
Otrais pensiju līmenis. Atdod manu baļķi, nesīšu to kā Ļeņins!
Guntars Vītols05.03.2026.
Komentāri (0)
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Par pensiju sistēmu esmu rakstījis daudz, tā ir viena no tēmām, kurai sekoju desmitgades. Savulaik dibināju un vadīju vienu no pirmajiem privātajiem pensiju fondu pārvaldniekiem Latvijā, pēc tam Lietuvā, zinu tēmu uz pirkstiem, neesmu nekad pārtraucis sekot, kaut gan jau 20 gadus ar nozari neesmu profesionāli saistīts nekādi. Diemžēl man par to neviens nemaksā, ja ir piedāvājumi - neatteikšos.
Man pašam ir uzkrājums 2. pensiju līmeņa fondā, kas uzkrājies no algas nodokļa maksājumiem daudzu gadu laikā. Gribētos to paņemt un darīties pēc saviem ieskatiem? Bet, protams. Es ļoti labi saprotu jebkuru, kuram ir līdzīga vēlme. Mans konts, mana nauda, tērēšu, kā gribu! Pamatinstinkts - Holivudas filma ar Šeronas Stounas kājām uz plakāta savulaik bija kases grāvējs, nopelnīja 7 dolārus uz katru ieguldīto un droši vien veicināja arī laimes izvirdumus demogrāfijas zīmē.
Kā tur ir ar to “manu naudu” izpratnē – tūlīt grābšu, tūlīt ķeršu, citādi skandināšu ar kastroļiem, lai izskan ārēs, kalnos un lejās? Atbilde ir ļoti vienkārša - vai nodokļos samaksātā nauda ir tava vai nav tava? Filosofisks jautājums, ne? Tu balso par kominterni, tā apsaimnieko valsts naudu, un katrs pilsonis ir “akcionārs” šajā dzīves laimīgajā pusē.
Daudzi jau ar putām uz lūpām skandina soctīklos, kā tik godīgi jāmaksā nodokļi, jo tā taču mūsu kopēja nauda, valsts laimes un labbūtības garants. Nu lab, parunāsim piemēros.
Paņemsim par piemēru to pašu pensiju pirmo līmeni, par kuru neviens daudz nestrīdas. Vai no algas samaksātie nodokļi ir tava nauda? 80% no VSAOI aiziet šodienas pensijām. Protams, ka ir... bija. Tev atņem no tava sastrādātā ienākuma - algas. Tavu nopelnīto, tavu naudu. Atņem, un tā vairs nav tava. Bija tava. Vai tu vari to VSAOI nemaksāt? Pamēģini, varbūt izdodas izbēgt no soda. Bet, ja reiz esi samaksājis, tava nauda jau rīt aiziet kādam citam pensijā. Un tad ir atruna - kaut kad, pensijā ejot, varbūt maksās arī tev. Pēc būtības atdos atpakaļ daļu samaksāto algas nodokli. Ja izdzīvosi līdz pensijas vecumam.
Cik? Zināms tikai tas, ka tu saņemsi mazāk, nekā cilvēks, kas pensijā gāja vakar vai ies rīt. Jaunietis saņems pirmā līmeņa pensijā aptuveni divas reizes mazāk pirkstpējas ekvivalentā, nekā šodienas pesnionārs. To nosaka demogrāfijas tendences. Strādājošo skaits uz katru pensionāru strauji sarūk, un strādājošo algas nodokļi tiks nākotnē dalīti uz arvien lielāku skaitu pensionāru. Tava nauda, tā, kas tiek novirzīta pirmajā pensiju līmenī, strādā ar negatīvu atdevi. Tas kā mīnusa procents depozītam bankā - tu maksā par to, ka kādam esi iedevis naudu. Forši.
Nu un, kā tad ar 2. pensiju līmeni (2PL)? Tur sistēma līdzīga. Tas uzkrājums veidojies no tava samaksātā nodokļa VSAOI formā. Tieši tas pats algas nodoklis. Atšķirība ir tikai tā, ka 2PL daļu no VSAOI valsts neiztērē šodien, bet ieskaita tavā personīgajā uzkrājumu kontā. Un ļoti līdzīgi kā ar pirmo līmeni - tu tam līdz pensijai klāt tikt nevari. Visa pensiju sistēmas būtība ir tāda, ka valsts ir uzņēmusies atbildību “nodrošināt vecumdienas”. Tas skaitās tāds kā civilizētas pasaules standartiņš. Cik labi tas izdodas, tas ir nākamais jautājums, bet pamatprincips ir tieši šāds.
Ja valsts atceltu pienākumu maksāt tev kaut ko, kad tu vairs nespēj strādāt, tad varētu atcelt algas nodokli un nevajadzētu ne pirmo, ne otro līmeni. Tā nepieciešamība izveidot 2. līmeni jau radās vienkārši no tā, ka demogrāfijas izraisīto kritumu pirmajā pensiju līmenī ar kaut ko vajag kompensēt, vismaz daļēji, lai tā pensija nākotnē būtu “cienīgāka”. Un, protams, ka tas tā var strādāt tikai tad, ja tu 2PL kapitālam nedod piekļuvi pirms pensijas vecuma sasniegšanas tieši tāpat, kā solīto valsts pensiju tev neviens pirms pensijas vecuma sasniegšanas nedos.
Kāds tam sakars ar Ļeņinu un baļķi? Vistiešākais. Ļeņins solīja zemi. Nevis kaut kādai valstij, kaut kādam kopkatlam, bet iedot tev zemi, lai vari rušināties pats personīgi. Šitādi solījumi ir nepārspējami uzrunājoši. Ja reiz tagad valstij pieder daudz mežu, puse no valsts teritorijas, tad es domāju “atdod manu naudu” iniciatīvas ietvaros varētu iekļaut punktu - katram latvietim pa baļķim. Visu izcirst, aizeksportēt, un izdalīt katram “manu naudu”. Tur varētu katrs dabūt vēl vienu pensiju 2. līmeņa ekvivalentu. man pat bail iedomāties, cik daudz cilvēku par šādu baļķi nobalsotu. Visi?
Vajag izmantot radušos stulbuma uzliesmojumu un sadalīt gabalos arī HES kaskādi. Aiznest akmens gabaliņos kā Berlīnes mūri. Ļeņina metodes devušas pamatīgu mācību visai pasaulei, un tāpēc likumdošana visur aizliedz šādus gājienus - tu nevari sarīkot referendumu par nodokļu atcelšanu vai HES izjaukšanu akmeņos, vai Latvijas mežu izciršanu un sadalīšanu baļķos katram biedram, tovarišķam. Bet, redz, kā tagad sanāk: 2PL izņemšanas iniciatīva ir tieši par to - atdod nodokļos samaksāto naudu, atdod tūlīt, citādi sirpis un āmurs!
Starp citu, otrais pensiju līmenis ir unikāls ar to, ka tā ir vienīgā konstrukcija, kur valsts tev konkrēti atdod atpakaļ tevis maksātos nodokļus. Konkrētu procentu no algas. Mēs taču maksājam dažādus nodokļus, bet neviens mums tiešā veidā atpakaļ neatnāk. Ielejam degvielu, samaksājam akcīzi. Kur tas paliek? Salātu pētījumos. Samaksājam PVN veikalā, kur tas paliek. Ne tikai salātu pētījumos. Tev nevienu nodokli tā tiešā veidā atpakaļ neatdod gandrīz nekad. Paradoksāli, ka cīņa notiek par to, ka jālikvidē tieši šis, unikālais mehānisms.
Kāpēc vispār šādas iniciatīvas “atdod manu naudu” pastāv? Kāpēc Igaunijā atļāva izņemt 2PL, kāpēc Lietuvā kas līdzīgs?
Atbilde ir banāla, vienkārša - budžetā trūkst naudas, tā tāda endēmiska parādība mūsdienu rietumpasaulē. Tāpēc politiķi “ir spiesti” kaut kā to budžetu pildīt. Ja tev tagad, šodien no VSAOI 34 procentiem piecus ieskaita personīgajā kontā, tad tā nauda nenonāk budžetā. Kā būtu, ja visu tavu socnodokli ieskaitītu budžetā - katrs tev atņemtais % ir aptuveni 180 miljoni eiro gadā. Bet tur tādu tagad ir veseli 5!
Igaunijā jau notika tas pats - ne jau kāds kādam tur uzdāvināja kaut ko. Populisti nokliedzās, daļa cilvēku izņēma un nodzēra, un turpmāk no viņu algas nodokļa viss ies tikai valsts budžetā. Tas kopumā palielina strādājošā nodokļu slogu, tur nav nekādas labdarības - vairāk no tavas algas iekrīt šodienas tēriņiem.
Latvijā? Latvijā budžets jau sen ir saspringts. Lai nenāktos celt PVN pirms oktobra revolūcijas, tputu, piedošanu, vēlēšanām šī gada oktobrī, politiķi apzaga 2PL - ja līdz tam uz 2PL gāja 6%, tad tagad 5% no VSAOI. Tas ir ekvivalents PVN celšanai par 1%, to tādējādi atlika. It kā uz pāris gadiem, bet tie pāris gadi tūlīt būs beigušies, un ko tad? Tad to % nāksies atkal skaitīt atkal cilvēkiem individuālajā kontā. Tāpēc, lai kaut kas tāds nenotiktu, ir jāveic kārtējā specoperācija ar koda nosaukumu “Atdod manu naudu!”.
Kā šo spēli tagad spēlē politiķi? Burvīgi, viņi to māk. Nesen valdībā apsprieda variantu, kā uzmest nākotnes pensionārus, kā likvidēt to 2PL. Šī ziņa tomēr nonāca medijos, un visi kā viens sparīgi koalīcijā noliedza, tie neesam mēs, mēs esam pret! Jā, jā, kā tad, Satversmes tiesā šobrīd tiek skatīts pieteikums par to 1% 2PL iemaksu samazinājumu. Es tur pieliku roku - piedalījos darba grupā, rakstīju ekonomiskā pamatojuma sadaļu. Ja vinnēsim, tad būs jāatdod arī jau šobrīd nolaupītais, bet tas tad nozīmēs, ka PVN būs jāceļ ātrāk.
Ko dara koalīcija? Viņi izdomāja, ka vatenieciskais pasākums jāizdara ar svešām rokām. Domāts darīts. Armaņeva, Linda Liepiņa... nu, Jūs sapratāt. Šlesers norija āķi, un to jau makšķernieki sāk tīt uz spoles.
Jā, visu jau te nestāstīšu. Citreiz. Citreiz pastāstīšu arī par to, kas uzlabojams 2PL sistēmā, jo daudzas lietas tur jāsakārto. Piemēram, nu nav normāli, ja pēc pensijas līmeņa sasniegšanas tu netiec klāt pie sava uzkrājuma. Tā doma jau šai sistēmai ir tāda - lai tev būtu uzkrājums tai pensijai. Kā tu to pensiju izmanto, kad pienāk tie gadi, tur gan jādod vislielākā brīvība. Man ir arī citi priekšlikumi, kā uzlabot pārvaldīšanu un tamlīdzīgi. To esmu stāstījis soctīklos, šajā rakstā neatkārtošu.
Atkārtošu tikai vienu - beidzam tik daudz dzert! Visi, kuri pabeiguši trīs klases, piekritīs man, ka dzeram par daudz. Datos balstīta pieeja, dati rāda, ka uzkrājumus sabiedrības vairākumus neveido, finanšu pratība nu tāda nekāda, tāpēc, atdodot naudu, nekādu pensijas uzkrājumu nebūs. Nodzers, Igaunijā jau nodzēra un faktu piefiksēja.
Prozit!





Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.



































































