Par ko "Pasažieru vilciena" meitasuzņēmuma valdē iecelto "olšteinieti" izmeta no "airBaltic" padomes?
PIETIEK26.07.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Nepilnu mēnesi pēc tam, kad ar tā dēvēto "olšteiniešu" politisko ietekmi saistītais mazpazīstamais Valters Grīnvalds tika atlaists no nacionālās lidsabiedrības airBaltic padomes, viņam šis amata zaudējums kompensēts, bez konkursa paklusām ieceļot a/s Pasažieru vilciens meitasuzņēmuma a/s VRC Zasulauks valdē. Pietiek šodien publisko konfidenciālu vēstuli, kas bija patiesais iemesls Grīnvalda amata vietas "noīsināšanai" airBaltic padomē. airBaltic šefam Martinam Gausam adresētajā vēstulē paustas aizdomas par airBaltic reklāmas pakalpojumu iepirkuma lobēšanu konkrētas firmas interesēs un pausts brīdinājums par nodomu vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Drīz pēc tās saņemšanas Grīnvalda vieta airBaltic padomē tika "noīsināta". Šo vēstuli Pietiek šodien publicē pilnībā.
Līdz nonākšanai tā dēvētās neatkarīgo deputātu grupas jeb "olšteiniešu" politiskajā aizvējā Grīnvalda vārds bija vēl mazāk zināms kā šobrīd. Iepriekš strādājis par preses sekretāru un mazzināma portāla veidotāju, Grīnvalds nu bez konkursa nokļuvis vilcienu remonta uzņēmuma vadībā. Spriežot pēc citu šī uzņēmuma, kurā valstij pieder 51% kapitāldaļu, valdes locekļu amatpersonu deklarācijām, Grīnvalda alga gadā sasniegs aptuveni 30 000 latu. Grīnvalda saistība ar "olšteiniešiem" ir grūti izsekojama un balstās personiskās attiecībās - šīs grupas pārstāvja, Saeimas deputāta Viktora Valaiņa palīgs Oskars Prikulis ar Grīnvaldu strādājis kopā portālā BNN, no kura abiem vienlaikus palūgts aiziet.
Līdz gada sākumam, kad tika iecelts airBaltic padomē ("olšteiniešiem" saskaņā ar koalīcijas līgumu ir politiskā līdzatbildība par Satiksmes ministriju), Grīnvalds vadīja biznesa ziņu portālu Baltic News Network (BNN). No 2007. gada līdz 2009. gadam Grīnvalds strādāja kā Latvijas Republikas Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciālists un Komunikācijas daļas vadītāja vietnieks. Aizvadītajā nedēļā viņš tāpat kā vēl viens no iepriekšējā amata a/s Pasažieru vilciens valdē ar skandālu atsauktais Vienotības biedrs Mārtiņš Greste iecelts labi atalgotajā un saimnieciski ietekmīgajā a/s VRC Zasulauks valdes locekļa amatā. Mazāk kā pirms mēneša - 28. jūnijā - Grīnvalds tika atlaists no airBaltic padomes, kur arī bija nonācis, pateicoties "olšteiniešu" politiskajai aizmugurei.
Pietiek rīcībā nonākusi vēstule, kuru airBaltic šefam Martinam Gausam un lidsabiedrības vecākajam viceprezidentam pārdošanas un mārketinga jomā Mihaelam Grimmam (Michael Grimme) nosūtījis reklāmas aģentūras Baltic FCB valdes loceklis Heiki Koitla. Tajā airBaltic vadībai pausta sūdzība par diviem vārdā nenosauktiem lidsabiedrības padomes locekļiem, kuri airBaltic reklāmas pakalpojumu iepirkumā lobējuši konkrētu Baltic FCB konkurentu intereses.
"Jūs varētu nebūt informēti, kāds politiskais fons un ētika valda iepirkumu procesos Latvijā, tomēr mūsu rīcībā ir fakti un pierādījumi, ka atsevišķi airBaltic padomes locekļi lobē DDB&OMD grupu, līdzīgi kā viņi to iepriekš ir darījuši vairākos citos gadījumos (piemēram, Lattelecom un Latvijas Olimpiskajā komitejā)," vēstulē airBaltic vadībai apgalvo Baltic FCB valdes loceklis.
Lai gan to airBaltic padomes locekļu vārdi, pār kuriem mesta ēna, šajā sūdzībā netiek minēti, vairāki avoti lidsabiedrības vadībā un valdībā jau jūnijā Pietiek norādīja, ka runa ir par Valteru Grīnbergu un Raiti Tukānu. Tukāns amatā tika apstiprināts 2011. gada ziemas sākumā toreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, bet viņu, izmantojot koalīcijas "vecākā brāļa" tiesības, šim amatam bija neformāli ieteicis tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Tukāns tomēr ticis uzskatīts ne tik daudz par Vienotības esošās spices, cik par konkrēti partijas nesenā "kasiera" Edgara Jaunupa ietekmē esošu cilvēku. Kampara laikā Tukāns arī iecelts Lattelecom padomē, un šis uzņēmums piesaukts saistībā ar iespējamu lobiju konkrētu firmu interesēs nesenajā sūdzībā airBaltic vadībai.
airBaltic padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš 27. jūnijā, dienu pirms Grīnvalds un Tukāns tika atsaukti no lidsabiedrības padomes, Pietiek atteicās komentēt šo informāciju, bet arī nenoliedza to.
Pēc Pietiek avotu stāstītā, asā rīcība, izlemjot par airBaltic padomes locekļu skaita samazināšanu uz Grīnvalda un Tukāna amata vietu rēķina, lai bez trokšņa no viņiem atbrīvotos, bijusi lielā mērā saistīta ar bažām, ka Baltic FCB, kas jutās negodīgi apieta airBaltic reklāmas pakalpojumu iepirkumā, izpildīs draudus un vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). "Starp divām iespējām - vērsties pie [airBaltic] vadības vai pie KNAB - mēs vispirms izlēmām mēģināt rast risinājumu ar vadību, tā mēģinot pievērst jūsu uzmanību iepirkuma procesam," sūdzībā lidsabiedrības prezidentam Gausam un vecākajam viceprezidentam Grimmam raksta uzņēmējs. Vēstuli, kas nonākusi Pietiek rīcībā, šodien publicējam pilnībā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.