Nez kur Saeima pazaudēja manu priekšlikumu, kas tieši attiektos uz Anša Ataola situāciju...
Pietiek lasītājs25.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasīju rakstu par Ansi Ataolu Bērziņu: pirms pāris gadiem rakstīju Saeimai priekšlikumu par Krimināllikuma grozījumiem šai sakarā, bet vēl joprojām nav saņemta nekāda atbilde, vien starpatbilde, ka mans iesniegums tiks izskatīts un atbilde tiks sniegta…
Mans priekšlikums bija šāds:
„Par Krimināllikuma 225 panta esošās redakcijas grozījumiem, ņemot vērā to, ka Latvijā likumi pamatā tiek „lasīti” pēc burta, nevis gara, tulkojot likumu, noteicošā nozīme ir tam, cik gramatiski pareizi tie ir uzrakstīti.
Panta redakcija pašlaik ir šāda: „225.pants. Masu nekārtības. Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”
Manā ieskatā Krimināllikuma (KL) 225. panta esošajā redakcijā lietotais vārds „tajās” ir aizstājams ar vārdu „tajos”, jo, saskaņā ar esošo redakciju lietojot vārdu „tajās”, saprotams, ka par subjektiem šī likuma burtiskā tulkojumā ir uzskatāmas visas personas, kuras ir piedalījušās masu nekārtībās, tajā skaitā ne tikai organizatori, bet arī tās personas, kuras personīgi nav veikušas masu grautiņus, dedzināšanu, nepakļaušanos utml., jo tikai šīs personas (grautiņu izpildītāji) par subjektiem šī likuma tulkojumā būtu uzskatāmas, ja vārda „tajās” vietā tiktu lietots vārds „tajos”.
Augstākminētā sakarā LŪDZU: 1. izskatīt priekšlikumu KL 225 panta grozīšanai, likumā grozot vārdu TAJĀS uz vārdu TAJOS, jo pašlaik lietotais termins TAJĀS ir attiecināms uz vārdu salikumu - masu nekārtības, līdz ar to uz visiem dalībniekiem, nevis konkrēti tiem kuri dauzījuši logus utml. 2. izskatīt priekšlikumu veikt likuma papildinājumus, ar kuriem personas par masu grautiņu organizēšanu tiek atsevišķi kvalificētas no grautiņu izpildītājiem un pārējiem aktīvajiem dalībniekiem, kuri patstāvīgi nav veikuši darbības, dēļ kurām pasākums ieguvis masu grautiņa statusu."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.