Par advokātu Mārtiņu Kvēpu, viņa unikālajiem padomiem un unikālo pieredzi
Pietiek lasītājs02.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir gudri un principiāli advokāti. Ir ne visai gudri un ne visai principiāli advokāti. Un tad vēl ir arī advokāts Mārtiņš Kvēps ar saviem unikālajiem padomiem un tikpat unikālo personisko pieredzi. Domāju, daudziem lasītājiem varētu būt interesanti uzzināt zemāk pausto viedokli par šo ekscentrisko – maigi izsakoties – juristu.
Mārtiņš Kvēps ir ļoti pieredzējis kriminālprocesos. Pirmām kārtām jau personiski. Pirmā krimināllieta ir tā saucamā digitālā lieta, kur Kvēpam bija uzrādīta apsūdzība par krāpšanu lielos apmēros. Tā vilkās vairāk nekā desmit gadus un noslēdzās ar attaisnojošu spriedumu pilnīgi visiem. Vismaz pagaidām.
Tiesnešu vidū tas tiek skaidrots ar „sveicienu” tagadējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kurš savulaik šajā lietā piesprieda bargus sodus un šī bardzība kalpoja par pamatu viņa personīgajam karjeras izrāvienam. Tiesnešu cunftei likās svarīgi pateikt, ka uz citu nelaimes karjeru būvēt nav tas pareizākais ceļš, vienlaikus pasveicinot viņu kā necienītu ģenerālprokuroru.
Jau cita krimināllieta bija Mārtiņa Kvēpa apsūdzība par kukuļdošanu kādam slavenam maksātnespējas administratoram. Šīs lietas ietvaros Kvēps pamanījās nedaudz pasēdēt arī cietumā un no lietas izkūlās tāpēc, ka KNAB tā laika darbinieki bija pamanījušies pie aizturēšanas izņemto kukuļa naudu… iztērēt savām vajadzībām, - tāda varētu būt visticamākā versija.
Sajutis spēku personīgajos kriminālprocesos, Mārtiņš Kvēps metās sevi piedāvāt kā prasmīgu aizstāvi klientiem, kuri bija nokļuvuši konfliktā ar likumu. Te nu gan sekmes bija apgriezti proporcionālas personīgajiem panākumiem.
Viena no neveiksmīgajām krimināllietām ir Kvēpa nodrošinātā aizstāvība OIK izkrāpšanas lietā, kur apsūdzētais ir SIA Tukums DH valdes loceklis Jānis Tenbergs. Ja pirmā līmeņa tiesa Tenbergu notiesāja uz 3 gadiem cietumā, tad, visticamākais, tieši Kvēpa iesniegtās apelācijas rezultātā Tenbergs, ak vai, saņēma dubultā – jau 6 gadus cietumā.
Šis šķiet rets gadījums, jo notiesājoša sprieduma rezultātā apelācijas instance parasti vai nu to atceļ, vai piespriesto sodu groza minimāli. Zinātāji stāsta, ka Kvēps tik ļoti nokaitinājis otrās instances tiesas tiesnesi, ka soda mēru viņa klients saņēmis nevis par saviem OIK nedarbiem, bet gan Kvēpa nodarījumiem tiesas zālē. Turklāt nedrīkstētu aizmirst arī tādu sīkumu kā Kvēpa veikto izkrāpšanu Tenberga lietās – viņa trešo personisko krimināllietu,
Komiska bija arī Kvēpa nodrošinātā aizstāvība Leonīdam Loginovam viņa apsūdzībā par šeptēm Rīgas brīvostā. Pēc tam, kad Loginovs ar Kvēpa īstenoto aizstāvības taktiku bija notiesāts jau divās instancēs, Kvēpam tika uzdots gatavot un iesniegt izšķirošo dokumentu - kasācijas sūdzību. Taču… ir aizdomas, ka Kvēps pavisam vienkārši aizdzērās, aizmirsa par nabaga Leonīdu un noteiktajā termiņa sūdzību neiesniedza, kas nozīmēja negaidīti ātras un nelabas beigas Loginovam.
Tad nu tika meklēti rokā izmanīgi pastnieki, kuri prata uz aploksnes uzlikt vēsturisku zīmogu, kas nozīmēja, ka viss iesniegts pēdējā dienā, tikai pasta darbinieku tūļības dēļ nomētājies pa pasta kastēm un tiesā nonācis vēlāk nekā līdzīgos gadījumos. Visi šie virpuļi gan nelīdzēja, un Loginovam notiesājošais spriedums stājās spēkā.
Nākošā neveiksmīgā pārstāvība ir ar Mārtiņa Bondara „brendu”. No sākuma Mārtiņš Kvēps uzņēmās Bondaru glābt Krājbankas maksātnespējas lietā, kur no Bondara kā valdes locekļa tika pieprasīts piedzīt milzīgu zaudējumu summu – kopā ar kompanjoniem nedaudz virs 15 miljoniem EUR.
Kad šī tiesa Kvēpa vadībā tika pazaudēta, tika uzsākta sprieduma izpilde un naudas piedziņa. Tika iztirgota Bondara divstobrene, vecais džips un citas „antikvāras” vērtības. Taču kad nonāca pie ģimenes mājas izsolei, izrādījās, ka tā jau it kā sen laulāto vienošanās rezultātā ir tikai sievas Ievas Bondares īpašumā.
Zinātāji stāsta, ka tas bijis prasts un primitīvs Kvēpa ieteikums – parakstīt laulāto vienošanos ar vecu datumu (pirms sprieduma spēkā stāšanās, lai izvairītos no piedziņas) pie notāres, kas pilsētā bija labi zināma ar savu spēju ceļot laikā. Kad prokuratūra veica savas pārbaudes par visu šo situāciju, tā nonāca pie viedokļa, ka valsts vārdā ceļama apsūdzība pret Mārtiņu un Ievu Bondari par dokumentu viltošanu. Tātad jāsecina, ka Mārtiņa Kvēpa konsultācijas bija jau kārtējo klientu novedušas pie kriminālprocesa un apsūdzību uzrādīšanas.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
