papildināts - Šķēle jauno aiziešanu no politikas nosvin ar jaunu Audi par 80 tūkstošiem
L. Lapsa25.08.2011.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle savu atkārtoto aiziešanu no politikas nosvinējis, jau tradicionāli iegādājoties jaunu Audi A6 automašīnu, kuras salona cena, pēc neoficiālām ziņām, pārsniegusi 80 tūkstošus eiro. Tiesa, kā praktiskas dabas cilvēks Šķēle, rūpējoties par PVN maksājumu ekonomiju, automašīnu iegādājies nevis kā fiziska persona, bet gan uz sava uzņēmuma Uzņēmumu vadība un konsultācijas vārda.
Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāze un neoficiāla informācija, tieši no ceturtdienas, 25. augusta Šķēle iesēdies pilnīgi jaunā, 2011. gada izlaiduma Audi A6, kura cena bijusi 81 431 eiro. Tumši zilo auto ar trīslitru motoru uz ielas varēs atpazīt pēc valsts numura zīmes EC321.
Līdz ar šo dārgo pirkumu Šķēles draugi zaudējuši iespēju viņu publiski slavēt par ārkārtīgo pieticīgumu, jau ilgus gadus braucot ar pavecu Audi A6, - starp citu, arī to Šķēle savulaik iegādājās reizē ar krīzi savā politiskajā karjerā.
Savu veco Audi A6 Šķēle iegādājās 1997. gadā, neilgi pēc pirmās aiziešanas no premjera posteņa, - toreiz pirkums viņam izmaksāja aptuveni 24 tūkstošus latu.
Savukārt pēdējos gados Šķēle pārvietojās ar sudrabotu Audi A4, - tieši ar to viņš 2008. gadā, cenšoties ar satiksmes noteikumu pārkāpuma palīdzību apbraukt automašīnu sastrēgumu pie Gaujas tilta, notrieca policistu. Toreiz Šķēlem ar cietušo izdevās vienoties, un kriminālprocess netika ierosināts.
Jaunais Audi ir tikai daļa no Uzņēmumu vadības un konsultāciju autoparka: kā rāda CSDD datu bāze, šī marka tajā ir nospiedošā pārsvarā, - uzņēmumam pieder arī divi Audi A4 (2003. un 2011. gada izlaiduma), pa vienam Audi A3 un Audi A5 (abi 2008. gada izlaiduma). Vienīgais izņēmums ir 2007. gada izlaiduma Volkswagen Sharan.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Šķēlem uzņēmumā pieder 40% kapitāldaļu, savukārt pa 30% pieder viņa meitām Anetei Šķēlei-Pētersonei un Madarai Šķēlei (kura pēc šķiršanās atvadījusies no uzvārda Dobrāja).
Foto no autoevolution.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
