielu, tāpÄ“c tā vÄ“rtÄ“jama ne tikai kā PSRS Ä«stenotās rusifikācija politikas sekas, bet arÄ« kā PSRS totalitāra komunistiskā okupācijas režīma sekas. Mihailam Lomonosovam nav tiešas saistÄ«bas ar RÄ«gu.

Rusifikācijas politika bija Krievijas impÄ“rijas noteikta perioda fenomens, kā bÅ«tÄ«bu turpināja komunistiskais totalitārais PSRS režīms. Saskaņā ar mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošo informāciju RÄ«gas valstspilsÄ“tas teritorijā ir vismaz trÄ«s šÄdi Krievijas impÄ“rijas rusifikācijas politiku godinoši un Ä«stenojoši oficiālie vietvārdi.

100310192 Puškina iela, RÄ«ga

Krievijas dzejnieka un Krievijas impÄ“rijas armijas militārpersonas Aleksandra Puškina oficiālais vietvārds RÄ«gā izveidots rusifikācijas politikas ietvaros 1899. gada pavasarÄ«, gatavojoties dzejnieka simtgadei, kad, izvÄ“rtÄ“jot vairākus variantus, nolemts tā vārdā nodÄ“vÄ“t pÄ“c Citadeles cietokšÅ†a mÅ«ru nojaukšanas izveidoto bulvāri, kurā bija paredzÄ“ts bÅ«vÄ“t PilsÄ“tas Otro jeb krievu teātri. PÄ“c tam, kad minÄ“tajā Ä“kā kā Latvju operas namā 1918. gada 18. novembrÄ« proklamÄ“ta Latvijas Republika, 1923. gadā bulvāris pārdÄ“vÄ“ts Ata Kronvalda godam, bet kompromisa rezultātā «kompensācijai» šajā vietvārdā pārdÄ“vÄ“ta toreizÄ“jā Smoļenskas iela.

100304324 Ļermontova iela, Rīga

Krievijas dzejnieka un Krievijas impērijas armijas militārpersonas Mihaila Ļermontova iela izveidota rusifikācijas politikas ietvaros 1901. gadā.

100313052 Turgeņeva iela, Rīga

Krievijas rakstnieka Ivana Turgeņeva iela izveidota rusifikācijas politikas ietvaros 1885. gadā, pārdēvējot Elizabetes ielas posmu un Laipu ielu.

100307981 Maskavas iela, RÄ«ga

AtsevišÄ·s ir jautājums par Maskavas ielu. Neatkārtojot vispārzināmus faktus, centrs norāda uz tiesisku un formālās logikas kļūdu lÄ«dzšinÄ“jā Maskavas ielas jautājuma situācijas analÄ«zÄ“, proti, nav ņemta vÄ“ra Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktÄ«bas premisa. Lai arÄ« nosaukums bijis vÄ“sturisks un nebijis saistāms ar Krievijas impÄ“rijas rusifikācijas politikas periodu, tomÄ“r jāuzsver, ka Latvijas Republika jau reiz 1938. gadā ir no Maskavas ielas nosaukuma atteikusies par labu Latgales ielas nosaukumam – tātad Latvijas Republikas Satversmes ievada trešajā daļā nostiprināto komunistiskā totalitārā režīma nosodÄ«juma un okupācijas neatzÄ«šanas principu kontekstā Maskavas ielas nosaukuma atjaunošana un esÄ«ba publiskajā telpā ir nevis tiešs 19. gadsimta mantojums, bet gan 1940. gada komunistiskā totalitārā režīma prettiesiskās okupācijas sekas.

RekomendÄ“jam RÄ«gas valstspilsÄ“tai visus šos oficiālos vietvārdus pārdÄ“vÄ“t.

1 – 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi 24.1. apakšpunkts paredz, ka adresācijas objektiem, kas noteikti normatÄ«vajos aktos adresācijas jomā, nepieciešams Valsts valodas centra atzinums, un 5.1. apakšpunkts paredz, ka par oficiāliem vietvārdiem izvÄ“las tādus Ä£eogrāfisko objektu nosaukumus, kas atbilst labiem tikumiem.

2 – 2012. gada 10. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 50 Vietvārdu informācijas noteikumi 5.1. apakšpunkts un 5.3. apakšpunkts.

3 – PiemÄ“ram, AdministratÄ«vas apgabaltiesas 2014. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. A420579411 2.6., 5.3. apakšpunkti.

4 – Pleps, Jānis. «116. pants», Latvijas Republikas Satversmes komentāri, RÄ«ga, Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 778. lpp.

5 – Levits, Egils. «CilvÄ“ktiesÄ«bu piemÄ“rošanas pamatjautājumi Latvijā», CilvÄ“ktiesÄ«bas pasaulÄ“ un Latvijā, RÄ«ga, IzglÄ«tÄ«bas soļi, 2000, 287. lpp.

6 – 13. Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas 2022. gada 17. marta Nr. 142.9/5-14-13/22.

7 – AttiecÄ«bā uz Padomju SavienÄ«bas Komunistisko partiju lietots pÄ“dÄ“jais nosaukums arÄ« par periodiem, kad partijas nosaukums bijis VissavienÄ«bas Komunistiskā (boļševiku) partija un citādi.

8 – Valsts adrešu reÄ£istra klasifikatora kods.

9 – Par kolaborantes A. Abzalones-Sakses augsto statusu okupācijas varas un PSKP nomenkatÅ«rā liecina, piemÄ“ram, apstāklis, ka 1950. gada 12. marta «vÄ“lÄ“šanu rezultātā» par PSRS Augstākās Padomes SavienÄ«bas Padomes cienÄ«giem tika atzÄ«ti, piemÄ“ram, Baltija kara apgabala pavÄ“lnieks, maršals Ovaness Bagramjans, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Jānis KalnbÄ“rziņš, LPSR valsts drošÄ«bas ministrs Alfons Noviks, bet Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas biroja loceklis, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas orgāna «Cīņa» galvenais redaktors Kārlis Ozoliņš, LPSR Ministru padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Vilis Lācis un LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsÄ“dÄ“tājs Augusts Kirhenšteins bija spiesti samierināties ar zemāko – PSRS AP TautÄ«bu padomes – deputāta statusu.

10 – Pauls Lejiņš bija Baltijas hercogistes Zemes padomes loceklis 1918. gadā. Iela RÄ«gā izveidota pÄ“c 1981. gada pÄ“c LPSR ZA akadÄ“miÄ·a Jāņa Stradiņa aicinājuma kā lÄ«dzÄ«ga PSRS AP deputāta M. Keldiša, F. Candera, LPSR MP priekšsÄ“dÄ“tāja J. Peives ielām un toreiz veidojamajai LPSR APP priekšsÄ“dÄ“tāja A. Kirhenšteina ielai.

11 – Gustavs Klucis piedalÄ«jies Komunistiskajā akadÄ“mijā kā PSKP politiskās aÄ£itācijas teorijas referents, Ä»eņina Monumentālās propagandas plāna ietvaros veidojis aÄ£itvilcienus, Kremļa noformÄ“jumu, aÄ£itbÅ«ves konstrukcijas, laukumu māksliniecisko noformÄ“jumu un citus propagandas mākslas darbus.