„Nevainojama reputācija ir nenoteikta satura jēdziens, tādēļ tā izmantošana, konkrēta gadījuma izvērtēšanai var būt sarežģīta”
PIETIEK27.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atzīstot neveiksmīgā uzņēmēja Jāņa Vimbas (attēlā) reputāciju par atbilstošu Nacionālā teātra direktora amatam, konkursa komisija ir atsaukusies uz Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajām „Vadlīnijas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus”. Šodien publicējam šī interesantā dokumenta sadaļu „Nevainojama reputācija”.
6. Vispārīgi definējot, nevainojama reputācija kapitālsabiedrību pārvaldības jomā ir tāda valdes vai padomes locekļa rīcība, kas neatkarīgam vērotājam nerada šaubas par konkrētās amatpersonas pienākumu profesionālu izpildi jeb valdes vai padomes locekļa pienākumus pilda kā krietns un rūpīgs saimnieks Komerclikuma 169.panta pirmās daļas izpratnē.
7. Kandidāta līdzšinējā profesionālajā darbībā nevajadzētu būt faktiem, kas liecinātu, ka kandidāta rīcība bijusi neatbilstoša krietna un rūpīga saimnieka rīcībai, piemēram, konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu resursiem, mantas izšķērdēšana, atcelšana (atsaukšana) no amata nepienācīgas pienākumu izpildes dēļ u.tml.
8. Kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola, tādēļ vērtējama arī tāda informācija par kandidāta līdzšinējo darbību, kas varētu nebūt savienojama ar labas pārvaldības un ētiskas attieksmes principiem, sabiedrības kopīgām vērtībām vai kapitālsabiedrības vērtībām, piemēram, citu personu goda un cieņas publiska aizskaršana, klaji neētiska vai negodprātīga rīcība, u.tml. Kapitālsabiedrības vērtības var būt nostiprinātas tās ētikas kodeksos, iekšējās kārtības noteikumos.
9. Informāciju kandidāta reputācijas novērtēšanai nominācijas komisija var iegūt intervējot konkrēto kandidātu (īpaši, tad, ja informācija nav publiski pieejama), kā arī izmantot publiski pieejamus informācijas avotus.
10. Nominācijas noteikumos ietvertais kritērijs “Nevainojama reputācija” ir nenoteikta satura jēdziens, tādēļ tā izmantošana, konkrēta gadījuma izvērtēšanai var būt sarežģīta. Taču Nominācijas komisijai, lai secinātu vai kandidāta reputācija konkrētajā gadījumā ir nevainojama un atbilstoša attiecīgās amatpersonas pienākumu pildīšanai, tas katrā konkrētā gadījumā jāaizpilda ar saturu un jāpiemēro konkrētajam gadījumam.
11. Viena no pieejām reputācijas vērtēšanā ir apzināt jau praksē esošus gadījumus, kuros vērtēta personas atbilstība nevainojamas reputācijas kritērijam, kā arī citu iestāžu, kuras savas darbības ietvaros vērtē kandidātu reputāciju, pieredzi un vērtēšanā izmantotās metodes.
12. Kritērija “nevainojama reputācija” kā ar noteiktu saturu piepildāma jēdziena (ģenerālklauzulas) saturu iespējams atklāt, izmantojot juridiskas metodes. Jo to “saturs izriet no to piemērošanas jomas un var tikt noskaidrots ar vispārēji atzītu piemēru (piemērveida gadījumu) palīdzību apskatot tipisku gadījumu grupas un identificējot tiem raksturīgos elementus” . Šo pieeju ieteicams izmantot, kad jau izveidojusies minimāla prakse kandidātu reputācijas vērtēšanā, lai nodrošinātu, ka līdzīgos gadījumos kandidāta reputācija tiek vērtēta līdzīgi.
13. Vērtējot informāciju, kas par konkrēto kandidātu nonākusi nominācijas komisijas rīcībā, ir jāņem vērā tās izcelsme (avoti) un faktoloģiskais pamatojums, kā arī apstāklis, ka vārda brīvība kā viena no pamattiesībām ikvienam ļauj paust viedokli par jebkuru jautājumu t.sk. arī par kandidātu personību. Vienlaikus viedoklis var saturēt nepatiesus faktus, kas var tikt kvalificēts kā goda un cieņas aizskārums Civillikuma 23521.panta izpratnē. Minētais apstāklis būtu jāņem vērā, ja nominācijas komisijas vērtē faktus saturošus viedokļus.
14. Lai izvērtētu iegūto informāciju par kandidātu ir nepieciešams nošķirt ziņas (faktus) no viedokļa. Arī Augstākā tiesa vērtējot izteikumu ietekmi uz godu (reputācija) un cieņu ir secinājusi, ka “fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšana var tikt pierādīta, taču prasību pierādīt izteikumu atbilstību patiesībai nevar attiecināt uz viedokli . Turklāt gadījumos, ja kandidāts agrāk ieņēmis politiskus amatus, nevainojamas reputācijas novērtēšanā, jāņem vērā apstāklis, ka politiķi ir vairāk pakļauti sabiedrības (t.sk. preses) kritikai, nekā privātpersona.
15. Svarīgs apstāklis ir informācijas par kandidātu aktualitāte (vecums), piemēram, desmit gadus seni notikumi, iespējams, vairs neraksturo kandidātu šobrīd. Tādēļ ieteicams vērtēt informāciju par kandidātu sapratīgā laikposmā pagātnē, kā arī to vai negatīvi vērtējamai rīcībai ir tendence atkārtoties. Piemēram, kandidāta agrākajā profesionālā darbībā ir bijuši vairāki ar nelielu laika nobīdi (2-4 gadi) viens otram sekojoši maksātnespējas procesi, interešu konflikta situācijas u.tml. Atkārtotība var liecināt par personas rīcībai piemītošām tendencēm, kuras var izpausties arī nākotnē veicot profesionālos pienākumus.
16. Pēc informācijas par kandidātu izvērtēšanas, nominācijas komisija lemj vai fakti rada šaubas par kandidāta nevainojamu reputāciju.
17. Nominācijas komisijas izvirzītā kandidāta reputāciju, ņemot vērā šajā sadaļā minētos ieteikumus, atkārtoti izvērtē arī kapitāla daļu turētājs vai padome, ja tā rīcībā nonākusi informācija, kas rada šaubas par kandidāta nevainojamu reputāciju un šāda informācija nebija iepriekš zināma nominācijas komisijai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.