Iesaki rakstu: 
Saistībā ar pirmdien Latvijas radio raidījumā Aktuālais temats izskanējušajām nepatiesajām ziņām, ko par Pietiek pauda uzņēmējs Ģirts Rungainis un radio žurnālists Kārlis Streips, Pietiek pārstāvis Lato Lapsa otrdienas rītā ir vērsies pie Latvijas Radio ģenerāldirektora Jāņa Sikšņa ar iesniegumu, - publicējam tā saturu:
"Latvijas Radio ģenerāldirektoram Jānim Siksnim
Šā gada 5. augustā Latvijas Radio raidījumā Aktuālais temats uzņēmējs Ģirts Rungainis, kas tika stādīts priekšā kā uzņēmuma Prudentia pārstāvis un līdzīpašnieks, izmantojot sabiedriskā radio žurnālista Kārļa Streipa labvēlību vai neprofesionalitāti, pauda nepatiesas, apmelojošas ziņas par portālu pietiek.com, kurā es darbojos un kas ir cieši saistīts ar manu vārdu.
Atbildot uz Kārļa Streipa jautājumu par pietiek.com sniegtu informāciju, Ģirts Rungainis pauda šādas nepatiesas, apmelojošas ziņas par portālu un attiecīgi arī par cilvēkiem, kas ar to saistīti un kas tajā publicējas: "Viņi ir specializējušies tajā, ka materiālu, ko kāds viņiem iedod un par to samaksā, viņi nopublicē."
Latvijas Radio darbinieks Kārlis Streips uz šīm nepatiesajām ziņām nevis reaģēja ar kādu precizējošu jautājumu, bet atbildēja ar piekrītošu: "Mhm." Ņemot vērā minētās personas ilgstošo darbu žurnālista vai līdzīgā darbā, šī atbilde varēja tikt kvalificēta tikai kā atklāta piekrišana Ģirta Rungaiņa paustajām apmelojošajām ziņām.
Šajā pašā raidījumā nepatiesas, apmelojošas ziņas pauda arī minētais Latvijas Radio darbinieks Kārlis Streips, saistībā ar uzņēmumu Prudentia paziņojot: "Pietiek.com ir arī teicis, ka būtībā viss, ka visi uzņēmuma ienākumi nāk no šiem valsts pasūtījumiem."
Portālā pietiek.com nekad šāda informācija nav tikusi publicēta, - konkrētais Kārļa Streipa apgalvojums, ņemot vērā viņa ilgo pieredzi žurnālista vai līdzīgā darbā, nevar tikt kvalificēts citādi kā apzināti meli un manis pārstāvētā portāla nomelnošana.
Esmu jau vērsies pie Ģirta Rungaiņa ar prasību atsaukt viņa paustās melīgās ziņas un publiski atvainoties. Atteikuma gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā.
Ar šo vēršos arī pie Latvijas Radio ar prasību Latvijas Radio darbiniekam Kārlim Streipam nekavējoties, jau šodien, 6. augustā atsaukt viņa paustās nepatiesās ziņas par portālu pietiek.com un atvainoties par apmelojošu, nepatiesu ziņu paušanu. Atteikuma gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā.
Normatīvie akti dod tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam gadījumā, ja elektroniskajos medijos paustas viņu aizskarošas, apmelojošas ziņas, nākt klajā ar savu viedokli saistībā ar paustajām ziņām.
Līdz ar to pieprasu Latvijas Radio nodrošināt man iespēju tieši tajā pašā laikā un formātā, kādā izskanēja portālu pietiek.com un līdz ar to arī mani kā šī portāla pārstāvi aizskarošās, nomelnojošās ziņas, paust savu viedokli par šīm tēmām. Atteikuma gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
