Nodrošinājuma valsts aģentūra spiesta atzīt: Meroni turpina to vazāt aiz deguna, manta joprojām nav pārņemta
PIETIEK21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš pagājušā gada augusta, kad ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Šveices jurists Rūdolfs Meroni tika atcelts no arestētās mantas glabātāja pienākumiem, ir pagājuši jau astoņi mēneši, taču Nodrošinājuma valsts aģentūrai joprojām nav izdevies ne pārņemt savulaik simtus miljonu vērto mantu, ne arī novērtēt, cik liela daļa no tās ir nevis apsaimniekota, bet izsaimniekota. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē aģentūras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, no kurām skaidri izriet – Šveices jurists Latvijas valsts iestādi joprojām vazā aiz deguna.
1) vai Nodrošinājuma valsts aģentūrai pašlaik ir izdevies pārņemt šo mantu?
Informējam, ka šobrīd R.Meroni nav izpildījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas (turpmāk – Tiesa) uzlikto pienākumu nodot Tiesas 2020. gada 17. augusta lēmumā ar lietvedības Nr. K04-0001-20/18, krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608 (turpmāk – Lēmums) norādīto arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
2) ja nē, kādu tieši iemeslu dēļ manta nav pārņemta?
Informējam, ka manta nav pārņemta, ņemot vērā, ka R.Meroni nav izpildījis Tiesas uzlikto pienākumu.
3) kādā tieši veidā Nodrošinājuma valsts aģentūra šajā laikā ir sazinājusies ar atcelto mantas glabātāju Rūdolfu Meroni, lai sāktu mantas pārņemšanu?
Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) vairākkārtīgi rakstveidā ir vērsusies pie R.Meroni ar aicinājumu, nekavējoties rakstveidā informēt Aģentūru par veidu, kādā līdz šim tika nodrošināta Lēmumā minētās mantas glabāšana, sniegt informāciju par laiku un kārtību, kādā tiks nodrošināta mantas nodošana glabāšanā Aģentūrai, kā arī informāciju par personu vai personām, kuras nodrošinās mantas nodošanu Aģentūrai.
4) kāda tieši komunikācija ar minēto R.Meroni ir notikusi 2021. gada aprīlī, kādus rezultātus tā ir devusi?
Informējam, ka no 2021.gada 1.aprīļa līdz 2021.gada 15.aprīlim komunikācija starp Aģentūru un R.Meroni nav notikusi.
5) kādu tieši procedūru Nodrošinājuma valsts aģentūra pašlaik plāno izmantot mantas pārņemšanai?
Aģentūra 2020.gada 30.decembrī ir izsludinājusi konkursa dialogu “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”, saskaņā ar kuru tiks izvēlēts piemērotākais pakalpojuma sniedzējs, kurš veiks nepieciešamās darbības ar Lēmumā norādīto arestēto mantu gadījumā, ja R.Meroni izpildīs ar Tiesas Lēmumu uzlikto pienākumu.
6) kādā tieši veidā Nodrošinājuma valsts aģentūra plāno veikt pārņemamās mantas novērtējumu un vai šī novērtējuma veikšanai piesaistīs trešās personas, kas profesionāli nodarbojas ar šāda veida mantas vērtēšanu?
Atbilstoši Aģentūras 2020.gada 30.decembrī izsludinātā konkursa dialoga “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu” prasībām pakalpojuma sniedzējs nodrošina pārņemamo un pārņemto aktīvu un no tiem izrietošo tiesību un saistību novērtēšanu, kā arī nodrošina pārņemto aktīvu un no tiem izrietošo tiesību un saistību drošu glabāšanu.
7) kā tieši Nodrošinājuma valsts aģentūra gatavojas rīkoties, ja pēc novērtējuma rezultātu iegūšanas izrādīsies, ka mantas vērtība tās glabāšanas laikā ir būtiski samazinājusies?
Aģentūra rīkosies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
