(Ne)vainīguma prezumpcija "bezkompromisa tiesiskuma" mērcē
Pietiek lasītājs28.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrijā šā gada 21. novembrī noslēdzās Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (22-TA-3178) publiskā apspriede, - tas ietver apjomīgus grozījumus, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kā arī paredz citus būtiskus Latvijas Sodu izpildes kodeksa regulējuma pilnveidojumus.
Šie grozījumi citastarp paredz ieviest šādu jaunievedumu: "Ņemot vērā minēto, lai pilnveidotu sankciju risku pārvaldību un lai nodrošinātu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpildi, projekts paredz noteikt, ka notiesātajam, attiecībā uz kuru ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt un sūtīt naudas pārvedumus Kodeksa 45. panta trešajā daļā minētajām personām tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, un šādus naudas pārvedumus brīvības atņemšanas iestādei ir jāsaskaņo ar Valsts kasi."
2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Sankciju sakarā portālā jauns.lv tika norādīts: "Pensiju Lembergs turpinās saņemt, un arī skaidrās naudas iekrājumus neviens viņam laikam atņemt nevar.” Optimists teiktu - "var, var atņemt", un būtu vien taisnība.
Kaut arī mūsu valstī formāli pastāv jēdziens "nevainīguma prezumpcija", atbilstoši kuram cilvēks atzīstams par vainīgu "tikai" ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu, tomēr, kā izriet no jaunajiem grozījumiem, tad Lembergam kā personai, kura atrodas sankciju sarakstā, jau tiek gatavoti soda izciešanas apstākļi, t.i. esot vēl juridiski nevainīgam.
No grozījumiem secināms, pirmkārt, ka persona no sankciju saraksta noteikti tiks notiesāta; otrkārt, pensija sankciju sarakstā esošai personai tiks piegriezta atbilstoši "tikai pamatvajadzību nodrošināšanai" kritērijam. Kas savukārt atbilstoši "pilnas valsts apgādības" konceptam varētu nozīmēt prettiesisku nevienlīdzību/diskrimināciju. Līdz ar to potenciāli zaudētas tiesvedības.
Protams, varētu jau klasiķa vārdiem pateikt "es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks..."(Stukāns J.), vienīgi jāatceras, ka Latvijā cilvēktiesību pārkāpumi tiek kompensēti no mūsu pašu naudas.
Herberts Pakers (Herbert Leslie Packer, 1925-1972), amerikāņu krimināltiesību, kriminālprocesa un kriminoloģijas profesors, par veiksmīgu krimināllietas noslēgumu rakstīja: "Tas ir tad, kad agrīnā stadijā atmet tos gadījumus, kuros šķiet mazticami, ka aizturētā persona ir likumpārkāpējs, un pēc tam pēc iespējas operatīvāk nodrošina pārējo personu notiesāšanu ar minimālu iespēju to apstrīdēt.”
Kā būtiskāko elementu šajā modelī H. Pakers uzsvēra vainīguma prezumpciju (oriģ. – presumption of guilt). Šī koncepta galvenais pieņēmums ir tāds, ka policijas un prokuratūras veiktie "atsijāšanas pasākumi" ir ticami un pietiekami iespējamās vainas indikatori. Attiecīgi pirmstiesas iestāžu veiktā darba rezultāts nozīmē, ka izmeklēšana pret personu notiek bez pieņēmuma, ka tā, iespējams, var būt nevainīga.
Papildus tam, ja izmeklēšana ir konstatējusi, ka pierādījumu vainai ir tik daudz, ka drīzāk pret personu var tikt veiktas turpmākas procesuālas darbības, nevis viņa var tikt atbrīvota, tad visas turpmākās darbības pret viņu tiek pamatotas, uzskatot, ka, visticamāk, persona ir vainīga. H. Pakera ieskatā "vainīguma prezumpcija ir aprakstoša un faktiska".
H. Pakers norādīja uz problēmu noteikt precīzu laiku, kad šāda pārliecība tiek nostiprināta, jo katrs gadījums tomēr pēc savas būtības ir individuāls, taču "jebkurā gadījumā vainīguma prezumpcija notiek, krietni pirms "aizdomās turētais" kļūst par "apsūdzēto"".
Konkrētajā gadījumā likumdevējam jau sen ir skaidrs, ka Lembergs ir vainīgs. Turklāt nerodas arī problēmas ar H. Pakera norādīto "precīza laika noteikšanu, ar kuru pārliecība par personas vainu tiek nostiprināta". Jo Latvijas "bezkompromisu tiesiskuma" sistēmā vainīguma prezumpcija strādā pēc principa "rokas ir, tātad nozaga". Vainīgs piedzimstot!
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.