Nodrošinājuma valsts aģentūra: “Tā kā valdība ir pieņēmusi kaut kādu tur slepenu lēmumu, mums par savu darbību vairs nekas nav jāstāsta!”
Uldis Dreiblats18.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktores atbildes uz žurnālista jautājumiem saistībā ar tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu tikai apliecina “Pietiek” jau pirms dažām dienām pausto pieņēmumu – NVA vairs nemaz netaisās pārņemt šo mantu no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni.
NVA direktore Ramona Innusa ar sabiedrisko attiecību speciālistes Vendijas Pikšes – Kučmas starpniecību žurnālistam atbildēja, ka neko neatbildēs: “Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija.”
Atbildību uzņēmusies valdība?
“Pietiek” NVA direktorei vaicāja, “vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu”?
Līdz ar to, kāds Ministru kabineta sēdē šā gada 1. februārī “skatītajam jautājumam” sakars ar mantas pārņemšanu no R. Meroni, nav zināms un nav saprotams. Ja nu vienīgi jau valdības līmenī šajā datumā ir pieņemts lēmums, ka arestētā manta faktiski var palikt pie R. Meroni. Ja tā, tad no atbildības būtu atbrīvoti toreizējā iekšlietu ministre un tagadējais iekšlietu ministrs, kā arī NVA direktore, – būtu iestājusies kolektīvā visas valdības atbildība.
Bet Ministru kabineta 1. februāra sēdes darba kārtība liecina, ka šīs sēdes slēgtajā daļā Drošo sarunu zālē ticis izskatīts un pieņemts “Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi””, kur ziņotāja ir bijusi toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva un piedalījusies arī NVA direktore R. Innusa.
Bet kā pirms vairāk nekā pusgada valdības pieņemtais “Informatīvais ziņojums” var liegt NVA direktorei atbildēt uz augstāk minēto ļoti vienkāršo jautājumu, nav saprotams.
Izšķiests “darbs” un “materiāls”
Divus gadus atpakaļ, t.i., uzreiz pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma, ka R. Meroni arestētā manta ir jānodod NVA, bija vērojama interese šo lēmumu tiešām izpildīt.
Droši vien toreizējais NVA direktors Ēriks Ivanovs nebija priecīgs par uzlikto pienākumu pārņemt “dīvaino” ārvalstīs “esošo” mantu, jo NVA pamatnodarbošanās vienmēr ir bijusi konfiscēto cigarešu un spirtiņa iznīcināšana, gumijas zābaku iegāde materiālajām rezervēm, ieroču un munīcijas iegāde, suņu turēšanas laukumu ierīkošana u.tml., tomēr vēlme izpildīt šo pienākumu bija manāma.
Piemēram, 2020. gada decembrī tika izsludināts iepirkums, ar kura palīdzību bija paredzēts piesaistīt starptautiskajās komerctiesībās zinošu konsultantu, kurš varētu palīdzēt NVA pārņemt dažādās jurisdikcijās (Britu Virdžīnu salās, Nīderlandes Antiļu salās, Bahamu salās, Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Lihtenšteinā) reģistrēto, maigi izsakoties, dīvaino mantu (patiesā labuma guvēja tiesības, uzrādītāja akcijas, pienākumu atdot milzu kredītu u.tml.).
Iepirkuma nosaukums bija “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”; tas tika izsludināts par steidzamu, un tajā savus piedāvājumus iesniedza četri ļoti nopietni pretendenti – AS “BDO Latvia”, SIA “Ernst&Young Baltic”, AS “KPMG Baltics” un zvērinātu advokātu birojs “Vilgerts”.
Attiecīgi “Pietiek” NVA direktorei jautāja, ar ko ir noslēdzies šis NVA izsludinātais iepirkums. Atbildes nebija arī uz šo jautājumu, jo, kā jau teikts, valdība esot pieņēmusi kaut kādu, nezin kādu ierobežotas pieejamības lēmumu.
Tomēr daļēja atbilde ir atrodama “Elektronisko iepirkumu sistēmā”. Proti, jau šā gada 21. februārī ticis pieņemts lēmums par “konkursa dialoga pārtraukšanu”, jo “pasūtītājam zudusi nepieciešamība saņemt konkursa dialogā noteikto pakalpojumu”.
Ko gan no šā var secināt? Šķiet, ka tikai to, ka NVA vairs neuzskata par pienākumu pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, jeb, formulējot citādāk, NVA vairs nav pienākums pildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu.
Tāpat ir jāsecina, ka Latvijas valsts iestāde starptautisko komerctiesību speciālistus četros augstākā līmeņa uzņēmumos vairāk nekā gadu ir vazājusi aiz deguna.
Kāpēc pat Ģenerālprokuratūra drīkst nepildīt tiesas lēmumu?
Visbeidzot “Pietiek” jautāja NVA direktorei – “vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?”
Te, protams, ir vajadzīgi paskaidrojumi, kāpēc šāds jautājums.
Proti, kopš R. Meroni ir it kā atņemts arestētās mantas glabātāja statuss (2020. gada 17. augusts) un ir sākts arī kriminālprocess par tiesas lēmuma nepildīšanu (2021. gada 3. augusts) - t.i., par arestētās mantas nenodošanu NVA, šveicietis ir sācis sniegt rakstiskas liecības par arestēto mantu. Šīs liecības tiešām ir šokējošas un pagaidām izskatās tikai pēc iesildīšanās. Jāatgādina, ka R. Meroni ar savām īpaši konkrētajām liecībām Londonas tiesā pirms kāda laika atmaskoja Ģenerālprokuratūras prokurora Anda Mežsarga un Satversmes aizsardzības biroja ļoti augsta līmeņa amatpersonas Aigara Sparāna iesaisti biznesa strīdu kārtošanā. Atmiņa R. Meroni ir laba, un ar grāmatvedību viņam, šķiet, arī ir tā, lai šveicietis izietu “sausā”.
Viens no motīviem šajās R. Meroni liecībās ir tāds, ka vismaz daļu no akciju sertifikātu orģināliem viņš jau sen ir nodevis Ģenerālprokuratūrai, un attiecīgi viņš tos nemaz nevar nodot NVA!
Ja tā ir taisnība, tad Ģenerālprokuratūras prokurori ir maldinājuši tiesu, būtiskus pierādījumus kriminālprocesā slēpjot pie sevis (droši vien kādā citā slepenā kriminālprocesā, kura izmeklēšanas termiņu nesaprātīgums ir vienkārši kliedzošs).
Ja tā, tad maldinošā prokuroru izdarība ir novedusi pie Rīgas apgabaltiesas nelikumīga lēmuma, ar kuru tiesa pieprasa R. Meroni nodot NVA akcijas, kas nemaz vairs nav pie R. Meroni.
Protams, te nu uzreiz arī rodas jautājums par to, kā un par kādām “skaistām acīm” Ģenerālprokuratūras prokurori ir pieseguši R. Meroni darbības ar arestēto mantu.
Bet NVA direktore arī uz šo “Pietiek” jautājumu neatbild, no kā atkal var izdarīt pieņēmumu, ka NVA nemaz vairs netaisās nekādu mantu pārņemt.
Jautājumi Nodrošinājuma valsts aģentūras direktorei Ramonai Innusai.
- Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu?
- Ja NVA nav izdevies pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, tad vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?
- Ar ko ir noslēdzies 2020. gada decembrī izsludinātais iepirkums “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”?
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktores atbildes uz žurnālista Ulda Dreiblata jautājumiem
Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem, jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija. Iemesls, kādēļ skatītajam jautājumam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ir notiekošais kriminālprocess. Vienlaikus norādām, ka procesa virzītājs ir informēts par pieņemtā lēmuma saistībā ar R.Meroni noteikto mantas glabātāja pienākumu nodot arestēto mantu izpildes gaitu. Ņemot vērā minēto, Nodrošinājuma valsts aģentūra šoreiz nesniegs komentārus uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Aicinām ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgo kriminālprocesu, vērsties pie procesa virzītāja.
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
