Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem
Raimonds Vējonis, valsts prezidents04.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs pagrieziena punkts ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules vēsturē. Pirmā pasaules kara beigas sniedza iespēju mūsu tautai piepildīt sapni par savu brīvu un neatkarīgu valsti. Iespēju, par kuras izmantošanu mēs samaksājām ar asinīm.
Pirms simts gadiem cīņās par Latviju devās un uzvarēja karavīri, kuri nedomāja, ka ir varoņi. Mūsu jaunajai armijai trūka ekipējuma un munīcijas. Tomēr visus – dažādākā vecuma un izcelsmes, tautību un profesiju cilvēkus – visus vienoja mērķis par mieru un drošību savā brīvā valstī.
Neatkarības kara laikā kopā ar Latvijas armiju cīnījās igauņi, dāņi, poļi, franči un briti. Baltijas valstu neatkarības cīņas bija ilgas un zaudējumi smagi. Apzinoties cik trausls ir miers, uzreiz pēc kara Zigfrīds Anna Meierovics sāka tālredzīgi rūpēties par kopīgu Baltijas aizsardzību. Tomēr viņa lolotais Baltijas Antantes projekts netika īstenots iecerētajā apjomā, kā to traģiski apliecināja 1940. gada okupācija.
Šodien parādē mēs redzam Latvijas armiju gadsimtu vēlāk, ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu. Mēs redzam virsniekus un kareivjus, kuru profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē. Ir īstenojusies ideja par brīvu un demokrātisku valstu kopēju militāru savienību. Kopā ar mūsu karavīriem par valsts un visas Baltijas drošību šodien iestājas plaši sabiedroto spēki.
Arī mūsdienās, tāpat kā pirms simts gadiem, mūsu karavīrus vieno varonības gars: gatavība ziedoties un bezbailība jebkura pārspēka priekšā, aizstāvot savu tēvzemi un brīvību.
Dāmas! Kungi!
Varonībai ir dažādas izpausmes. Varonība ir stāties fiziski pretī briesmām un riskēt ar savu dzīvību. Varonība ir garīgi uzvarēt cīņu ar sevi, iestājoties par taisnību, un izvēloties labo pār ļauno. Varonība bija arī nevardarbīgā pretošanās, kad tūkstošiem Latvijas cilvēku atmodas laikā iestājās par savām tiesībām dzīvot brīvā Latvijā.
Šodien, stāvot Daugavas malā, atcerēsimies, kā Vides aizsardzības klubs mobilizēja protestus pret Daugavpils un Jēkabpils HES celtniecību un vienoja mūsu tautu cīņai par Likteņupes saglabāšanu. No Daugavas krastiem mēs devāmies kopīgi pretī vienam mērķim – brīvai Latvijai – gan ar maziem soļiem katrs savā dzīvē vai darbā, gan ar tādām nu jau pasaules slavenām akcijām kā Baltijas ceļš.
Tā bija varonība, kurai pateicoties varam šodien svinēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu. 4. maijā Augstākās Padomes deputāti ar savu vēsturisko balsojumu pasludināja Latvijas okupāciju par starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību. Latvijas neatkarības atjaunošana nebūtu iespējama arī bez neskaitāmiem daudzu citu Latvijas cilvēku drosmīgiem lēmumiem visas atmodas laikā. Šodien mēs varam teikt: kā mūsu valsts radās, apvienojot spēkus, tāpat tā tika kopīgi atjaunota.
Dāmas un kungi!
Pirms 25 gadiem mēs panācām, ka šo zemi atstāj okupantu karaspēks. Pirms piecpadsmit gadiem Latvija pievienojās NATO un pilntiesīgi atgriezās Eiropas valstu saimē. Mūsu pienākums ir sasniegto nosargāt un attīstīt, lai mūsu zemi brīvu un drošu atstātu nākamajām paaudzēm.
Tādēļ šodien es saku paldies tiem, kas ir mūsu valsts aizsardzības pirmajās rindās. Tūkstošiem karavīru sauszemes, jūras un gaisa spēkos. Mūsu armijas rezervistiem un zemessargiem. Jaunsargiem, kas gatavi nākotnē tiem pievienoties.
Paldies katram robežsargam, policistam un ugunsdzēsējam, kas bezbailīgi kalpo savai dzimtenei un sargā mūs ikdienā.
Drosme, pašaizliedzība un tēvzemes mīlestība ir tikumi, kuriem pamatus vispirms ieliek ģimene. Tādēļ vēlos pateikties arī mūsu valsts varoņu, mūsu drošības sargu ģimenēm un tuvākajiem cilvēkiem.
Paldies jums!
Gan atskatoties pagātnē, gan raugoties nākotnē, es šodien saku paldies arī mūsu sabiedrotajiem, kuri stāv plecu pie pleca ar mūsu karavīriem uz Latvijas zemes vai starptautiskajās misijās ārzemēs, lai kopā aizsargātu mums svarīgas vērtības!
Pirms simts gadiem mūsu valsts tika izcīnīta caur dubļiem un asinīm. Novērtēsim, ka varam tagad svinēt tās brīvību pie baltiem galdautiem. Kopā ar ģimeni un saviem tuvākajiem, draugiem un kaimiņiem. Tā ir mūsu valsts, kuras dēļ varoņiem būt arī šodien.
Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.