Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības
Iniciatīvas grupa23.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Zinātniski pierādīts, ka Covid-19 infekcijas izplatība noris izglītības iestādēs ar asimptomatiski slimojošu nepilngadīgo starpniecību, inficējot vecāka gadagājuma tuviniekus un skolotājus. Jau vasaras sākumā pieejamas zinātniskas publikācijas, ka klātienes izglītība skolās kā asimptomātiskās vīrusa infekcijas izplatības vidēs ir bīstama skolotājiem un vecvecākiem.
Savukārt Latvijā publiski zināms, ka iniciatīvas izveides laikā, šobrīd skolas vecuma bērni inficējas biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji (Kuzmina, I. LA, 2020.X.29.). Arī mazgadīgie jau ārstējas slimnīcā – vecuma grupā zem desmit gadiem. Daudzās mājsaimniecībās nav iespējams pilnībā nošķirt vecāko paaudzi.
Ievērojot straujo pandēmijas izplatību un veselības nozares pārslodzes risku, kas pamato Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 par ārkārtējo situāciju, ir Satversmē noteiktajam pretēji uzdot vieniem ģimenes locekļiem īstenot izglītību klātienē, ar to pakļaujot citus riska grupā esošus ģimenes locekļus paliekošiem veselības traucējumiem un nāves draudiem. Valstij jāīsteno Satversmes 110. pantā noteiktā ģimenes institūta aizsardzība.
No vienas puses Slimību profilakses un kontroles centrs aicina mācības neīstenot klātienē, no otras puses publiskas amatpersonas draud atbildīgiem vecākiem ar sociālo dienestu iejaukšanos, ja vecāki liks šķēršļus izglītībai klātienē. Šādi indivīda rūpes par riska grupu tuvinieku dzīvībām ģimenēs tiek apgrūtinātas vai nav iespējamas, taču Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz dzīvību, tiesības nemirt kļūdainas izglītības politikas īstenošanas dēļ.
Svarīgi, lai pēc ārkārtējās situācijas vispārējā izglītībā būtiski neaugtu skolotāju trūkums pedagogu slimību un nāvju dēļ, lai vecāku vai vecvecāku nāves nepasliktinātu skolēnu sociālo drošību un lai infekciju mājsaimniecībās atnesušie bērni negūtu psiholoģisku traumu, sevi vainojot tuvinieku slimībās un nāvēs.
Ministru kabinets nespēj vienoties par izglītības klātienē apturēšanu. No Satversmes izriet, ka tiesību uz dzīvību aizsardzība jāveic ar likuma palīdzību. Līdz ar to par dzīvībām jālemj Saeimai, pieņemot atbilstošu normatīvo aktu. Dzīvības likumu.
Tāpēc aicinām pieņemt Dzīvības likumu. Tā mērķis ir sekmēt Satversmes 93. pantā nostiprināto pamattiesību uz dzīvību aizsardzību, īstenojot Satversmes ievadā paredzēto solidaritātes principu, rūpējoties par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā.
Vispārējās izglītības programmas neīsteno klātienē periodā, kad ir izsludināta ārkārtējā situācija. Šajā laikā kvalitatīvi īsteno izglītību tālmācības, pašizglītības vai izglītības ģimenē Izglītības likuma 8. pantā ietvertajās formās.
Klātienes izglītības aizlieguma pabalstu piešķir par visu ārkārtējās situācijas periodu, kurā nenotiek klātienes vispārējās izglītības apguve gan vecākiem, kas audzina bērnu, kurš apgūst vispārējās vidējās izglītības programmas 1.–6. klasē, piešķirot pabalstu par katru bērnu, gan arī pedagogiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības iestādi, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, un piedalās šīs programmas īstenošanā. Pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. «Vecāki par labāku izglītību» piedāvā vispārējo izglītību īstenot kvalitatīvi, tā izstrādājusi Dzīvības likumu un aicina to steidzami pieņemt.
Satversmes ievadā noteiktā solidaritāte paredz cilvēka sapratni. Tāpēc «laba izglītība nav samērojama ar manu tuvinieku nāvi, laba, sociāli atbildīga izglītība ir iedarbīga izglītība, laba izglītība nedrīkst spiest bērnus tapt vainotiem nāvēs». Pieņemot Dzīvības likumu, Latvija pasargās un iegūs savu cilvēku dzīvības.
Iespēja parakstīties:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
