Iesaki rakstu:

Ar šÄdu virsrakstu 12.aprÄ«lÄ« portālā Pietiek tika publicÄ“ts cienÄ«jama analÄ«tiÄ·a raksts. Veca dziesma - atdosim Kremļa žurkai pusi Eiropas, ka tik kodolkara nebÅ«tu. Diemžēl, cienÄ«jamais autor, var gadÄ«ties, ka ar pusi Eiropas var nepietikt. Autors pieminÄ“ja KarÄ«bu krÄ«zi, bet nez kāpÄ“c klusÄ“ par citiem lokāliem konfliktiem, kuros piedalÄ«jās valstis ar kodolarsenālu bez oficiāla kara pieteikšanas un pÄ“c kuriem nekāda kodolkara nebija.

Un tā. Korejas karš 1950.-1953., kur kaujās ar ASV aviāciju piedalÄ«jās militārpersonas no PSRS - pretgaisa kompleksu apkalpes un lidotāji. Saskaņā ar PSRS datiem gaisa kaujās tika notriekti 1309 amerikāņu lidaparāti. Kā zināms, tad pirmais veiksmÄ«gais atombumbas izmÄ“Ä£inājums tika veikts Semipalatinskas poligonā 29.08.1949 un amerikāņi to zināja. Tā ka, lai uzsāktu kodolkaru, abām pusÄ“m uz Korejas kara laiku lÄ«dzekļi bija.

Vjetnamas kara laikā PSRS militārpersonas pa tiešo kaujās ar ASV neiesaistÄ«jās, bet, atrodoties karadarbÄ«bas zonā, veica vjetnamiešu lidotāju un zenÄ«traÄ·ešu apkalpju apmācÄ«bas.

PSRS militārie speciālisti piedalÄ«jās arÄ« IzraÄ“las un arābu konfliktā. PÄ“c tam, kad žīdi pilnÄ«bā iznÄ«cināja Ä’Ä£iptes pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, Ä’Ä£iptes prezidents Abdels Nasers lÅ«dza PSRS palÄ«dzÄ«bu un to arÄ« saņēma. Uz Ä’Ä£ipti tika nosÅ«tÄ«ts 21 zenÄ«traÄ·ešu komplekss kopā ar apkalpÄ“m un divi iznÄ«cinātāju pulki. Tiek pieļauts, ka ap to laiku IzraÄ“la jau bija ieguvusi savā rÄ«cÄ«ba pirmo atombumbu sadarbÄ«bā ar toreizÄ“jo Dienvidāfrikas Republikas valdÄ«bu. PrecÄ«zs datums nav zināms, jo žīdi to lÄ«dz šim brÄ«dim ir noslepenojuši.

1969.gadā notika pierobežas konflikts pie Amūras upes starp Ķīnu un PSRS. Pirmo atombumbu Ķīna ieguva 1964.gadā ne bez PSRS palīdzības.

Un šis ir tikai nepilnÄ«gs oficiālais saraksts, ko savulaik publicÄ“ja laikraksts “Красная звезда” ar PSRS AizsardzÄ«bas ministrijas atļauju.

Autors raksta: “ASV prezidenta administrācija apzinās, ka Krievijas nacionālās drošÄ«bas stratÄ“Ä£ija paredz kodolieroču izmantošanu noteiktos apstākļos pat tad, ja otra puse tos nav izmantojusi vai nav draudÄ“jusi izmantot.

Viņi ir izpÄ“tÄ«juši Krievijas militārās mācÄ«bas, kurās Krievijas bruņotie spÄ“ki praktizÄ“ to, ko doktrinālā valodā sauc par “situācijas eskalÄ“šanu ar mÄ“rÄ·i deeskalÄ“t situāciju”. Tā paredz taktisko kodolieroču izmantošanu, lai novÄ“rstu liela mÄ“roga konvencionālos draudus Krievijai vai tās sabiedrotajiem.”

Šis teksts ir maldinošs. Tas ņemts no tā saucamās Nikolaja Patruševa doktrÄ«nas (N.Patruševs - dzÄ«vojamo māju spridzināšanas organizÄ“tājs Maskavā, Volgodonskā un Rjazaņā otrā ÄŒečenijas kara priekšvakarā). Tolaik, 2014. gadā šÄ« koncepcija tika noraidÄ«ta.

2020. gada 2.jÅ«nijā tika izdots KF prezidenta ukazs “Par KF valsts politikas pamatiem kodolatturÄ“šanas jomā”. ŠÄ« dokumenta 4.punktā ir noteikts, ka valsts politikas kodolatrturÄ“šanas jomai ir aizsardzÄ«bas raksturs, tā garantÄ“ suverenitātes un teritoriālās vienotÄ«bas aizsardzÄ«bu valstÄ«m, potenciālā pretinieka atturÄ“šanu no agresijas pret KF un vai viņas sabiedrotajiem, bet gadÄ«jumā, ja konflikts tiek eskalÄ“ts, tā nepieļaušanu. Tātad - kodolieroči tiek pielietoti gadÄ«jumā, ja tiek apdraudÄ“ta KF vai tās sabiedroto suverenitāte un teritoriāla vienotÄ«ba.

Savukārt dokumenta 19.punktā ir uzskatÄ«ti gadÄ«jumi, kad KF prezidents pieņiem lÄ“mumu par kodolieroču pielietošanu, un tie ir:

Ir pienākusi droša informācija par ballistisko raÄ·ešu triecienu pret KF vai tās sabiedrotiem;

Masu iznÄ«cināšanas ieroču pielietojums KF vai tās sabiedroto teritorijā;

Pretinieka trieciens kritiski svarÄ«giem valsts un militāriem objektiem, kas var novest pie KF kodolarsenāla neitralizÄ“šanas;

Agresija pret KF ar konvencionālu ieroču pielietošanu, gadÄ«jumā, ja tas rada eksistenciālus draudus valstij.

JāpiezÄ«mÄ“, ka neviens šÄ« dokumenta punkts nav pretrunā ar spÄ“kā esošo KF militāro doktrÄ«nu. Pašreiz Krievija izstrādā jaunu militāro doktrÄ«nu, tomÄ“r, kā var spriest pÄ“c informācijas no dažiem avotiem, bÅ«tiskākie punkti par kodolatturÄ“šanu netiks mainÄ«ti. ASV izlÅ«kdienests varÄ“tu piestrādāt pie šÄ« jautājuma.

Un tagad lai kāds pasaka, kurā vietā minÄ“tajā dokumentā tiek pieļauta iespÄ“ja veikt preventÄ«vu kodoltriecienu ar stratÄ“Ä£iskiem vai taktiskiem kodolieročiem, ja Ukraina atkaro savu teritoriju, kāda tā bija uz 23.februāri. AcÄ«mredzot Kremļa žurka rÄ“Ä·inājies ar šÄdu notikumu iznākumu, ja jau Ä«si pirms iebrukuma Ukrainā bija paziņojis Doņeckas un Luganskas bandÄ«tu republiku neatkarÄ«bu. Tagad tie viņa izpratnÄ“ ir Kremļa sabiedrotie.

Kā tas zināms, šÄ« “neatkarÄ«ba” tika pasludināta visu Doņeckas un Luganskas apgabalu teritorijai. Uz invāzijas brÄ«dÄ« lielākā daļa šo apgabalu tika kontrolÄ“ta no Ukrainas puses. Šeit arÄ« slÄ“pjas kodoltrieciena risks Ukrainai, ja tai izdosies veiksmÄ«gs pretuzbrukums šajā reÄ£ionā, un Rietumiem ir jābÅ«t gataviem atbildÄ“t uz šo izaicinājumu, par ko es biju rakstÄ«jis jau iepriekš. TomÄ“r tas neizslÄ“dz iespÄ“ju noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs pārÄ“jās Ukrainas teritorijas vai vismaz nodot Ukrainai tos MIG-29, neradot kodolkara risku.

Turklāt autoram aizmirsies pateikt, ka, lai nospiestu “sarkano pogu” jeb precÄ«zāk – iedarbinātu kodolarsenāla kodus, ir nepieciešams vismaz divu no trim amatpersonu apstiprinājums, un tie ir - KF prezidents, aizsardzÄ«bas ministrs un Ä£enerālštāba priekšnieks. KamÄ“r pavÄ“le nonāk lÄ«dz pogas spiedÄ“jam, tur vÄ“l ir pāris militārpersonas. Visiem viņiem ir Ä£imenes un kaut kas aiztaupÄ«ts nebaltām dienām. Kā uzskata daži apskatnieki, tad atteikums izpildÄ«t šo pavÄ“li vienlaikus nozÄ«mÄ“tu Kremļa žurkas necilu galu ar lauzni pakaļā, kā savulaik to piedzÄ«voja LÄ«bijas diktators Muamars Kadāfi.

Izlasot rakstu, rodas iespaids, ka autors ir vai nu “noderÄ«gs idiots”, vai Kremļa maizÄ“ piebarots ietekmes aÄ£ents. Redz kur pat Star FM dÄ«va Baiba Sipeniece stāsta Ä“terā, kā raudādama kravā 72 stundu somu sev un bÄ“rniem. Stāstiet, mÄ“rgļi, cik jums maksā par tautas tracināšanu?

V. Putina ukazs lasāms šeit:

http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001202006020040?index=0&rangeSize=1

* Literārs pseidonīms