Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Šobrīd Tramps izdara spiedienu gan uz centrālbanku, gan bankām, aizdevējiem kopumā. Visā spektrā. Pieprasa, piemēram, lai kredītkaršu procentu likmes tiktu ierobežotas ar maksimāli 10% (tagad ap 30%) un centrālbanka samazinātu bāzes likmes. Savukārt pagājušā gada nogalē feds nesamazināja bāzes likmi, jo pastāv būtisks inflācijas spiediens.
Ir pagājis tikai mēnesis, un pret feda vadītāju Džeromu Pauelu ierosināts kriminālprocess. Viņš pats pasaka, un tas ir bezprecedenta gadījums, ka mērķis ir ietekmēt centrālbankas neatkarību - fundamentālu lietu, uz ko balstās visas rietumpasaules finanšu sistēma. Piemēram, Eiropā centrālbanku neatkarība tika iecementēta Māstrihtas līgumā.
Tramps mēģina faktiski pārņemt monetāro politiku savās rokās. Ne tikai signalizējot, ka nākamajam feda vadītājam jāsamazina likmes vai arī tevi sodīs. Jau šobrīd prezidents mēģina samazināt mājokļu kredītu procentu likmes, izmantojot centrālbankai raksturīgu instrumentu. Viņš tikko paziņojis par plāniem uzpirkt hipoaizņēmos balstītas parādzīmes caur valsts daļēji kontrolētiem hipo gigantiem Freddie Mac un Fannie Mae. Tas ir tāds pat mehānisms, ko izmanto centrālbanka - kad jāpazemina likmes, uzpērk parādzīmes - to cena aug, ienesīgums (% likmes) samazinās.
Ar šo visu ir viena fundamentāla problēma. Tas ir kā čurāt pret vēju. Desas cenu veikalā nevar noregulēt administratīvi. Inflācijas draudi ir tik lieli, ka lēti aizdot vairs neviens netraucas. Ja tu mākslīgi ierobežo ienesīgumu, peļņu, desa no plauktiem vienkārši pazūd.
Mēs šobrīd atrodamies pastāvošās naudas sistēmas finālstadijā. Nedrukāsi naudu - procentu likmes būs augstas. Drukāsi - inflācija, un tā nobeidz lielākās sabiedrības daļas turību. Šie prezidenta gājieni ir vairāk populistiski - ASV tuvojas vidēja termiņa vēlēšanas. Viņa komanda to, protams, saprot - orķestrim jāspēlē izlēmīgi priecīgs meldiņš.
Bet viss nav tik slikti. Labi ir Latvijā, kur mēs turpinām apkrāmēt valsti ar parādiem it kā nekas nebūtu noticis. Sivēntiņa salmu būda taču vēl nav aizpūsta! Bet notiekošais pasaulē pavisam drīz paraus līdzi ellē visus, un šoreiz no tā nebūs vieglas izejas. Rezerves ir izsmeltas.






Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.























