papildināts - SKDS pētījums: vairākums prezidenta amatā izvēlas Sudrabu, nevis Zatleru
PIETIEK15.05.2011.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Vairākums pilsoņu uzskata, ka valsts kontroliere Inguna Sudraba būtu piemērotāka Valsts prezidenta amatam nekā pašreizējais prezidents Valdis Zatlers. Pietiek rīcībā esošais Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais apjomīgais pētījums rāda, ka Sudrabu par piemērotāko prezidenta amatam aprīlī uzskata 34,6% pilsoņu, kamēr Zatleru - 27,3%. Salīdzinājumā ar SKDS februāra pētījuma datiem, kā abiem atbalsts krities un vairāk ir to pilsoņu, kuri uzskata, ka Valsts prezidenta amatam piemērotākais nav ne Zatlers, ne Sudraba. Aprīlī tā uzskatīja 21,8% aptaujāto pilsoņu. Februārī Sudrabu par piemērotāko prezidenta amatam uzskatīja 41,5% pilsoņu, kamēr Zatleru – 34,1%. Sudrabu aprīlī par vispiemērotāko prezidenta amatam uzskatīja tie pilsoņi, kuri vēlēšanās balsotu par Saskaņas centru un Zaļo un zemnieku savienību, bet Zatleru - pilsoņi, kuri vēlēšanās balsotu par Vienotību, LPP/LC, Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK un Tautas partiju. Februārī, kad Zatlers vēl nebija saņēmis Vienotības un Par labu Latviju atbalstu pārvēlēšanai un nebija uzsācis plašu publicitātes kampaņu, vairākums Saeimā pārstāvēto politisko spēku vēlētāju deva priekšroku Sudrabai. Pietiek publicē pilnībā gan SKDS aprīļa, gan februāra pētījumus.
Katrā SKDS pētījumā kopumā aptaujāti 1004 respondenti, starp kuriem aprīlī bijuši 858 pilsoņi, bet februārī - 836 pilsoņi.
SKDS aprīļa aptauja rāda, ka no aptaujātajiem pilsoņiem par piemērotāko Valsts prezidenta amatam 34,6% norādījuši Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, bet Zatleru no abiem iespējamiem kandidātiem par piemērotāko izvēlējušies 28,8%. Tikmēr 21,8% aptaujāto pilsoņu atzinuši, ka piemērotākais prezidenta amatam nav ne Zatlers, ne Sudraba, bet vēl 14,8% nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Vērtējot pēc aptaujāto elektorālās izvēles, aprīlī Sudrabu iepretim Zatleram izvēlējušies pilsoņi, kuri vēlēšanās balsotu par SC (43,4% pret 21,9%) un par ZZS (37,5% pret 31,7%). Zatleru par piemērotāko prezidenta amatam iepretim Sudrabai savukārt izvēlējušies tie pilsoņi, kuri balsotu par Vienotību (48,4% pret 25,4%), LPP/LC (45,5% pret 32,9%), VL-TB/LNNK (38,5% pret 35,5%) un TP (32,2% pret 26,5%).
SKDS februāra pētījumā, kas tika veikts, pirms Vienotība un Par labu Latviju, kuru pārstāv LPP/LC un TP, bija oficiāli pauduši atbalstu Zatlera pārvēlēšanai, Vienotības un TP vēlētāji deva priekšroku Sudrabai. Mainījusies arī Nacionālās apvienības vēlētāju izvēle.
Salīdzinot SKDS aprīļa un februāra pētījumu datus, redzams, ka no 11,8% uz 21,8% pieaudzis to pilsoņu skaits, kuri uzskata, ka ne Zatlers, ne Sudraba nav iespējamie piemērotākie kandidāti Valsts prezidenta amatam. Tāpat no 12,6% uz 14,8% pieaudzis to skaits, kuri nespēj sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Februārī par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu Valsts prezidenta amatam Sudrabu atzina 61,4% aptaujāto pilsoņu. Zatleru par tādu uzskatīja 60,5%, Ventspils mēru Aivaru Lembergu – 57,1%, bet 52,2% par vispiemērotāko atzina eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Sudrabai februārī bija arī ir vispozitīvākais reitings, salīdzinot starpību, cik bieži viņas vārds minēts kā piemērotākais vai nepiemērotākais prezidenta amatam. Sudrabai šis reitings bija +28,3, Zatleram +16,7, Lembergam +12,9.
Februāra aptauja arī rādīja, ka par drīzāk nepiemērotu vai nemaz nepiemērotu Valsts prezidenta amatam pilsoņi visbiežāk atzinuši Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) – 64,9%. Viņu kā piemērotu šim amatam atzinuši tikai 16,3% aptaujāto.
Respondenti arī februārī tika lūgti izvēlēties starp Zatleru un Sudrabu pēc tā, kurš no abiem, viņuprāt, ir vairāk piemērots Valsts prezidenta amatam. Starp pilsoņiem vairākums – 41,5% par piemērotāko prezidenta amatam atzina Sudrabu, bet Zatleru mazāk – 34,1%. Ne vienu, ne otru par piemērotāko šim amatam neuzskatīja 11,8%, bet 12,6% nevarēja uz šo jautājumu atbildēt.
Vērtējot pēc respondentu elektorālās izvēles, Sudrabu par pilnībā piemērotu vai drīzāk piemērotu Valsts prezidenta amatam februāra pētījumā atzinuši 74,4% aptaujāto, kas vēlēšanās balsotu par Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK, 73,8% par Tautas partijas vēlētāju, gandrīz tikpat – 73% Vienotības vēlētāju, 64,6% Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētāju, 62,8% Saskaņas centra (SC) vēlētāju un 62,1% to, kas atbalsta LPP/LC.
Uz jautājumu, par kuru no kandidātiem balsotu, ja būtu Saeimas deputāts, vairums respondentu no pilsoņu vidus februāra pētījumā atbildējuši, ka par Sudrabu (50,5%), otrajā vietā atstājot Zatleru (49,2%) un trešajā – Lembergu (47,4%). Pirmā izvēle šādā balsojumā visbiežāk būtu Lembergs (21%), tad Sudraba (20,3%) un Zatlers (20%).
Vadoties pēc tā, kā respondenti balsotu vēlēšanās, vairums Saeimā ievēlēto partiju elektorāta kā piemērotāko Valsts prezidenta amata kandidātu februārī izvēlējušies Sudrabu, nevis Zatleru. Starp tiem, kas priekšroku devuši Sudrabai, 55,6% balsotu par Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK, 48,5% par Tautas partiju, 46,2% par Saskaņas centru, 42,3% par Vienotību, 39,2% par ZZS. Izņēmums bija LPP/LC – tikai 12,3% tās elektorāta par piemērotāko februāra aptaujā atzinuši Sudrabu, bet Zatleru – 71%.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.