Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) bija jāsāk no 1.maija ievērot Satversmes tiesas spriedumu. Taču ieslodzītie, prasot to ievērot un sūtot šada veida (pielikumā) prasību tieslietu ministram, saskaras ar represijām no amatpersonu puses. Tiek veikta intensīva kontrole, uzlikti nepamatoti sodi, tiek prasīts atsaukt sūdzības. Tāpat Jelgavas cietumā, „pateicoties” cietuma darbiniekiem, kuri atnesuši uz cietumu Covid, ir noteikta karantīna.
Neskatoties uz Covid-19 Infekcijas izplatības pārvaldības likuma 42. panta (1) un (2) apakšpunktu, kas nosaka karantīnu visā IeVP sistēm,ā ja ir saslimstība kaut vienā ieslodzījuma vietā, atļauj apmeklēt ieslodzītos gan prokuroriem, gan policijai,bet neatļauj nākt tuviniekiem jau 8 mēnešus, no oktobra. Viss tiek darits lai ierobežotu tikai ieslodzītos.
Ar ko policists un prokurors atšķiras no parasta cilvēka? Vienīgi ar savu nekompetenci, bet aplaist ar infekciju var tāpat. Tiesībsargs tikai tēlo, ka kaut ko dara, bet faktiski pilda tieslietu ministra Jāņa Bordāna pavēles.
LR Tieslietu ministrijai Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536
No: vārds, uzvārds, 19--.g. Jelgavas cietums Palīdzības iela 3, Jelgava , LV-3001
2021. gada 11. maijā
IESNIEGUMS
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.
Tieslietu ministrija iesniegusi Ministru kabinetam likumprojektu, kurš izskatīts 08.04.2021 un virzīts uz Saeimu izskatīšanai steidzamības kārtībā, no kura izriet, ka Tieslietu ministrija nodrošinās Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" izpildi līdz 2025. gada 1. jūlijam.
Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2021. gada 22. aprīlī uzklausot Tieslietu ministrijas argumentus, atteicās virzīt minēto likumprojektu kā steidzamu. Bez tam Saeimas Juridiskais birojs ierosināja noraidīt likumprojektu, jo tajā tiek piedāvāts atklāti neievērot Satversmes tiesas spriedumu.
Arī Tiesībsargs ir kritiski vērtējis Tieslietu ministrijas piedāvāto risinājumu.
Šajā sakarā kritiski vērtējama Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā paustā nostāja, ka tikai un vienīgi jaunas ieslodzījuma vietas celtniecība būtu risinājums un vienīgais veids Satversmes tiesas sprieduma izpildei.
Kā norādījusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, "pēdējo desmit gadu laikā ieslodzīto skaits Latvijā samazinājies divas reizes no 7000 ieslodzītajiem līdz 3500 ieslodzītajiem”.
Līdz ar to esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir bijis iespējams nodrošināt gan īslaicīgās, gan ilgstošās satikšanās divreiz lielākam ieslodzīto personu skaitam. Tādējādi Satversmes tiesas spriedumu ir iespējams izpildīt arī esošajā infrastruktūrā. Jo nevarētu būt tā, ka ieslodzīto skaita būtisks samazinājums nozīmētu lielāku tikšanās telpu noslogojumu. Tieši otrādi, ja divreiz mazāk ieslodzīto, tad brīvākas tikšanās telpas.
Attiecībā uz soda izciešanas uzsākšanu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē (bez objektīva, saprātīga pamata un individuāla izvērtējuma) norādāms, ka esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir iespējams nodrošināt notiesāto vīriešu izvietošanu daļēji slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē, jo būtībā šie ieslodzītie paliktu tajās pašās telpās.
Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodekss 50.5 pantam soda daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.
Līdz ar to Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir iespējama daudz lielākā mērā, nekā to darījusi Tieslietu ministrija.
Turklāt Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to Satversmes tiesas spriedumā ietvertie secinājumi un nolemtais ir imperatīvas prasības, tātad obligāti izpildāmas.
Vēlos norādīt, ka sodu izciešu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē. Ievērojot Satversmes tiesas izdarītos secinājumus un nolemto, uzskatu, ka manu tiesību aizskārums tiek turpināts, jo joprojām bez objektīva un saprātīga pamata sodu izciešu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē. Turklāt tiesību apjoms arī nav mainījies. Līdz ar ko tiek pieļauts turpināts tiesību aizskārums. Atbilstoši Satversmes 92. pantam ikvienam ir tiesības uz atbilstošu tiesību aizskāruma kompensāciju.
Ievērojot minēto, lūdzu Jus:
1) izvērtēt iesniegumā minētos apsvērumus;
2) nodrošināt Satversmes sprieduma izpildi;
3) atzīt Jelgavas cietuma administrācijas rīcību, nenodrošinot soda izciešanu objektīvi un saprātīgi pamatotā soda izciešanas režīmā un pakāpē, par prettiesisku;
4) atzīt Jelgavas cietuma administrācijas rīcību, nenodrošinot objektīvi un saprātīgi pamatotu tiesību apjomu, par prettiesisku;
5) noteikt tiesību aizskāruma kompensāciju EUR 1000 (viens tūkstotis) apmērā;
6) uzdot Jelgavas cietuma administrācijai ievērot un pildīt Satversmes tiesas spriedumu.
Ar cieņu
Vārds Uzvārds
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
