Iesaki rakstu:

Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašÄ spÄ“ku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attÄ«stÄ«bas traucÄ“jumi. “Mammu, uz kurieni mÄ“s šodien varÄ“tu aizbraukt, ko mÄ“s šodien darÄ«sim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?” - jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnÄ«bas raga, tikai atbilžu nav.  NÄ«kstot bezdarbÄ«bā, jaunieša mentālā veselÄ«ba pasliktinās, iezÄ«mÄ“jot nākotnes perspektÄ«vas drÅ«mos toņos.

Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27 870 cilvÄ“ki ar  invaliditāti ar GRT^[1], no kuriem nav  nodarbināti 85,5%  tātad 23 700 cilvÄ“ki, savukārt  77% no šo cilvÄ“ku kopÄ“jā skaita  dzÄ«vo Ä£imenÄ“s.^[2] [3]

CilvÄ“ki ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem (GRT)  ir termins, ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvÄ“ku grupas, iekļaujot gan cilvÄ“kus ar psihosociāliem traucÄ“jumiem (kā šizofrÄ“nija, depresija, bipolāri traucÄ“jumi u.c.), gan cilvÄ“kus ar intelektuālās attÄ«stÄ«bas traucÄ“jumiem (IAT). ^[4]

CilvÄ“ki ar IAT attÄ«stās lÄ“nāk nekā pārÄ“jie cilvÄ“ki, visbiežāk šo cilvÄ“ku intelekta attÄ«stÄ«ba apstājas kādā konkrÄ“tā bÄ“rnÄ«bas vecuma posmā. IzšÄ·ir trÄ«s intelektuālās attÄ«stÄ«bas traucÄ“jumu pakāpes – viegla, vidÄ“ja vai smaga, un no tā izriet, ko šis cilvÄ“ks varÄ“s izdarÄ«t, cik lielas bÅ«s mācÄ«šanās grÅ«tÄ«bas.

Smagākos gadÄ«jumos cilvÄ“ki nevar apgÅ«t ne lasÄ«t, ne rakstÄ«t prasmi.  TomÄ“r viņi var iemācÄ«ties darÄ«t vienkāršus darbus - gludināt drÄ“bes, gatavot Ä“st, zāģēt dēļus, bet viņiem nepieciešama lielāka vai mazāka uzraudzÄ«ba un pastāvÄ«gs lÄ«dzcilvÄ“ku atbalsts. Dažkārt tas vajadzÄ«gs visu laiku, dažkārt pietiks ar dažām stundām nedēļā.

Šiem cilvÄ“kiem bieži pastāv problÄ“mas ar komunikāciju – runājot var bÅ«t grÅ«tÄ«bas izteikt savas vajadzÄ«bas, smagākos gadÄ«jumos šie cilvÄ“ki nerunā vispār.

IzārstÄ“t šos cilvÄ“kus nevar, bet viņus var pieņemt tādus, kā viņi ir, un sniegt viņiem iespÄ“ju dzÄ«vot pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi - palÄ«dzot apgÅ«t jaunas iemaņas un prasmes, sniedzot atbalstu  atrodot piemÄ“rotu nodarbošanos.

Jo arī viņi ir cilvēki ar saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm, kuriem tāpat kā visiem citiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis pavadīt mūžu bezjēdzīgā eksistencē.

Latvijā  lÄ«dz tam vÄ“l tāls ceļš ejams. Joprojām gan cilvÄ“ki ar  IAT, gan viņu tuvinieki tiek izstumti no sabiedrÄ«bas, viņiem bieži jāsastopas ar stigmatizāciju un diskrimināciju visdažādākajās dzÄ«ves jomās. Lielai sabiedrÄ«bas daļai joprojām nav nekādas izpratnes  par  IAT - pieņēmums, ka šie cilvÄ“ki neko nevar, nemāk un nesaprot, ir dziļi iesakņojies sabiedrÄ«bas apziņā. Bieži valda uzskats, ka viņi ir traucÄ“klis, kas ir jāizolÄ“ no sabiedrÄ«bas.

Diemžēl šÄds uzskats bieži sastopams arÄ« to cilvÄ“ku vidÅ«, kuri tiešÄ veidā ir atbildÄ«gi par lÄ“mumu pieņemšanu. Tieši politiÄ·u, valsts  pārvaldes,  pašvaldÄ«bas darbinieku izpratnes trÅ«kuma dēļ par cilvÄ“kiem ar IAT tiek veidotas sistÄ“mas un pakalpojumi, kuri nesasniedz savu sākotnÄ“jo mÄ“rÄ·i, nedarbojas vai ir neefektÄ«vi un rezultātā uzskatāmi par nodokļu maksātāju naudas nelietderÄ«gu izlietojumu. 

Valsts izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma nenodrošina nekādas iespÄ“jas mācÄ«ties, lai cilvÄ“ki ar IAT varÄ“tu apgÅ«t iemaņas vai prasmes, kas varÄ“tu bÅ«t noderÄ«gas praktiskajā dzÄ«vÄ“ vai pielietojamas darba tirgÅ«. Kā gan cilvÄ“ks var strādāt kaut viselementārāko darbiņu, ja nav neviena, kurš viņam to iemācÄ«tu?

Lai gan pastāv specializÄ“tās izglÄ«tÄ«bas iestādes, kuras apmeklÄ“ arÄ« cilvÄ“ki ar  IAT, tajās notiekošais visbiežāk tiek vairāk vÄ“rsts uz nevis uz mÄ“rÄ·tiecÄ«gu, reālajai situācijai piemÄ“rotu apmācÄ«bu, bet interesantu laika pavadÄ«šanu (grāmatu krāsošana, zÄ«mÄ“šana, ekskursijas).

ArÄ« profesionālās sagatavotÄ«bas programmu ietvarā apgÅ«tās prasmes visbiežāk nav piemÄ“rotas reālajai dzÄ«vei. ^[5] [6]

Lai gan gadu gaitā  ir tikuši uzsākti vairāki projekti, kuru mÄ“rÄ·is ir bijis  situāciju uzlabot, tomÄ“r ierÄ“dņu formālās virspusÄ“jas pieejas un katastrofāla izpratnes trÅ«kuma dēļ par cilvÄ“ku ar IAT vajadzÄ«bām tajos iztÄ“rÄ“tais finansÄ“jums visbiežāk nav devis nekādus rezultātus. 

Kā viens no spilgtākajam minams SabiedrÄ«bas integrācijas valsts aÄ£entÅ«ras (SIVA) piemÄ“rs. Kopš 2016. gada ar Eiropas lÄ«dzfinansÄ“jum SIVA realizÄ“ja projektu^[7], kura ietvaros izstrādātajām 35  apmācÄ«bu programmām bÅ«tu tiešÄ veidā jāsekmÄ“ cilvÄ“ku ar smagu GRT iemaņu un prasmju apgÅ«šana un iekļaušanās sabiedrÄ«bā (trauku novākšana, dārza ravÄ“šana, etiÄ·ešu lÄ«mÄ“šana, grÄ«das mazgāšana utt.).^[8] TomÄ“r realitātÄ“ nekādas apmācÄ«bu programmas cilvÄ“kiem ar smagiem IAT nepastāv, nekad nav pastāvÄ“jušas un nav plānots tādas ieviest ^[9] [10].

Kurš piecus gadus  kopš projekta realizācijas uzsākšanas laika ir mācÄ«jies kopÄ“t dokumentus, stumt ratiņus vai vākt zarus, nav saprotams. Turklāt SIVA nav ne piemÄ“rotas vides, ne speciālistu, kuri bÅ«tu apmācÄ«ti  darbam ar cilvÄ“kiem ar smagiem IAT.  TādÄ“jādi  LabklājÄ«bas ministrijas pārraudzÄ«bā esošajā mājas lapā cilvÄ“ks nevis diagnoze publicÄ“tā informācija uzskatāma par maldinošu - tajā aprakstÄ«tais tiešajai mÄ“rÄ·auditorijai (cilvÄ“kiem ar IAT un viņu Ä£imenÄ“m) vieš veltas cerÄ«bas, bet saskaršanās ar realitāti ir traumatiska pieredze, savukārt sabiedrÄ«bai tiek radÄ«ta ilÅ«zija, ka valstÄ« viss ir kārtÄ«bā.

Uz trūkumiem speciālās izglītības jomā gadiem norāda gan Valsts kontrole, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas uzsvērts arī Saeimas analītiskās komisijas 2022. gadā publicētajā pētījumā.^[11]

Valstiskā lÄ«menÄ« gadu laikā tikuši izstrādāti dažādi atbalsta mehānismi cilvÄ“ku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgÅ«, tomÄ“r tie ilgtermiņā nedarbojas - subsidÄ“tās darba vietas, asistenti,  atbalstÄ«tā darba sistÄ“mas uzsākšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmÄ“jiem, sociālie uzņēmumi - birokrātiskas procedÅ«ras ir ārkārtÄ«gi smagnÄ“jas, sarežģītas un  darba devÄ“jiem bieži ekonomiski neizdevÄ«gas.

ProblÄ“mas rada arÄ« tas, ka nepastāv cilvÄ“ku ar IAT vajadzÄ«bām piemÄ“rota darba vide  -  daudzi no šiem cilvÄ“kiem nevar pilnvÄ“rtÄ«gi un produktÄ«vi strādāt pilna laika darba slodzi, iekļauties kolektÄ«vā, patstāvÄ«gi nokļūt lÄ«dz darba vietai vai atrisināt praktiskus jautājumus.  Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka viņi nevar strādāt! Var, tikai sistÄ“ma jāizveido tāda lai tā bÅ«tu pielāgota cilvÄ“kiem, nevis otrādāk.

Eiropas pieredzÄ“ par vienu no efektÄ«gākajiem nodarbinātÄ«bas veidiem  cilvÄ“kiem ar IAT tiek uzskatÄ«ts darbs specializÄ“tajās darbnÄ«cās – vietās, kurās cilvÄ“kiem ir iespÄ“ja  strādāt vidÄ“, kurā viņi jÅ«tas droši, saņemot atbalstu. Somijā specializÄ“tajās darbnÄ«cās strādā aptuveni 30% no cilvÄ“kiem ar IAT^[12]. Vācijā ir daudzi un plaši specializÄ“to darbnÄ«cu tÄ«kli: darbojas lāzera un tintes drukas darbnÄ«cas, datu arhivÄ“šanas darbnÄ«cas, elektroinstalāciju darbnÄ«cas, kuros cilvÄ“ki ar  IAT dara ļoti sarežģītus un precizitāti prasošus darbus – viņi montÄ“, lodÄ“, zāģē, virpo un frÄ“zÄ“ un speciālistu uzraudzÄ«bā  Ä¼oti labi spÄ“j tikt galā ar vissarežģītākajiem darba uzdevumiem.^[13] [14]

KāpÄ“c citur Eiropā situācija ir tik krasi atšÄ·irÄ«ga? Vai cilvÄ“ki ar IAT pie mums ir citādāki, vai tomÄ“r vaina meklÄ“jama atbildÄ«go iestāžu nespÄ“jā jau gadu desmitiem izdarÄ«t lietas, kas civilizÄ“tā sabiedrÄ«bā jau sen tiek uzskatÄ«tas par pašsaprotamām? Diemžēl, turpinot tikai rakstÄ«t attÄ«stÄ«bas plānu stratÄ“Ä£iskās koncepcijas un runāt par iekļaujošas sabiedrÄ«bas lielo lomu kopÄ“jās integrācijas politikas vadlÄ«niju izstrādÄ“^{[15] [16]  [17]}, nekas nemainÄ«sies arÄ« nākamos divdesmit, trÄ«sdesmit un pat simt gadus.

Jāsāk darīt reāli darbi.

---

^[1]  “2020. gada nogalÄ“ Latvijā kopumā bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucÄ“jumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedÄ«bas traucÄ“jumi (jeb GRT I.R.) Patiesais personu ar invaliditāti un šÄdu pamatdiagnozi skaits ir lielāks.” KrÅ«miņa, Inta. Personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nodarbinātÄ«ba Latvijā. PÄ“tÄ«juma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – RÄ«ga: LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

^[2] Psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pe Latvijā 2007. gadā. Statistikas gadagrāmata. –  RÄ«ga: SabiedrÄ«bas veselÄ«bas aÄ£entÅ«ra, 2008.

^[3] KrÅ«miņa, Inta. Personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nodarbinātÄ«ba Latvijā. PÄ“tÄ«juma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

^[4]  KrÅ«miņa, Inta. Personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nodarbinātÄ«ba Latvijā. PÄ“tÄ«juma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

^[5] KrÅ«miņa, Inta. Personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nodarbinātÄ«ba Latvijā. PÄ“tÄ«juma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – RÄ«ga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

^[6] Izņēmums un labās prakses piemÄ“rs ir  Viduskurzemes pamatskola – attÄ«stÄ«bas centrs (agrāk Pelču speciālā internātpamatskola)

^[7] Eiropas SavienÄ«bas fonda projekts Nr.9.1.4.1/16/I/001 „Personu ar invaliditāti vai garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem integrācija nodarbinātÄ«bā un sabiedrÄ«bā”

^[8]Prasmes, kuras cilvÄ“ki ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem apgÅ«st Sociālās integrācijas valsts aÄ£entÅ«rā. Publ.  https://cilveksnevisdiagnoze.lv/sanem-atbalstu/ (skat. 10.04.2022)

^[9] 2021.gada marta I.Rosnes sarakste ar SIVA un LabklājÄ«bas ministrijas darbiniekiem autores arhÄ«vā

^[10] KrÅ«miņa, Inta. Personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nodarbinātÄ«ba Latvijā. PÄ“tÄ«juma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – RÄ«ga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

^[11] KrÅ«miņa, Inta. Personu ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem nodarbinātÄ«ba Latvijā. PÄ“tÄ«juma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022.

^[12] Finland. Summary overview of types and characteristics of institutions and community-based services for persons with disabilities available across the EU. Maping paper. 2014 and 2015. –Finnish League for Human Rights. Franet, 2016

^[13] https://hephata-mg.de/unternehmen (sk.22.03 2022.)

^[14] https://www.lebenshilfe.de/ (sk.21.02.2022)

^[15] ” LM 2002. gada Koncepcija “Par sociālo pakalpojumu sniegšanas attÄ«stÄ«bu” Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.15.02.2020)

^[16][16] NacionaÌ„lais ziņojums par sociaÌ„laÌ„s aizsardziÌ„bas un sociaÌ„laÌ„s iekļausÌŒanas strateÌ„ģiju 2006.–2008.gadam. Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.18.02.2020)

^[17] PašvaldÄ«bu plānotie sociālie pakalpojumi cilvÄ“kiem ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reÄ£ionu DI plānu grozÄ«jumiem) lÄ«dz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)