Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktores atbildes uz žurnālista jautājumiem saistībā ar tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu tikai apliecina “Pietiek” jau pirms dažām dienām pausto pieņēmumu – NVA vairs nemaz netaisās pārņemt šo mantu no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni.

NVA direktore Ramona Innusa ar sabiedrisko attiecību speciālistes Vendijas Pikšes – Kučmas starpniecību žurnālistam atbildēja, ka neko neatbildēs: “Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija.”

Atbildību uzņēmusies valdība?

“Pietiek” NVA direktorei vaicāja, “vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu”?

Līdz ar to, kāds Ministru kabineta sēdē šā gada 1. februārī “skatītajam jautājumam” sakars ar mantas pārņemšanu no R. Meroni, nav zināms un nav saprotams. Ja nu vienīgi jau valdības līmenī šajā datumā ir pieņemts lēmums, ka arestētā manta faktiski var palikt pie R. Meroni. Ja tā, tad no atbildības būtu atbrīvoti toreizējā iekšlietu ministre un tagadējais iekšlietu ministrs, kā arī NVA direktore, – būtu iestājusies kolektīvā visas valdības atbildība.

Bet Ministru kabineta 1. februāra sēdes darba kārtība liecina, ka šīs sēdes slēgtajā daļā Drošo sarunu zālē ticis izskatīts un pieņemts “Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi””, kur ziņotāja ir bijusi toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva un piedalījusies arī NVA direktore R. Innusa.

Bet kā pirms vairāk nekā pusgada valdības pieņemtais “Informatīvais ziņojums” var liegt NVA direktorei atbildēt uz augstāk minēto ļoti vienkāršo jautājumu, nav saprotams.

Izšķiests “darbs” un “materiāls”  

Divus gadus atpakaļ, t.i., uzreiz pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma, ka R. Meroni arestētā manta ir jānodod NVA, bija vērojama interese šo lēmumu tiešām izpildīt.

Droši vien toreizējais NVA direktors Ēriks Ivanovs nebija priecīgs par uzlikto pienākumu pārņemt “dīvaino” ārvalstīs “esošo” mantu, jo NVA pamatnodarbošanās vienmēr ir bijusi konfiscēto cigarešu un spirtiņa iznīcināšana, gumijas zābaku iegāde materiālajām rezervēm, ieroču un munīcijas iegāde, suņu turēšanas laukumu ierīkošana u.tml., tomēr vēlme izpildīt šo pienākumu bija manāma.

Piemēram, 2020. gada decembrī tika izsludināts iepirkums, ar kura palīdzību bija paredzēts piesaistīt starptautiskajās komerctiesībās zinošu konsultantu, kurš varētu palīdzēt NVA pārņemt dažādās jurisdikcijās (Britu Virdžīnu salās, Nīderlandes Antiļu salās, Bahamu salās, Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Lihtenšteinā) reģistrēto, maigi izsakoties, dīvaino mantu (patiesā labuma guvēja tiesības, uzrādītāja akcijas, pienākumu atdot milzu kredītu u.tml.).

Iepirkuma nosaukums bija “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”; tas tika izsludināts par steidzamu, un tajā savus piedāvājumus iesniedza četri ļoti nopietni pretendenti – AS “BDO Latvia”, SIA “Ernst&Young Baltic”, AS “KPMG Baltics” un zvērinātu advokātu birojs “Vilgerts”.

Attiecīgi “Pietiek” NVA direktorei jautāja, ar ko ir noslēdzies šis NVA izsludinātais iepirkums. Atbildes nebija arī uz šo jautājumu, jo, kā jau teikts, valdība esot pieņēmusi kaut kādu, nezin kādu ierobežotas pieejamības lēmumu.

Tomēr daļēja atbilde ir atrodama “Elektronisko iepirkumu sistēmā”. Proti, jau šā gada 21. februārī ticis pieņemts lēmums par “konkursa dialoga pārtraukšanu”, jo “pasūtītājam zudusi nepieciešamība saņemt konkursa dialogā noteikto pakalpojumu”.

Ko gan no šā var secināt? Šķiet, ka tikai to, ka NVA vairs neuzskata par pienākumu pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, jeb, formulējot citādāk, NVA vairs nav pienākums pildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu.

Tāpat ir jāsecina, ka Latvijas valsts iestāde starptautisko komerctiesību speciālistus četros augstākā līmeņa uzņēmumos vairāk nekā gadu ir vazājusi aiz deguna.

Kāpēc pat Ģenerālprokuratūra drīkst nepildīt tiesas lēmumu?

Visbeidzot “Pietiek” jautāja NVA direktorei – “vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?”

Te, protams, ir vajadzīgi paskaidrojumi, kāpēc šāds jautājums.

Proti, kopš R. Meroni ir it kā atņemts arestētās mantas glabātāja statuss (2020. gada 17. augusts) un ir sākts arī kriminālprocess par tiesas lēmuma nepildīšanu (2021. gada 3. augusts) - t.i., par arestētās mantas nenodošanu NVA, šveicietis ir sācis sniegt rakstiskas liecības par arestēto mantu. Šīs liecības tiešām ir šokējošas un pagaidām izskatās tikai pēc iesildīšanās. Jāatgādina, ka R. Meroni ar savām īpaši konkrētajām liecībām Londonas tiesā pirms kāda laika atmaskoja Ģenerālprokuratūras prokurora Anda Mežsarga un Satversmes aizsardzības biroja ļoti augsta līmeņa amatpersonas Aigara Sparāna iesaisti biznesa strīdu kārtošanā. Atmiņa R. Meroni ir laba, un ar grāmatvedību viņam, šķiet, arī ir tā, lai šveicietis izietu “sausā”.

Viens no motīviem šajās R. Meroni liecībās ir tāds, ka vismaz daļu no akciju sertifikātu orģināliem viņš jau sen ir nodevis Ģenerālprokuratūrai, un attiecīgi viņš tos nemaz nevar nodot NVA!

Ja tā ir taisnība, tad Ģenerālprokuratūras prokurori ir maldinājuši tiesu, būtiskus pierādījumus kriminālprocesā slēpjot pie sevis (droši vien kādā citā slepenā kriminālprocesā, kura izmeklēšanas termiņu nesaprātīgums ir vienkārši kliedzošs).

Ja tā, tad maldinošā prokuroru izdarība ir novedusi pie Rīgas apgabaltiesas nelikumīga lēmuma, ar kuru tiesa pieprasa R. Meroni nodot NVA akcijas, kas nemaz vairs nav pie R. Meroni.

Protams, te nu uzreiz arī rodas jautājums par to, kā un par kādām “skaistām acīm” Ģenerālprokuratūras prokurori ir pieseguši R. Meroni darbības ar arestēto mantu.

Bet NVA direktore arī uz šo “Pietiek” jautājumu neatbild, no kā atkal var izdarīt pieņēmumu, ka NVA nemaz vairs netaisās nekādu mantu pārņemt.

Jautājumi Nodrošinājuma valsts aģentūras direktorei Ramonai Innusai. 

- Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu?

- Ja NVA nav izdevies pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, tad vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?

- Ar ko ir noslēdzies 2020. gada decembrī izsludinātais iepirkums “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”? 

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktores atbildes uz žurnālista Ulda Dreiblata jautājumiem

Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem, jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija. Iemesls, kādēļ skatītajam jautājumam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ir notiekošais kriminālprocess. Vienlaikus norādām, ka procesa virzītājs ir informēts par pieņemtā lēmuma saistībā ar R.Meroni noteikto mantas glabātāja pienākumu nodot arestēto mantu izpildes gaitu. Ņemot vērā minēto, Nodrošinājuma valsts aģentūra šoreiz nesniegs komentārus uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Aicinām ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgo kriminālprocesu, vērsties pie procesa virzītāja.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...