Otrā pensiju līmeņa uzkrājumi: izņemt nedrīkst paturēt. Kur liksim punktus teikumā?
Anita Daukšte, la.lv26.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas iedzīvotāji pensiju 2.līmenī ir uzkrājuši 10 miljardus eiro. Iespaidīga summa, par kuras nākotni, īpaši vēlēšanu gadā, parādās politiskas spekulācijas, vai nebūtu jārīkojas līdzīgi, kā tas izdarīts Igaunijā 2021.gadā un nu arī Lietuvā – atļaut iedzīvotājiem izņemt savus 2.līmeņa pensiju ieguldījumus.
Diskusijas nonākušas arī līdz Saeimai un turpināsies vēl, jo portālā manabalss.lv savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. Iniciatīvu iesniegusi Saeimā nepārstāvēta partija “Platforma 21” kuru savulaik dibinājis Aldis Gobzems (Arigo Toro). Vēl viena iniciatīva, par kuru paraksti vēl tiek vākti, ir rosinājums noteikt likumā iespēju brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji.
Igaunijā iedzīvotāji no pensiju 2.līmeņa izņēma aptuveni 1,34 miljardus eiro: sekas – inflācijas pieaugums par 1-2%. Daudzi naudu izmantoja kredītu dzēšanai, citi iepirkās, bet ļoti daudzi – vienkārši pārlika 2.pensiju līmeņa uzkrājumus savos banku kontos – lai nauda “stāv un negrozās”.
Lietuvieši ir pieticīgāki – ļaus izņemt no 2.pensiju līmeņa 25% no uzkrātā. Izmaksas tiem, kuri vēlēsies, sāksies šogad aprīlī.
Mēs esam paraduši, ka Latvijas politiķi bieži lieto savā retorikā Igaunijas un Lietuvas pieredzi kā “labo piemēru”. Tagad ir pretēji: Finanšu ministrija stingri uzstāj – otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem.
Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus daļai iedzīvotāju nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu. Ha, hā. To apgalvo tā pati FM, kas pirms tam virzīja priekšlikumu un nekautrējās šajā līmenī iegrābties: no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim samazinot 2. pensiju līmeņa iemaksu likmi no 6% līdz 5% no bruto algas. Šāds lēmums nozīmē, ka iedzīvotāju pensiju uzkrājums pieaugs lēnāk un nākotnē potenciāli tas var būt mazāks.
Tikmēr Latvijas Banka priecājas, ka aizvien vairāk pensiju 2. līmeņa dalībnieku izvēlas savu pensiju uzkrāt augsta riska ieguldījumu plānos, kas ilgtermiņā sniedz iespēju uzkrāt vairāk.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, cilvēks, kurš saņem vidējo algu un visu darba mūžu uzkrāj savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, pensiju 2. līmenī var uzkrāt aptuveni 760 tūkstošus eiro. Iespaidīgi, vai ne? Jo vairāk rodas jautājums: kāpēc šo naudu pensionējoties ļaut apgrozīt valstij, nevis pašam?
Taču uzkrājums ir tikai cipars bankas kontā, bet cilvēku spēja izveidot uzkrājumus šobrīd neparedzētai vajadzībai ir zema: pēc Luminor bankas pasūtījuma veiktā pētījumā konstatēts, ka ja pēkšņi būtu jāsedz steidzami izdevumi vidējās algas jeb 1400 eiro apmērā, ievērojamai daļai iedzīvotāju nepietiktu uzkrājumu, un ceturtā daļa (25%) būtu spiesti meklēt tuvinieku palīdzību vai izmantot bankas aizdevumu. Tāpēc spiediens uz 2.pensiju līmeņa uzkrājumu izmantošanu nevis pēc pārvaldītāja, bet iedzīvotāju prāta, saglabājas.
Visticamāk, ka līdz Saeimas diskusijām 2.pensiju līmenis vēlēšanu gadā nonāks pilnīgi noteikti un ne vien tāpēc, ka pastāv bažas par komercbanku spējām no šiem fondiem izspiest maksimālo labumu nevis sev, bet iedzīvotājiem. Latvijā pēcpensionēšanās vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir aptuveni pieci gadi. Un kāpēc viņiem savus uzkrājumus 2.pensiju līmenī atstāt valstij, nevis tagad salabot zobus un tikt galā ar kredītiem, nesabeidzot sevi darbā? Jo “bezatbildīgi pret sistēmu”?
Arī tēze “ja rīt būs karš” daudziem neliek mieru vairāk, nekā jautājums, kuru aicina uzdot finanšu pārvaldītāji: “ko es ēdīšu 2050.gadā”. Visi jautājumi ir leģitīmi, un uz tiem prasītos izsvērtas atbildes, nevis poza – “mēs zinām labāk, bet jūs nemākat veidot uzkrājumus, tāpēc liecieties mierā”.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
