Oligarhu atkritumu firma izmisīgi cīnās par ES naudu, iespējams, mainījusi zemes nomas līgumu
PIETIEK11.07.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Ar tā sauktajiem „vecajiem” oligarhiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru netieši saistītais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Ekodoktrīna, visticamākais, izdomājis jaunu „manevru”, lai tomēr varētu tikt pie nepilnus 9 miljonus latu vērtā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma un piedalītos Rīgas un Stopiņu novada izgāztuves apsaimniekotāja Getliņi Eko konkursā par atkritumu šķirošanu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošās ziņas, pēc tam, kad uzraugošās institūcijas, to vidū Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sāka rūpīgi prasīt visu normu ievērošanu un aizliedza turpināt Getliņi Eko izsludināto iepirkumu par atkritumu šķirošanu Ekodoktrīnai doto būtisko priekšrocību dēļ, ar oligarhiem saistītā atkritumu firma izdomājusi jaunu manevru un ES fondu naudas uzraudzītājai - Centrālai finanšu līgumu aģentūrai (CFLA) lūgusi mainīt ES Kohēzijas fonda līgumu, atļaujot atkritumu šķirošanas rūpnīcu būvēt citā vietā.
Tieši saskaņā ar aizdomīgi noslēgto un, iespējams, ar atpakaļejošu datumu mainīto Getliņu izgāztuves zemes nomas līgumu Ekodoktrīnai līdz 1.jūlijam bija jāsaņem būvatļauja atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvei. Kā Pietiek apliecinājis Stopiņu novada būvvaldes vadītājs Andris Rībenis, līdz pat 2.jūlija vakaram būvatļauja uzņēmumam nebija izsniegta. Jau iepriekš CFLA vērsa uzmanību, ka Ekodoktrīna nepilda šī līguma nosacījumus, jo sākotnējā līgumā kā būvatļaujas termiņš bija noteikts 14.februāris.
Jūlija sākumā, kad Ekodoktrīnai CFLA bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecinātu, ka firma pilda līguma noteikumus, CFLA esot saņēmusi SIA Ekodoktrīna vēstuli, kurā lūgts veikt grozījumus projekta īstenošanas līguma 1.pielikumā (projekta iesniegumā), mainot projekta īstenošanas vietu. Vēstules pielikumā ticis pievienots noslēgts zemes nomas līgums ar citu zemes iznomātāju, Pietiek informēja CFLA Programmu vadības un uzraudzības departamenta vecākā referente Sanda Bergmane-Behmane.
„Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos par aktivitātes īstenošanu noteikto, lēmumu par grozījumu veikšanu projekta īstenošanas līguma pielikumā ir tiesīga pieņemt par aktivitāti atbildīgā iestāde – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tādēļ Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir pārsūtījusi attiecīgo dokumentāciju VARAM lēmuma pieņemšanai,” norāda S.Bergmane-Behmane.
Tikmēr, kā Pietiek noskaidroja VARAM, ministrija vēl nedēļas sākumā nebija informēta par šādu pavērsienu atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvē. VARAM uzsvēra, ka 22.jūnijā nosūtījusi vēstuli Ekodoktrīnai, aicinot uzņēmumu līdz šā gada 23.jūlijam iesniegt argumentētu viedokli par tā atbilstību normatīvā akta kritērijiem projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī, kā arī šo viedokli pamatojošu dokumentu kopijas. „Tāpat VARAM lūdza iesniegt arī pilnsabiedrības Ekodoktrīna - Getliņi 2005.gada 21.janvāra sabiedrības līguma ar visiem grozījumiem apliecinātās kopijas,” Pietiek norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta.
Vairāki nozari pārzinoši avoti, vērtējot Ekodoktrīna „manevrus”, Pietiek norāda, ka Ekodoktrīnas vadība izmisīgi cenšas panākt, lai CFLA piešķirtu avansa maksājumu no ES fondiem. Tā kā uzņēmums dažādu iemeslu dēļ nespēj saskaņot atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības tehnisko dokumentāciju Getliņu poligonā, firmas vadība, visticamākais, esot izšķīrusies meklēt jaunu vietu rūpnīcas celšanai un jau noslēgts attiecīgs zemes nomas līgums.
CFLA saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegts izpaust informāciju par vietu, kur tagad Ekodoktrīna plāno celt rūpnīcu. Eksperti Pietiek norāda: ja ieplānotā vieta atrodas tieši blakus Getliņiem, uzņēmumam varot rasties gana lielas problēmas, jo kāds cits uzņēmums, kas jau iepriekš tur vēlējās būvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu, nespēja dabūt atļauju zemes lietošanas mērķa transformācijai.
Kamēr Ekodoktrīna izmisīgi turpina ielikt kāju ienesīgā atkritumu apsaimniekošanas biznesa durvīs, Rīgas pašvaldībai un Stopiņu novada domei piederošais uzņēmums Getliņi Eko var nonākt situācijā, kad tiek pārkāptas apņemšanās, kas dotas ES. Tā ir, jo līdz 2014.gadam pēc ES noteikumiem Getliņiem jānodrošina atkritumu šķirošana. Pretējā gadījumā Rīgas domei vai pat valdībai var nākties maksāt prāvas soda naudas.
Pietiek jau rakstījis, ka Ekodoktrīnai, kuras interešu lobēšana tiek saistīta ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, ļoti iespējams, tiks liegts ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvei. Pret to iebildusi VARAM, kas ar aicinājumu pārskatīt lēmumu par ES fondu līdzfinansējumu aptuveni 9 miljonus latu vērtajam Ekodoktrīnas projektam vērsusies par ES fondiem atbildīgajā, Finanšu ministrijas pārraudzītajā CFLA.
Savukārt Getliņi Eko faktiski ir nonākuši Ekodoktrīnas atkarībā, jo firma no zemes nomas līguma atteikties nevēlas, bet naudas šķirošanas rūpnīcas būvei nav. Turklāt, ja to nāktos būvēt par saviem līdzekļiem, bez ES fondu līdzfinansējuma, atkritumu šķirošanas pakalpojums būs nekonkurētspējīgs. Ja rūpnīcu uzcels citā vietā, Ekodoktrīnai nāksies maksāt par atkritumu atvešanu līdz rūpnīcai, un tas jau atkal projektu var padarīt mazāk rentablu, līdz ar to nav izslēgts, ka Ekodoktrīna no šīs ieceres atteiksies pavisam, bet laika izsludināt jaunu, kvalitatīvu iepirkumu un izveidot infrastruktūru Getliņiem Eko paliek arvien mazāk.
Pietiek arī informējis, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde pēc Pietiek pārstāvja iesnieguma saņemšanas sākusi resorisko pārbaudi, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar Getliņu nomas līguma iespējamo mainīšanu ar atpakaļejošu datumu uzņēmuma Ekodoktrīna interesēs. Pārbaude vēl nav beigusies, bet Getliņi Eko vadība saukta uz policiju sniegt liecības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
