Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša (“Jaunā Vienotība”) aicinājumus rīdziniekiem izmantot pirms diviem gadiem slēgto Baltezera staciju un tramvaja līniju, kura pat vēl nav sākta būvēt, neizdodas saprast arī ar otro un trešo piegājienu.
Pirms nedēļas publicētā lielā intervijā ziņu aģentūrai LETA Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis sacījis: “Stāvparkiem, kur novietot automašīnas, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā, nav jāatrodas Rīgā, bet gan pie tās robežām. […] Nav jābrauc Rīgā līdz "Alfai", lai iekāptu tramvajā. Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur.”
Tikmēr realitāte ir tāda, ka faktiski Baltezera stacija no 2019. gada decembra ir slēgta sakarā ar niecīgo pasažieru skaitu, tāpat nekāds nekāds stāvparks, pat ne parasts stāvlaukums pie Baltezera bijušās stacijas nekad nav ticis ierīkots.
Vēl V. Ķirsis “kā piemēru minēja dzelzceļa staciju Šķirotavā, kurai tiek pievilktas tramvaja sliedes. Pasažierim tas dod iespēju no vilciena pārsēsties tramvajā un doties uz savu galamērķi Rīgā”, atreferēja LETA. Patiesībā pie Šķirotavas stacijas Ķengaragā netiek “pievilktas tramvaja sliedes”, savukārt apstiprinātajos tramvaja remonta plānos nav paredzēts pagarināt 7. un 3. tramvaja sliedes no pašreizējā galapunkta pie universālveikala “Dole” līdz Šķirotavas stacijai. Plānotā 2 km sliežu izbūve notiks Pārdaugavā.
Reaģējot uz publikāciju, V. Ķirsis Pietiek atsūtīja taisnošanos, ka intervijā neesot bijis “pausts aicinājums”, bet gan “izklāstītas nākotnes ieceres”, lai “uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu”, “iegādātos jaunus bezizmešu transporta līdzekļus” utt.
Tikmēr vienlaikus arī izdevums “Kas Jauns” savā jaunākajā numurā rakstos “Vicemēra fantāzijas pārsteidz rīdziniekus” un “Padomā apšaubāms tramvaja projekts?” turpina aplūkot V. Ķirša kompetenci. Par V. Ķirša plāniem “Kas Jauns” konstatē: “Līdzīgi kā bija ar Ušakova laika Skanstes “kapu tramvaja” caurkritušo projektu, arī šī ir iespēja izvērsties ar darba grupām un ekspertu pētījumiem — un ne jau par velti.”
Attiecībā uz V. Ķirša izteikumiem par dzelzceļa un Rīgas pilsētas satiksmes savienošanu “Kas Jauns” norāda — pastāv iespējamība, ka elektrovilcieni drīzāk vairs nepieturēs Rumbulā un Dārziņos, nevis tiks plānotas jaunas stacijas.
Jāatgādina, ka kopš 2000. gada Rīgā ierīkota tikai viena jauna pasažieru stacija — “Turība”, savukārt iedzīvotāju regulāri pieprasītās pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju un Daugavgrīvu, kurai nekas nebūtu jābūvē no jauna, izdarīts nav it nekas.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
