Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Fukujamas prognozes par vēstures beigam ir strauji piepildījušas. Rūpīgas izlases kartībā pievēršamies vien dažiem publiskiem izradījumiem.

Bet vispirms. Skaidrībai. Lai nav parpratumu. Kā savā verlibrā ar nosaukumu “Fellācijas izcelšanās jeb orālais sekss kā ideoloģiskās cīņas forma" pravietiski vēstījis dzejnieks Aleksandrs Fui: “Dirsu važās neiekalsiet!”

Dzejnieks atgadina caitgeistu tumšajos viduslaikos, kad...”968. gadā visā savā skarbajā filigrānumā ziedēja viduslaiku ideoloģija. Pareizāk sakot, divas paralēlas ideoloģijas: bruņinieku un baznīcas. No vienas puses nebeidzamas balles, banketi, romances, turnīri, furšetes. No otras askētisms, miesas mērdēšana, vientuļniecība, paškastracija un tamlīdzīgi izlēcieni „tīras dzīves“ varda. Vienā cēloņpunktā šīs divas ideoloģijas sakrita: bruņinieciskums prasīja dievināt sievieti no attāluma, askētisms aizliedza priecēt miesu. Seksam vietas nebija”. Kā redzat, jau tolaik liberastu un konservu sadursme bija asiņaina, ne tikai šodien tā ir tāda!

Kads vēstures zintnieks mums norādīja, ka 968. gadā vēl nekadu bruņinieku nebija, lai kā viņus vēlāku laiku episkie dziedoņi vēlējās uzmeistarot no Kārļa Lielā vai vēl senākā karaļa Artura galminiekiem. Pirmie bruņinieki parādījas pēc Pirmā krusta kara sākuma 1098. gada, savukārt pirmie bruņinieku turnīri mazlietiņ vēlāk - ap 1120. gadu. Kaut kādi priekšvēstneši jau droši vien bija arī 10. gadsimtā, tomēr par īstiem bruņiniekiem tos vēl nevar saukt.

Ievietojam šo precizējumu lielākai skaidrībai vien tadēļ, ka ikvienam kartīgam losim, programmētajam un funkcionala analfabētisma iesvaidītam adeptam ir zinams, ka aiz loga ir jau 21. gadsimts un pat 20. gadsimts jau labu laiku kā kļuvis par tumšajiem viduslaikiem, vēsture ir pagājusi kā gaišzila kaprīze, un kāda starpība, vai kaut kadi vājprātīgi bruņinieki, kuri iekala važās savu sievu un līgavu gūžas un kājstarpi, radās 10.gs. vai 11.gs. Vēsture pagājusi, un mums sejā rēgojas tikai beigas tumša dirsas cauruma veidolā.

Un tomēr! Jau tolaik drosmīgākie Spānijas pilsoņi orālo seksu atrada kā vislabāko inovatīvo risinājumu ieilgušajam konfliktam starp liberastiem un konserviem! Viegli negāja! Arī šodien - pat netuvojieties mums ar aicinājumiem paškastrēties! Mēs uzbudināsimies paši un uzbudināsim tevi savos pēdējo laiku tekstos, jo ir vēstures beigas un citas izejas vairs nav. Tikai sērijveida orgasmi mūs var glābt, ļaut aizmirst savu vārdu, lai to atcerētos atkal un atkal un nepazustu vēstures melnajā pakaļā.

Tādēļ mums nekavējošā palīgā jau steidzas tālredzīgais un inteliģentais liberāļu nedēļraksts “Ir, kurā lielākiem burtiem izcelta literatūrzinātnieka un dzejnieka, žurnāla „Strāva” galvenā redaktora Ivara Šteinberga intervijā teiktais: “Man arī ir dzejolis par masturbāciju, un, šķiet, tas, ka drīkstu to uzrakstīt un publicēt, ir brīnišķīga brīvība un to drīkst svinēt.”

Nolieksim galvas klusā apbrīnā. Atliek vien gavilēt par jauno literatūrzinātnieku. Tomēr, rūpīgāk apdomājot, pašmīlas apdzejošana šķiet vienīgā erotiskā tēma, kuru būtu iekļaujoši un neaizskaroši skart baltā heteroseksuālā vīrieša sacerētās dzejas rindās, jo jebkas cits varētu izraisīt sāpinošas asociācijas ar maskulīno, patriarhālo dominanci, vardarbību un pazemojumu.

Ja kādu vakaru jūsu esības kodols jums uzbāžas ar infantilisma vilkmi un gribas kaut ko vairāk dzirdēt tieši par puisēnu krāniņiem vai saldo bērnudārzu, pāršķirstiet biedrības „Ascendum” izdoto dzejnieces un domātājas Annas Auziņas jaunāko veikumu, kas apkopots grāmatiņā "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata”. Beidzot dzejniecei izdevies iznākt ārā no vēstures rāmja un plāt vaļā par to, ko mēs visi jau zinām. Bet tas taču nekas!

“Bērnudārzā biju redzējusi, kā puisēni čurā, kājās stāvēdami, mazus, spicus krāniņus pirkstos paņēmuši. Taču pieaugušiem vīriešiem, cik novēroju pludmalē, biksītēs bija tādi kā kunkuļi pavisam citā formā.”

Piebiedrojieties autorei atmiņās par saldām izklaidēm bērnudārzā:

“Gultas un pidžamas bija pateicīga vide, lai spēlētu ārstus. Reiz - man tad jau bija kādi seši gadi - mēs ar blakus guļošo puiku izspēlējāmies dakteros no visas sirds. Mēs cēlām uz augšu pidžamas jakas, taustījām vēderus un pa jokam ņēmām no tiem ārā zarnas. Tas bija ļoti uzbudinoši.”

Varbūt vēlēsities sekot Ivara Šteinberga brīnišķīgajai dzīves stratēģijai masturbēt uz nebēdu un pielikt vēsturei arī savu punktu, izlasot šo - par bērnudārza dakteriem:

“Visuzbudinošākais bērnudārzā tomēr saistījās ar īstajiem ārstiem. Kad potēja dibenā, mūs iesūtīja māsiņas kabinetā pa vienam, daktere lika novilkt biksītes un apķerties viņai ap kaklu, lai nebūtu tik ļoti bail, kā arī lai pie vajadzības varētu mūs noturēt, bet to viņa neteica. Māsiņa tikmēr iedūra. Taču reiz - tas, šķiet, bija jaunākajā grupā - man ne tikai lika novilkt biksītes, bet, iedomājieties, atgulties augšpēdus māsiņas kabinetā uz dīvāna. Ar dibenu gaisā. Mūsu māsiņa pieturēja kājas, bet svešā māsiņa vai daktere nobrauca man pa kājstarpi, šķiet, ar vates gabaliņu. Pa čurājamo vietu un līdz pat dupsim. Vēl tagad nezinu, ko viņa tur pārbaudīja. U. stāstīja, ka viņiem skolā esot ņēmuši kaut kādas analīzes no dibena. Likuši nolaistām biksēm atgulties uz kušetes un iebāzuši dibenā kociņu. Diezgan dziļi, viņš saka. Mums arī skolā kaut ko mazliet bakstīja dibenā, bet ne tik iespaidīgi. Laikam spalīšu analīzes. Lūk, bet pēc tam viņš sācis aiztikt sev dibenu, lai uzbudinātos, līdz pēc dažiem gadiem sapratis, kā vajag masturbēt. Viņš to ir atklājis tikai pēc sava ķermeņa, nevis no grāmatām kā es.

Es vēl tagad uzbudinos, šo rakstīdama. Briesmīgi sagribējās seksu.”

Savukārt, ja ir vēlme lasīt kaut ko daudz nopietnāku un tuvāku anālās atveres tumsai, lasiet „Ascendum” izdoto Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu pirmo sējumu "Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927-1949". Tur būs arī par slēpto, varonības apdvesto dzīvi Operas apstādījumu krūmiņos. Nu, jūs jau sapratāt.

Droši vien sapratāt, ka Latvijā gatavošanās vēstures beigām ir sākusies. Kā vienmēr šādos brīžos palīgā steidz inteliģences gaišākie prāti, lai sniegtu padomu, kā pārdzīvot kārtējo apokalipsi. Šoreiz ieteikums to darīt uzbudinoties un atslābstot, caur anālo atveri vai palīgā ņemot draugu vibratoru. Vai nav vienalga? Bet sieviešu un vīriešu dzimti valodā gan ir pēdējais laiks izskaust. Pietiks reiz diskriminēt lasītāju. Laiks finalizēties un pilnās burās ļauties bioloģiskam regresam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...