Par Latvijas enerģētisko pašnodrošinājumu un reģionālu attīstību
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija14.04.2016.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversme sākas ar vārdiem: “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”
Ar šo Latvijas Republikas Satversme nosaka Latvijas tautsaimniecības attīstību kā obligātu priekšnosacījumu valsts pastāvēšanai.
Ja Latvijas valsts mērķis nav valsts neatkarību balstīt tikai uz ievestiem energoresursiem, nerūpējoties par savu energopašnodrošinājumu, tad ir jārada sava, pašpietiekama un ilgtspējīga energoapgāde.
Ja Latvijas valsts mērķis nav samazināt ekonomisko izaugsmi, sabojājot investīciju klimatu Valstī, tad nedrīkst veikt retro-aktīvus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī pēc investīciju veikšanas ražotājus apgrūtināt ar jauniem nodokļiem un peļņas normas ierobežojumiem, ar mērķi pasliktināt investoram iepriekš solītos investīciju atmaksas apstākļus.
Daži fakti par atjaunojamo enerģiju Latvijā:
- Bez 3 lielajām hidroelektrostacijām Latvijā darbojas 305 elektrostacijas, kuras elektroenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja un ūdens,
- Šo 305 elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 224 MW un 2015. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas ir aptuveni 14% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa,
- Tās gandrīz visas atrodas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem,
- 305 elektrostacijas tieši un netieši nodrošina darba vietas vairākiem tūkstošiem novadu un pagastu iedzīvotāju, tādā veidā atturot tos ar savām ģimenēm no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,
- Visbiežāk šie elektroenerģijas ražotāji vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji,
- Visi šie ražotāji budžetā dažādos nodokļos ik gadu samaksā vismaz 50 miljonus eiro,
- Atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji samazina zudumus sadales tīklos par 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR visiem patērētājiem Latvijā.
Ar šo rezolūciju mēs, atjaunojamās enerģijas konferences dalībnieki, vēršamies pie Latvijas valsts vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem un prasām atbilstoši saviem pienākumiem un kompetencei:
VEICINĀT REĢIONU ATTĪSTĪBU UN TAUTAS LABKLĀJĪBU;
ATTĪSTĪT UN ATBALSTĪT VIETĒJĀS ENERĢIJAS RAŽOŠANU, PATIESU ENERGONEATKARĪBU UN PAŠPIETIEKAMĪBU:
- lai attīstītu un atbalstītu vietējās enerģijas ražošanu, par nozari atbildīgajam ministram, pirms pieņemt jebkādus sasteigtus lēmumus,
a) Veikt pieņemamo lēmumu ilgtermiņa seku analīzi,
b) Nodrošināt normatīvo aktu izstrādes procesu caurspīdīgumu, atbilstoši OECD dalībvalstīs pieņemtajai praksei, iesaistot nozares pārstāvjus, nevis šo procesu turēt noslēpumā no nozares dalībniekiem un sabiedrības, kā tas tiek darīts šobrīd,
c) Apzināties savu atbildību pret tiem nozares dalībniekiem, kuri, paļaujoties uz politiķu pieņemtajiem lēmumiem, jau ir iesaistījušies un nākotnē iesaistīsies nozares attīstībā, sakārtot un nodrošināt prognozējamu likumdošanu, līdz ar to pilnībā pārtraukt praksi pieņemt lēmumus ar atpakaļejošu ietekmi,
- pārtraukt lobēt importēto fosilo energoresursu izmantošanu,
- visīsākajā laikā izstrādāt un apstiprināt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas noteiktu atjaunojamās elektroenerģijas pilnīgu atbalsta atsaistīšanu no dabasgāzes cenas;
PĀRTRAUKT DEZINFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANU UN ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS NOMELNOŠANAS PROPAGANDU
- lai Latvijā tiktu apturēta atjaunojamās enerģijas nomelnošanas propaganda politiķu un valsts amatpersonu runās, kā arī mediju informācijā, un tautsaimniecībai nepieciešamie līdzekļi netiktu izšķērdēti „vīru spēlēs” ar nepietiekami argumentētiem faktiem.
Patiesībā 61% no OIK rodas dabas gāzes koģenerācijas stacijās. 100 miljonus EUR no šīs naudas pagājušajā gadā saņēma valsts uzņēmums Latvenergo.
Patiesībā Latvijā atbalsts zaļās elektrības ražošanai ir tikai 1 eirocents no katras Latvijā nopirktās kilovatstundas, un tas ir viens no mazākajiem atbalstiem visā Eiropā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.