Noslepkavotā Bunkus sūdzība pazuda FKTK gaiteņos jeb Purgailes siltās saites ar bankām
Pietiek lasītājs07.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apmēram gadu pirms noslepkavošanas advokāts Mārtiņš Bunkus vērsies Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) saistībā ar aizdomām par LPB bank (tolaik – „Latvijas Pasta banka”) iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu bankā, bet šī sūdzība "pazudusi" jeb "iestrēgusi" FKTK gaiteņos, - tā apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti.
Kā tāda iestrēgšana vispār iespējama? Tas, ko neizdarīja iepriekš FKTK vadība un neizdarīja arī jaunā, skaistā iestādes izkārtne Santa Purgaile, parāda, ka izslavētais nozares “kapitālais remonts” tāda tapešu pārlīmēšana vien ir.
Kas ir šī S. Purgaile, kuras kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu komisija apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces amatam un kura tik viegli tika iecelta no siltām vietām bankā (pēdējā no tām – „Citadele”) uzreiz banku uzrauga vagara amatā? Un šobrīd bez konkursa varbūt pat iekļūs Latvijas Bankas vadībā?
Spriežot pēc pašas CV ESMA lapā, S. Purgailei ir gana daudz prestižu “pričindāļu”, lai būtu slavas spozmē, piemēram, īpašā mirklī gozēties uz „Nasdaq Marketsite” ekrāna Ņujorkā. Viņai ir skaista adrese prestižajā Amatas novadā, blonds smaids, „Turības” un Vallenbergu institūta izglītība papildināta pat Latvijas Universitātē.
Un vēl kāds ne mazsvarīgs faktors augstam amatam – otrā pusīte. Komplimentārā intervijā „Santā” pēc kļūšanas par FKTK vadītāju S. Purgaile atzinusi: “Godīgi sakot, jāatklāj – ja nebūtu mana vīra, tad varbūt es arī nebūtu šajā amatā.”
Viņa kādā intervijā arī atzinusi: „Iespējams, ka es esmu kaut kāds instruments šobrīd, lai viņi [politiķi] realizētu kaut kādus savus plānus. To ir brīžiem ļoti grūti pieņemt un būt tajā visā.”
Par Purgailes nepiemērotību FKTK amatam vīpsnāja savstarpēji pretēji kritiķi, piemēram, Jurģis Liepnieks Tviterī izteicās: “FKTK vadītāja amata konkursā uzvar Santa Purgaile. Tas ir apmēram tā kā Giels LTV valdes konkursā. Droši vien jauka meitene, tikai par nekompetenci izmesta gan no „SEB”, gan „Citadeles” un bez nekādas pieredzes tāda līmeņa darbam.”
Savukārt sabiedrība par atklātību „Delna” pauda: “Ilgstošā Santas Purgailes nodarbinātība privātajā banku sektorā un nesenais augstais amats tajā rada risku, ka kandidātes darbība komisijas priekšsēdētājas amatā varētu būt vairāk privāto banku, nevis sabiedrības interesēs.”
Citā publikācijā „Delna” vēl papildināja skarbo viedokli: “Sanāk tā, ka kandidāte vakar iestājās par banku interesēm, bet pavisam drīz viņa, iespējams, uzraudzīs bankas. Šīs vakardienas intereses un attiecības vēl ir ļoti siltas un tiešas. Ir jāpaiet kādam laikam, un jāļauj šīm saitēm, tā teikt, atdzist.”
Ja vien „Delna” ar šo citātu nepauda “it kā kritiku” valdības interesēs (lai kaut kāda kritika būtu, bet gan jau S. Purgaili ieslidinās amatā tāpat), tad tagad „Delnai” būtu laiks papētīt, ko S. Purgaile ir nedarījusi, lai M. Bunkus iesniegums tiktu sadzirdēts. Un vēl svarīgāk – lai saprastu, cik un vai viņa ir piemērota būt par otro galvu Latvijas Bankā.
Te gan viena pikanta nianse. Pilsētas leģenda vēsta, ka patiesībā, brīdī, kad S. Purgaile tika virzīta uz FKTK vadītāja amatu, viņa no „Citadeles” jau bija atlaista par neatbilstību ieņemamajam amatam. To gan viņa kautri noklusēja.
Kļūdu kandidātes izpētē pieļāva premjera birojs, kas par S. Purgailes spējām interesējās pie „Citadeles” padomes locekļa Klāva Vaska, kurš savukārt nezināja viņas atlaišanas faktu. Uz tādu kļūdu pamata S. Purgaile no faktiska bezdarbnieka kļuva par FKTK vadītāju.
Šķiet pavisam jocīgi, ka laikā, kamēr Jēkabs Straume un Ilze Znotiņa „vingro” pa konkursiem, kurus apšauba Jānis Bordāns, tikmēr banku izbrāķētā S. Purgaile no FKTK bez konkursa nokļūst Latvijas bankas vadībā. Viens likums, viena taisnība visiem?
https://delna.lv/lv/2019/09/23/vai-valdiba-izvedis-santu-purgaili-caur-rotejosajam-durvim/
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/lv_cv_purgaile.pdf
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.