Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu
Jānis Urbanovičs29.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības un baisajiem mirušo skaitļiem, valdošā koalīcija ir nolēmusi nepieļaut veselības ministra nomaiņu. Valdošā koalīcija savu iekšējo kliķes stabilitāti liek augstāk par demokrātijā pašsaprotamu principu – politiķi, kas pieļauj katastrofālas kļūdas, ir jānomaina.
Par veselības ministra nespēju organizēt vakcinācijas procesu, neprasmi uzrunāt riska grupas, par bezjēdzīgi izšķiestajiem miljoniem Latvijas sabiedrība tagad maksā visaugstāko cenu. Un ministra izvairīšanās uzņemties politisko atbildību iznīcina cerības, ka situācija varētu mainīties.
Vainīgie tiek meklēti visur citur, tikai ne valdības rīcībnespējā. Tostarp, vakcinācijas procesa izgāšanā tiek vainoti Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Tā ir sabiedrības daļa, ko valdošie politiķi gadiem ir noniecinājuši, ignorējuši viņu politiskās izvēles, panākot atbildes reakciju – atsvešinātību no valsts procesiem.
Arī tagad, katastrofālas krīzes apstākļos, valdošie nevēlas spert kaut soli viņu virzienā un uzrunāt viņus dzimtajā valodā. Ir pat tādi valdošās koalīcijas politiķi, kuri neslēpj prieku, ka kovids vairāk skar tieši krievus. Vai tiešām pat šī nelaime nespēs neko iemācīt?
Nemainot Veselības ministrijas politisko vadību, acīmredzot, savu haotisko darba stilu nemainīs arī “vakcinācijas superbirojs”. Zinot, ka vakcinēto cilvēku vismazāk ir Latgalē, tur piedāvā iespēju saņemt vakcīnu pēc trīs nedēļām! Biroja vadītāja nesatricināmi paziņo – mēs sekojam pieprasījumam…
Šajā situācijā aicinu visus “Saskaņas” biedrus, visus labas gribas cilvēkus – neatlieciet iespēju vakcinēties un īpaši palīdziet senioriem, riska grupu cilvēkiem nokļūt līdz vakcīnai. Ne visi vecie cilvēki spēj orientēties valdības nekonsekventajos, novēloti un haotiski pieņemtajos lēmumos, saprast, kad un kur pierakstīties, kam zvanīt.
“Saskaņas” biedri un arī es pats esmu personīgi vērsies pie cilvēkiem savā apkārtnē, aicinot viņus vakcinēties, pat ja ir šaubas un bažas. Mēs to darām un darīsim, bez PR akcijām un foto sociālajos tīklos.
Šajā laikā mēs nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu. Mums palīdzēt var tikai savstarpēja solidaritāte un atbildība pret saviem līdzcilvēkiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.