Pabrik, atp…sies!

Vēstulē A.Pabriks norāda, ka: “Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā. Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.”

Atbildot uz ministra jautājumu par to, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā, Padome norāda, ka par mediju politikas veidošanu atbildīgā institūcijā ir Kultūras ministrija. Padomes rīcībā nav informācijas par to, vai Latvijā pastāv atsevišķa krievu valodā raidošo mediju politika. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk - SEPLL) nedod Padomei tiesības veidot mediju politiku Latvijā, jo tās kompetence attiecas tikai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un uzraudzību.

Padome nevar piekrist A.Pabrika vēstulē minētajam apgalvojumam, ka uz televīzijas programmā “LTV7” 2022.gada 29.martā pārraidīto mazākumtautību multimediālās platformas RUS.LSM.lv raidījumu “Točki nad i” aicinātais žurnālists Leonīds Ragozins ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents, jo Padomes rīcībā nav tādas no kompetentām iestādēm saņemtas informācijas un Padome savas kompetences ietvaros nav tiesīga pārbaudīt un sniegt vērtējumu par to, vai kāda persona ir iespējamais Krievijas ietekmes aģents.

Ja Aizsardzības ministrijas vai citu kompetento iestāžu rīcībā ir attiecīga informācija, Padome lūdz iesniegt šādu informāciju arī Padomei. Vienlaikus jānorāda, ka Padomei ar likumu deleģētās funkcijas nedod tiesības veidot vai iesniegt sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sarakstus ar personām, kas nebūtu aicināmas piedalīties raidījumos. Raidījumu dalībnieku aicināšana un informācijas avotu izvēle ir redakcionālās darbības jautājums, kurā Padome nav tiesīga iejaukties.

Padome arī norāda, ka, lai, sekojot ministra lūgumam, tā lūgtu VSIA “Latvijas Televīzija” sniegt jebkādu publisku skaidrojumu par raidījumu “Točki nad i” un tajā izskanējušo informāciju, būtu nepieciešams zināt, par ko tieši ir runa no vairāk nekā 60 minūšu garā raidījuma, kurā turklāt tika intervēti kopumā trīs dažādi ārvalstu žurnālisti. Padome aicina aizsardzības ministru izmantot savas tiesības un vērsties ar konkrētu jautājumu pie VSIA “Latvijas Televīzija” galvenās redaktores Sigitas Roķes, kurai ir tiesības komentēt redakcionālo izvēli, vai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda Andas Rožukalnes ar konkrētu sūdzību par iespējamiem žurnālistu ētikas vai profesionālās darbības pārkāpumiem.

Vēstulē aizsardzības ministrs pauž uzskatu, ka: "Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.”

A.Pabriks arī norāda: “Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.” Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti Nacistiskās Vācijas aģenti?”

Padome kā institūcija nevar atbildēt uz aizsardzības ministra oficiālā vēstulē uzdoto retorisko jautājumu par iespējamo Lielbritānijas mediju rīcību Otrā pasaules kara laikā. Vienlaikus Padome nevar arī atbildēt uz ministra apgalvojumu par krievvalodīgo iedzīvotāju grūtībām saņemt objektīvu informāciju, dezinformācijas grožiem un demokrātijas principu zaimošanu, jo nav zināms, uz kādu raidījumā izskanējušo informāciju savā vēstulē tieši norāda A.Pabriks.

Padome apstiprina, ka tā savā darbībā vadās pēc SEPLL normām, tajā skaitā pēc tām, uz kurām vēstulē atsaucās aizsardzības ministrs. Par Padomes rīcību likuma īstenošanā liecina gan tās apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma plāns 2022.gadam sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas ir publiski pieejams Padomes tīmekļa vietnē www.seplp.lv, gan pēc Padomes darba sākuma 2021.gada 4.augustā pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē ir amatos apstiprināti sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori, gan atklātā konkursā izvēlēts un amatā apstiprināts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Tāpat Padomes vadībā, atbildot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu rast risinājumu mazākumtautību auditorijas vecumā 55+ sasniegšanai, ir tapis plāns par kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, lai mazākumtautību multimediālas platformas RUS.LSM.lv saturs sasniegtu plašāku mazākumtautību auditorijas loku, sniedzot tai kvalitatīvu ziņu un informatīvi analītisko saturu. Padomē tiek strādāts arī pie “Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģijas” ieviešanas un kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanas.

Aizsardzības ministrs vēstulē norāda: “Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.”

Atbildot uz šo ministra norādi, Padome apstiprina, ka tā ir izpildījusi SEPLL pārejas noteikumu 6.punktā paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību”, kā arī izpildījusi likuma pārejas noteikumu 8.punkts paredzēto, ka “sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu”.

Līdz ar to minētā summa - aptuveni 17 miljoni eiro piecu gadu laikā - izriet no aprēķiniem, ko Padome, izstrādājot Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, ir veikusi, tieši izpildot Saeimas ar likumu uzdoto uzdevumu par tāda finansējuma modeļa izstrādi, kas piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Eiropas vidējais apjoms tika rēķināts pēc Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) publiski pieejamiem datiem.

A.Pabriks vēstulē Padomei arī raksta: “Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.”

Padome savas kompetences ietvaros nevar sniegt atbildi uz to, kādi lēmumi būtu jāpieņem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kā arī par Krievijas finansēto propagandas kanālu pārraidīšanas izmaksām. Vienlaikus Padome norāda, ka no ministra vēstules nav skaidrs, par kādu tieši sabiedrisko mediju politiku ir runa, un kādēļ ministrs uzskata par nepieciešamu netērēt nodokļu maksātāju naudu. Vienlaikus Padome uzskata par nepieciešamību norādīt uz Nacionālas drošības koncepcijā minēto: “Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem ES.” Līdz ar to padome uzskata, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai īpaši šajos apstākļos ir jākļūst par stratēģisku prioritāti, kas stiprinās Latvijas informatīvo telpu.

Ņemot vērā, ka A.Pabriks ir Ministru prezidenta biedrs un Ministru kabineta loceklis, Padome uzskata, ka šāds ministra publiski paustais viedoklis par viena raidījuma satura sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir atklāts mēģinājums izdarīt politisku spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu un redakcionālo neatkarību. Padome tādu rīcību uzskata par nepieļaujamu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību apdraudošu.

Padome arī atgādina, ka SEPLL 3.pants paredz, ka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. (..) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.” SEPLL 17.panta 1.punkta 2.da|a nosaka, ka Padome “garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā”.

Vēstulē Padomei A.Pabriks aicina: “Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par iespējams Krievijas ietekmes aģenta L.Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.”

Atbildot uz šo aicinājumu, Padome norāda, ka jau augstāk šajā atbildes vēstulē ir minēts, kādas darbības savas darbības astoņos mēnešos tā ir veikusi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības uzraudzībā un kvalitātes vadības kontrolē. Tāpat Padome turpina darbu pie sabiedriskā pasūtījuma sistēmas pilnveides. Ar Padomes darba plāniem var iepazīties arī augstāk minētajās Koncepcijās. Papildus informējam, ka kopš Krievijas agresijas Ukrainā valsts SIA “Latvijas Televīzija” un valsts SIA “Latvijas Radio” sadarbībā ar ombudu ir izstrādājušas un pieņēmušas vadlīnijas kara un konfliktu atspoguļošanai sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt Padome ir pasūtījusi līgumus ar mediju ekspertiem par ziņu un analītiska satura recenziju sagatavošanu, kas tiks izmantotas, lai pilnveidotu satura kvalitāti.

Nobeigumā Padome uzsver, ka, tā kā Padome elektroniski parakstītu un “E-pārvaldes” portālā piektdien, 1.aprīlī pulksten 19.40 izsūtīto vēstuli saņēma jau pēc oficiālā darba laika, bet aizsardzības ministrs A.Pabriks šajā gadījumā publicēja Padomei domātās vēstules tekstu sociālajā medijā “Twitter” sestdien, 2.aprīlī, pulksten 1.04, Padome pretēji ierastajai praksei valsts institūciju savstarpējā saziņā ne tikai nosūtīs atbildi elektroniski, bet izņēmuma kārtā publiskos šo atbildes vēstuli ministram arī “Twitter”.

Ar cieņu,

Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)

Novērtē šo rakstu: