Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā zināms, Ukrainas Bruņoto spēku (BS) komandieris Valērijs Zalužnijs reti ir satopams publiskā telpā, un varbūt tāpēc arī viņa retās intervijas un raksti izraisa zināmu ažiotāžu. Ģenerāļa 30.06.2023 sniegtā intervija izdevniecībai The Washington Post šajā ziņā nebija izņēmums.

Pilns intervijas atstāsts no pirmavota ir lasāms šeit - https://www.washingtonpost.com/world/2023/06/30/valery - zaluzhny - ukraine - general - interview/.

Kopumā intervijai ir pārmetuma piegarša Rietumu partneriem, kuri, no vienas puses, kā autors to pasniedz, prasa efektīvus rezultātus ukraiņu BS pretuzbrukumam, tanī pat laikā nepiegādājot pilnā mērā nepieciešamo bruņojumu. Varbūt būšu kaut ko palaidis garām, bet nav dzirdēti no Ukrainas Rietumu partneru amatpersonu puses līdzīgi izteikumi, tieši otrādi - sapratne par situāciju, kur steiga un nepārdomāti lēmumi var novest pie liekiem zaudējumiem. Pacietības trūkums drīzāk jūtams pašā Ukrainas sabiedrībā.

Runājot par bruņojuma trūkumu, kas neļauj veikt ātru un efektīvu uzbrukumu, Zalužnijs piemin modernas aviācijas trūkumu. Ģenerālis runā par NATO militāro doktrīnu, kas paredz uzbrukuma operācijas ar nosacījumu, ja tiek nodrošināta gaisa telpas kontrole, tanī pat laikā no Ukrainas tiek gaidīts veiksmīgs pretuzbrukums bez šīs kontroles.

Nemēģinu attaisnot kolektīvos Rietumus sakarā ar vilcināšanos šī bruņojuma veida piegādē, par ko jau esmu rakstījis vairākkārt, tomēr būsim konsekventi - vai Ukraina pati šajā ziņā ir bez vainas? Atstājot malā jautājumu par to, ka līdz 2014.gadam Ukraina bija labprātīgi likvidējusi savu militāro potenciālu un arī vēlāk līdz pat Krievijas iebrukumam valsts vara neveica pietiekamus pasākumus aizsardzības stiprināšanai, atzīmēšu vienu konkrētu momentu - ģenerāļa Zalužnija interviju izdevniecībai The Economist 2022.gada decembrī, laikā, kad Ukraina gatavojās pavasara ofensīvai. Pilns intervijas teksts lasāms šeit - https://www.economist.com/zaluzhny - transcript.

Lūk, daži citāti no tās: “Mēs esam veikuši visus aprēķinus - cik daudz tanku un artilērijas mums ir nepieciešams. Tas ir tas, uz ko šodien ir jākoncentrējas.” Un tālāk: “Mums ir nepieciešami tanki un kājnieku bruņu mašīnas. Mums ir nepieciešama munīcija. Lūdzu ņemt vērā, ka es nerunāju pštreiz par F - 16”. Un vēl: “Es zinu, ka varu sakaut šo ienaidnieku, bet man ir nepieciešami resursi. Man ir nepieciešami 300 tanku, 600 - 700 bruņu mašīnu, 500 haubiču.”

Par haubicēm nemāku teikt, bet tanki un bruņu mašīnas ir saņemtas un pat vairāk, nekā prasīts. Kā redzams, tad F - 16 nebija aktuāli. Par raķetēm ar darbības rādiusu 300 km un vairāk runas nav (iespējams, ka piemirsies). Ja kāds izlasīs šo interviju pilnībā, tad redzēs, ka minētie citāti nav izrauti no konteksta.

Tad kāpēc šodien atklāsme par to, ka bez modernas aviācijas un ATACMS raķetēm pretuzbrukums neiet, kā gribētos?

Jautājumam par to, vai veiksmīga ofensīva ir iespējama, ja pretiniekam ir pārsvars aviācijā, biju pievērsies vienā no saviem nesenajiem rakstiem - https://pietiek.com/raksti/ofensivu_gaidot_storm_shadow_ukrainai?nomob

Lūk izvilkums no tā: “Un tā jautājums - ja trūkst aviācijas, vai ir iespējams sekmīgs uzbrukums pilna mēroga modernā karā? Teorētiski varētu būt, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

 - Izlūkošana visos līmeņos (taktiskā ar bezpilota lidaparātiem, radioelektroniskā un satelītu),

 - Pietiekams artilērijas bruņojuma un augstas precizitātes munīcijas daudzums, kas ļauj ne vien izveidot “uguns mūri” uzbrūkošo motorizēto kājnieku priekšā, bet arī paralizēt pretinieka loģistiku un komandcentrus dziļākā aizmugurē, ka arī iznīcināt taktiskās aviācijas lidlauku infrastruktūru,

 - Efektīvas un mobilas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas seko līdzi uzbrūkošajām daļām,

 - Pārsteiguma moments.”

Cik var saprast no publiski pieejamas informācijas, tad otrais un trešais nosacījumi nav izpildīti - ar Storm Shadow nepietiek, bet ATACMS partneri nedod. Savukārt, tie daži Patriot kompleksi, kas ir ukraiņu rīcībā, tiek izmantoti pilsētu aizsardzībai.

Turpinot par Zalužnija pēdējo interviju. Runājot par iznīcinātiem Leopard tankiem, Zalužnijs pamatoti atzīmē, ka sašauti tanki kara laukā ir normāla parādība. Varbūt kāds dīvānā pirdējs iedomājas, ka Leopardi ir neiznīcināmi atšķirībā no T - 72?

Par tanku tēmu modernā kara apstākļos biju pievērsies vienā no saviem iepriekšējiem rakstiem - https://m.pietiek.com/raksti/ofensivu_gaidot/. Lūk izvilkums no tā:

“Ja WWII laikā tankiem bija izšķiroša nozīme pretinieka aizsardzības pārraušanai un kājniekiem bija atbalsta funkcijas, tad šodien tas ir otrādi, un tas saistīts ar tehnoloģisko pārrāvumu bruņojuma jomā. Pirmkārt, tie ir pārnēsājamie prettanku ieroči, kas darbojas pēc principa ”izšāvi un aizmirsti” un kas spēj iznīcināt bruņutehniku vairāku kilometru attālumā. Otrkārt - Switchblade 600 tipa prettanku droni un bezpilota lidaparāti. Attiecīgi pretinieka aizsardzību pārrauj motorizētie kājnieki, bet tanki sniedz uguns atbalstu no pretinieka kājniekiem neaizsniedzamam pozīcijām savas pretgaisa aizsardzības sistēmas aizsegā, vienlaikus, pateicoties savām manevrēšanas spējām, paliekot par grūtu mērķi pretinieka artilērijai.”

Šī paša raksta kontekstā biju ievietojis savu komentāru ar izvērstāku tēmas apskatu: “Neliels papildinājums rakstam par tanku lomu pilna mēroga modernā karā.
Kāda ir šī loma un vai vispār ir - dot atbildi nav šī īsā raksta uzdevums. Nākotnē, iespējams, apkopojot Ukrainas pieredzi, par šo tēmu tiks veikti pētījumi un aizstāvētas disertācijas. Lai ar to nodarbojas tie, kas saņem par to algu, piemēram, NBS komandieris ar savu staffu un iepirkumu “meistari” no AM, tad varbūt paliks mazāk laika koruptīvām afērām. Ieskicēšu galvenos momentus.

Modernākā krievu pārnēsājama prettanku raķešu kompleksa Kornet EM darbības rādiuss 5 km mērķa vizuālas redzamības attālumā. Apm. tas pats ir tankiem Abrams un Leopard. Kornet izmaksas aptuveni 20 tūkstoši USD, Abramsam - 7 miljoni USD.
Palielināt tanku lielgabalu darbības rādiusu - tehniski var būt problemātiski un nav jēgas, jo mērķēšana notiek vizuālas redzamības attālumā. Vest uguni no aizsegtām pozīcijām - tanki pārvēršas par pašgājēju artilēriju. Uzlabot tanku pretraķešu aizsardzību - arī prettanku kompleksi tiek uzlaboti (tandēma raķetes, noplicināta urāna munīcija utt.). Sīkāk par šo tēmu var izlasīt šeit: https://www.ferra.ru/review/techlife/tanks - are - not - welcome.htm.“

Tā ka karā viss notiek, kā tam jānotiek, un nekādi “satriecoši” pārsteigumi šeit nav gaidāmi. Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem!

* Literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...