Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā
Vecāku grupa*31.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 vispārējās izglītības mācību satura un pieejas pilnveides projektam, kas paredz, ka Latvijas izglītības sistēmas centrā jau no šī gada 1. septembra beidzot būs Latvijas bērnu intereses.
No vienas puses, šāda pieeja ir katra Latvijas bērna un jaunieša individuāls ieguvums. No otras puses, mazā iedzīvotāju skaita dēļ šāda pieeja ir galvenais Latvijas ilgtspējīgas pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījums, vienlaikus skaidri apliecinot, ka ģimene kā vērtība un atbildīga attieksme pret nākamajām paaudzēm ir ne tikai formāli ierakstīta Satversmes preambulā, bet darbojas arī praksē.
Iepriekšējos gados atbilstoši Satversmes 112. pantam, kurā ikvienam paredzētas tiesības uz izglītību, Latvijā kļuvis vispāratzīts, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz fizisku vietu skolas solā un arī ka izdevumi par mācību līdzekļiem nedrīkst būt par praktisku šķērsli bērna iespējām iegūt izglītību. Ar Skola2030 izpratne par Satversmes 112. pantā paredzēto tiesību saturu tiek būtiski pilnveidota tādējādi, ka tajās tiek ielasītas katra bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību, ar to saprotot, ka visa Latvijas izglītības sistēma un šīs nozares profesionāļu darbs sistemātiski jāorganizē tā, lai katru bērnu prasmīga pedagoģiskā darba rezultātā viņa profesionālajā izaugsmē aizvestu pēc iespējas tālāk.
Uzskatām, ka mūsu paaudzes pienākums un atbildība ir vadīt bērnu izglītošanās procesu tā, lai skolas gadu laikā viņi mācītos ar prieku un patiesu interesi, lai viņi uzdrīkstētos meklēt un radīt inovatīvus risinājumus un lai attīstītu mūsu bērnos ieradumu patstāvīgi mācīties visa mūža garumā, kas turpmākajā dzīvē nodrošinās viņu spēju reaģēt uz pārmaiņām.
Ievērojot minēto, aicinām Saeimu nevilcinoties izteikt likumdevēja gribu un apņemšanos iestāties par BĒRNU interesēm izglītības jomā, pieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos likumprojektus un tādējādi tieši dodot izpildu varai uzdevumu plānotajā laika grafikā īstenot Skola2030 paredzētos konceptuālos kvalitatīvās izglītības principus katrā Latvijas skolā.
Latvijas nākotne ir gudru un laimīgu bērnu rokās! Jums, Latvijas 12. Saeimas deputāti, vai nu ir iespēja ieiet vēsturē un ielikt jaunus pamatus Latvijas turpmākajiem 100 gadiem, vai arī ir iespēja tos sagraut. Ir jāizdara izvēle starp viegliem un pareiziem lēmumiem.
“Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” ir teicis mūsu dižgars Rainis.
Vienlaikus neatkarīgi no Skola2030 principu kā Latvijas izglītības sistēmas stratēģisko principu nostiprināšanas aicinām nevilcināties arī ar skolotāju profesijas prestiža uzlabošanu un skolotāju motivēšanu, t.sk. atalgojuma ziņā, kam ir nozīmīga loma minēto principu praktiskā īstenošanā.
* Kopā 28 parakstītāji
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
