Par nacionālismu un nacionālu valsti

Pirmais aptaustījis ziloņa snuķi un secinājis, ka zilonis līdzinās resnai čūskai. Otrs aklais aptaustījis ziloņa kāju un nospriedis ka zilonis līdzinās lielai kolonnai, trešais aptaustot ziloņa sānus paziņojis, ka zilonis ir gluds un ciets kā siena. Ja ņemam vērā šo trīs aklo spriedumus, tad nākas secināt, ka dabā ir vismaz trīs pilnīgi atšķirīgi ziloņu veidi.

Kaut kas līdzīgs ir nacionālismam veltītajos rakstos. Šeit mēs varam izlasīt gan to, ka ir dažādu veidu (etniskais, pilsoniskais, demokrātiskais, ekonomiskais, galējais, aktīvais…) nacionālismi, gan to, ka katrai tautai ir savs nacionālisms, gan to, ka nacionālisms vispār var nebūt saistīts ar tautu, bet var būt kā kādas grupas vai kopienas interešu un vajadzību atspoguļojums. Rodas iespaids, ka visi šie raksti ir domāti nevis, lai atklātu un izskaidrotu nacionālisma būtību, bet, tieši pretēji, maksimāli apgrūtinātu un sarežģītu šīs būtības saprašanu.

Kas tad īstenībā ir nacionālisms? Nacionālisms ir uz savas tautas un Tēvzemes mīlestību balstīta vienota politisko, tiesisko, filosofisko, estētisko, ētisko, tai skaitā tikumisko un reliģisko uzskatu un nostādņu sistēma jeb ideoloģija, kas dod pamatojumu patriotiskai rīcībai jeb patriotismam.

 Uz savas tautas un Tēvzemes mīlestību balstīta – tas nozīmē, ka nacionālisma ideoloģijai kā centrālā un augstākā vērtība ir konkrētā tauta un šai tautai piederošā zeme, kas ir no paaudzes uz paaudzi nodots svēts mantojums. Vienota politisko, tiesisko, filosofisko, estētisko un ētisko uzskatu un nostādņu sistēma – tas nozīmē, ka neviena no šīm jomām nav pretrunā ar nacionālisma pamatvērtībām, bet gan ar katrai jomai atbilstošu saturu papildina un bagātina izpratni par šīm vērtībām. Tā veidojas vienots nacionālistisks pasaules uzskats, kas kalpo kā vadmotīvs cilvēka patriotiskai rīcībai.

Ir jāsaprot, ka patriotisms un nacionālisms ir nesaraujami saistīti. Nevar būt nacionālisms bez patriotisma, tāpat kā patriotisms bez nacionālisma. Patriotisms ir pašaizliedzīga rīcība savas tautas un Tēvzemes labā, bet nacionālisms ir pamatojums šai rīcībai (Ja patriotisms ir tas, ko cilvēks dara, tad nacionālisms ir tas, kas atbild uz jautājumu, kāpēc viņš to dara.) Tikai nacionālisms spēj dot sakarīgu pamatojumu patriotismam. Taču ar “pareizu” runāšanu vien cilvēks nekļūst par patriotu. Tikai patriotiska rīcība cilvēkam dod tiesības saukt sevi par patriotu.

Nacionālisma ideoloģija dod pamatojumu tautas kopībai un nacionālas valsts izveidošanai. Ja pamattauta savā valstī ir vairākumā, tad nacionāla valsts sevī iemieso šīs valsts iedzīvotāju vairākuma interešu diktatūru un darbojas šīs valsts iedzīvotāju vairākuma labā. Tātad īstenībā nacionālas valsts modelis pēc savas būtības ir visatbilstošākais demokrātijas ideāliem. Šeit ir jāsaprot, ka jebkura valsts ar saviem likumiem un kārtību pēc būtības ir diktatūra. Citādi valstis vispār nevarētu pastāvēt. Būtiski ir - kam kalpo un kā intereses aizstāv viena vai otra valstīs valdošā diktatūra. Diemžēl valsts pārvaldes struktūras atbilstība demokrātijas principiem vēl negarantē, ka šīs valsts valdība darbosies iedzīvotāju vairākuma interesēs. Tikai iedzīvotāju vairākuma intereses aizstāvošas ideoloģijas kontrole pār valsts pārvaldes struktūrās strādājošajiem spēj panākt viņu darbību visas valsts un tautas, nevis šauru elitāru aprindu labā. Šāda ideoloģija ir uz tautas un Tēvzemes mīlestību balstītais nacionālisms.

Par nacionālismu ir sarakstīts daudz melu un aplamību. Nacionālisms tiek jaukts ar nacismu, šovinismu, rasismu. Nacionālismam tiek piedēvēta cilvēku šķelšana un naida kurināšana starp tautām. Dažkārt nacionālisms tiek attēlots arī kā kaut kādu aprobežotu, muļķīgu, novecojušu, bezperspektīvu uzskatu sakopojums, kam nav vietas modernajā pasaulē. Tā ir dezinformācija, ko sludina visu veidu pasaules globalizētāju un tautu ienaidnieku finansētais propagandas aparāts.

Īstenībā nacionālisms ir miermīlīga ideoloģija, kas balstās uz savas tautas un Tēvzemes mīlestību. Nacionālismā nav pamatojuma ne svešu zemju iekarošanai, ne naidam pret citām tautām. Ja tu mīli savu ģimeni, vai tad tādēļ tu ienīdīsi citas ģimenes? Ja tu mīli savu tautu, vai tad tādēļ tu ienīdīsi citas tautas? Tieši otrādi, mīlot savu ģimeni un savu tautu, mēs labāk saprotam un respektējam tos, kuri arī mīl savas ģimenes un tautas.

Taču mēs vienmēr arī rūpējamies un cenšamies aizsargāt tos, ko mīlam. Un tādēļ rūpes par savas tautas kopējo labumu, kā arī tautas un Tēvzemes aizsardzība pret visiem apdraudējumiem ir pamats katra nacionālista patriotiskai rīcībai. Neiecietību pret tiem sveštautiešiem, kuri, apmetoties šeit Latvijā uz dzīvi, tā vietā, lai respektētu latviešus kā pamattautu, kurā iekļauties un kopīgi strādāt valsts labā, grib šeit uzkundzēties un ieviest savu kārtību, nedrīkst jaukt ar naidu pret citām tautām. Tāpat kā neiecietību pret dažādu seksuālu un morālu perversiju sludinātājiem, kuri, apdraudot tautas pastāvēšanu, ar savām pretdabīgajām teorijām cenšas kropļot jaunatni un graut dabīgās ģimenes institūciju, nevar dēvēt par naidu pret visu citādo un citādajiem. Tā vienkārši ir nepieciešama rīcība, lai pasargātu savu tautu no degradācijas un iznīcības.

Atšķirībā no citām ideoloģijām, kas aizstāv un pārstāv dažādu cilvēka prāta radītu kopienu intereses un uzskatus, nacionālisms aizstāv un pārstāv tautu, kas ir dabīgā veidā cauri gadsimtiem vēstures gaitā radusies kopība. Šāda kopība ir visdrošākais un stabilākais pamats valsts pastāvēšanai. Pieņemot nacionālismu kā valsts ideoloģiju, valsts vara savienojas ar tautu, kļūstot par vienotu kolektīvu ar kopējām interesēm un mērķiem. (Tikai mainoties varas ideoloģijai, var mainīties varas būtība visās tās izpausmēs.)

Ļoti svarīgi, ka vienīgi nacionālisma ideoloģija dod skaidru kritēriju, pēc kura savā darbā vadīties tautas priekšstāvjiem (valdībai). Šis kritērijs ir atbilstība tautas nacionālajām interesēm. Arī tauta un valsts kontroles – uzraudzības iestādes pēc atbilstības tautas nacionāļajām interesēm, var viegli novērtēt jebkuras valsts amatpersonas darbības lietderību. Tikai atbilstoši nacionālajām interesēm izlietota nodokļos nomaksātā nauda dod patiesu labumu tautai. Tikai saskaņā ar nacionālajām interesēm funkcionējoša izglītības, medicīnas aprūpes, tieslietu, aizsardzības, kultūras un sociālās nodrošināšanas sfēra dod iespēju tautai veiksmīgi darboties lai sasniegtu labklājību un progresu. Tāpat nacionālajām interesēm atbilstoša ir nacionālo resursu (lauksaimniecības zeme, meži, izrakteņi) un stratēģiski svarīgu objektu un ražotņu valstiska izmantošana, nevis nodošana (pārdošana) ārvalstnieku rīcībā.

Liela nozīme nacionālismam ir arī katra atsevišķa cilvēka apziņā. Tā ir ne tikai piederība savai tautai un kopības sajūta. Tā ir vesela garīgās bagātības krātuve, no kuras katrs cilvēks var paņemt sev vajadzīgo, lai izveidotu savā apziņā to stingro pamatu, uz kura stāvot, spētu spriest, vērtēt un veidot savu attieksmi par visdažādākajiem jaunumiem politikā, mākslā, zinātnē vai notikumiem pasaulē. Lai mēs neapmaldītos tajos informācijas džungļos, ko mums ikdienā, informatīvā kara apstākļos sniedz masu saziņas līdzekļi, mums ir vajadzīgs nacionālisms. Tieši nacionālisma trūkums rada sajukumu cilvēku prātos, kad katrs aizstāv to “savu patiesību”, kas īstenībā ir tikai juceklīgs atreferējums kaut kur dzirdētiem vai lasītiem polittehnologu propagandas sacerējumu fragmentiem. Tā strīdoties, pazūd iespēja vienoties par kopēju rīcību savu interešu aizstāvībai, un gala rezultātā cilvēki padevīgi pakļaujas un kalpo viņiem uzspiestajam naudas varas diktātam.

Bez sava nacionālisma tautas vienotība pārstāj eksistēt, un tauta pārvēršas par sašķeltu atsevišķu indivīdu kopumu. Nekāda tolerance, politkorektums un aicinājumi uz vienotību šādu sašķeltību nespēj likvidēt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka sabiedrībā vienotībai šādos apstākļos nav loģiska pamatojuma. Šeit valda bara loģika – pagrūst malā vājāko un pielīst stiprākajam. Kā cements spēj savienot granti cietā betonā, tā nacionālisms spēj pārvērst tautu vienotā kopībā. Aicinājumi latviešu tautai bez nacionālisma ideoloģijas būt vienotai ir tas pats, kas aicinājums grants kaudzei bez cementa kļūt par betonu.

Nacionālisma ideoloģiskā nostāja nav pretrunā ar vispārējām cilvēktiesībām. Nacionālā valstī var netraucēti dzīvot un iegūt šis valsts pilsonību jebkuras citas tautības cilvēki, ja vien viņi ievēro valstī valdošos likumus, pastāvošo kārtību, ir lojāli šai valstij un kopā ar pamatnāciju iekļaujas kopējā valsts attīstības darbā. Īstenībā nacionāla valsts kā valsts, kas patiesi rūpējas par saviem pilsoņiem, atbilst arī katra šeit dzīvojoša cittautieša interesēm.

Nacionālisma ideoloģija nenosaka. cik demokrātiskai vai autoritārai valsts pārvaldes formai un valsts pārvaldes aparāta struktūrai pēc savas uzbūves jābūt nacionālā valstī. Nacionālisms vienīgi nosaka principu (kritēriju) pēc kura valsts pārvaldei jādarbojas. Mēs pa šīs formālās neatkarības gadiem esam uzskatāmi pārliecinājušies, ka demokrātiska valsts pārvaldes uzbūve nav garants valsts pārvaldes demokrātiskai (sabiedrības vairākuma interesēm atbilstošai) darbībai. Ja parlamenta vēlēšanas ir antidemokrātiskas, tad nekādas demokrātijas valstī nebūs. Parlamentā iekļuvušajiem partiju pārstāvjiem daudz izdevīgāk ir viņiem atvēlēto valdīšanas periodu izmantot savās, savas partijas un tās sponsoru interesēs, kā strādāt tautas labā, cerot uz atkārtotu pārvēlēšanu. Autoritatīvi pārvaldītā valstī vadonis un viņa izveidotā valdība ir daudz vairāk saistīti un ieinteresēti tautas un valsts labklājībā nekā ik pēc zināma laika pārvēlēts partiju parlaments. Tāpēc nacionālas valsts pārvaldes forma ir diskutējams un katras tautas izlemšanai atstājams jautājums.

Nacionāla valsts nenozīmē norobežošanos no pārējās pasaules. Nacionāla valsts kā jebkura cita valsts ir atvērta starptautiskai sadarbībai. Savukārt nacionālisma ideoloģijas nostādnes, kam pakārtota valdības darbība, nodrošina to, ka šī sadarbība notiek pēc vienlīdzības un godīguma principiem, nekaitējot pašu valstij un tautai. Pašreizējā cilvēces attīstības posmā suverēnu, nacionālu valstu izveide visā pasaulē un to sadarbība pēc vienlīdzības un godīguma principiem ir visperspektīvākais modelis tālākai virzībai. Tikai tā cilvēce var progresēt, izmantojot un attīstot unikālās, katrai tautai piemītošās kultūras vērtības un nacionālās īpatnības. Pasaules globalizētāju plāni, kas paredz tautas ar degradēšanu, totālu kontroli un mākslīgu sapludināšanu pārvērst viendabīgā darbaspēka masā lai pār tām valdītu, spēj radīt vienīgi kārtējo verdzības laikmetu uz zemes.

Novērtē šo rakstu: