Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi
Aldis Gobzems23.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Zināt, kāpēc Saeimas sēžu laikā plenārsēžu zālē nedrīkst ienākt neviens cits bez deputātiem? Lai nevarētu nobalsot deputāta vietā, lai nevarētu ietekmēt balsojuma brīdī. Kā tagad pārbaudīs, ka sieva, sponsors vai izspiedējs neliek balsot? Kā pārbaudīs, ka balso tieši pats deputāts? Deputātiem ir jābūt vienkopus, to paredz Satversmes 15.pants.
Kur ir Nācijas tēvs? Viņš ir apvērsuma līdzdalībnieks? Kāpēc e-platforma pretēji Satversmei? Jo var atslēgt jebkuru nevēlamo, vienkārši izslēgt! Internets var “neiet”. Nobalsot e-platformā var jebkurš, un to nevar pārbaudīt! Suflēt balsojumu e-platformā var jebkuram, un to nevar pārbaudīt.
Jums šobrīd acu priekšā nozog valsti. Pavisam! Un to sauc par apvērsumu! 26.maijā tas notiks. Nemodīsieties līdz tam, paši vainīgi! Tiem, kuri nesaprot situācijas nopietnību, paskaidroju. Rainis teica: “Sargiet demokrātiju! Zaudējot demokrātiju, jūs pazaudēsiet Latviju!”
Šobrīd notiek modernais valsts apvērsums. Un tas nav joks. Nav starpība, vai valsts apvērsumu izdara viena persona vienā naktī vai 51 Vienotības koalīcijas deputāts “pa gabaliņam”.
Otrdien ir sasaukta Saeimas ārkārtas sēde e-vidē. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, tas ir pretēji Satversmes 15.pantam, kur ir noteikts, ka “Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā”. Ar citu vietu nav paredzēta e-vide. Kāpēc?
Tāpēc - Saeimas Kārtības ruļļa 69.panta pirmajā daļā ir noteikts “Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās.” Tas nozīmē, ka Saeimas sēdes var notikt tikai fiziskā reālā telpā, nevis virtuālā. Tas nozīmē, ka Saeimas sēdes var notikt, deputātiem sanākot kopā. Debates no Saeimas tribīnes ir būtiska demokrātijas daļa, jo tur nevar atslēgt internetu, nevar apklusināt deputātu.
e-Saeima nenodrošina tās izteiksmes, debašu un citas iespējas, kas deputātiem ir paredzētas! e-Saeima nenodrošina deputātu brīvu izvēli balsojumos! Neviens nevar pārliecināties par to, ka, balsojot šajā sistēmā, deputāta rīcība ir brīvprātīga! e-Saeima pat nenodrošina internetu, neļauj atbilstoši debatēt, neļauj izdarīt nevienu procesuālu darbību, ko deputāts var veikt Saeimas zālē.
Piemēram, izsaucienu no zāles runāt par procedūru vai Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Piemēram, paceļot roku, lai pieteiktos runāt par minēto. Piemēram, lai pārbaudītu, ka cita deputāta vietā kāds nenospiež balsojuma pogu. Piemēram, lai sekotu līdzi, vai kādu deputātu nepērk, neiespaido, nespiež balsot citādi. Tas viss iespējams tikai Saeimas zālē. Saeimas tribīne ir paredzēta, lai deputātu sadzird, redz, tam seko utt. Saeimas tribīne nav iespējama virtuāla.
e-Saeima ir ideāls rīks, lai opozīcijai aizvērtu muti pavisam un turpinātu izzagt to, kas te vēl palicis. Vienīgais iemesls e-Saeimai ir vienā vakarā izdzīt administratīvi teritoriālo reformu. Nevis karš vai kas ārkārtējs, kas liedz deputātiem sanākt kopā, kas liedz noturēt Saeimas sēdi Rīgā. Lai aizvērtu muti.
Un jāatceras, ka virkne opozīcijas deputātu pārstāv daudz lielāku sabiedrības daļu nekā Vienotība vispār vai citi koalīcijas partiju deputāti. Par mani vienu, piemēram, nobalsoja faktiski tikpat, cik par visiem Vienotības deputātiem kopā.
Šo nedrīkst pieļaut! Nedrīkst pieļaut modernu valsts apvērsumu e-vidē. Ja Jūs un mēs to pieļausim, Jūs uz mūžiem būsiet viņu vergi. Un viņi darīs, ko grib. Jo nākamos apklusinās Jūs.
Nobeidzot. Man ir kauns par mūsu Valsts prezidentu. Viņš Satversmi nesargā. Viņš ir līdzdalībnieks. Koalīcijas marionete. Jaunvārdu vai vecvārdu speciālists. Bet ne Latvijas tautas prezidents. Ne prezidents demokrātijai.
Sargiet demokrātiju! Zaudējot demokrātiju, Jūs zaudēsiet Latviju! Otrdien Jums divos jābūt pie Saeimas aizsargāt demokrātiju! Jums ir jāsaprot, tie nav joki. Tas ir pavisam nopietni. Moderns valsts apvērsums un autoritārs Vienotības koalīcijas, kas balso pret tautu visos balsojumos, režīms. Ja to gribat, tad nenāciet.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
