Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijā šā gada 21. novembrī noslēdzās Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (22-TA-3178) publiskā apspriede, - tas ietver apjomīgus grozījumus, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kā arī paredz citus būtiskus Latvijas Sodu izpildes kodeksa regulējuma pilnveidojumus. 

Šie grozījumi citastarp paredz ieviest šādu jaunievedumu: "Ņemot vērā minēto, lai pilnveidotu sankciju risku pārvaldību un lai nodrošinātu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpildi, projekts paredz noteikt, ka notiesātajam, attiecībā uz kuru ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt un sūtīt naudas pārvedumus Kodeksa 45. panta trešajā daļā minētajām personām tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, un šādus naudas pārvedumus brīvības atņemšanas iestādei ir jāsaskaņo ar Valsts kasi."

2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai. 

Sankciju sakarā portālā jauns.lv tika norādīts: "Pensiju Lembergs turpinās saņemt, un arī skaidrās naudas iekrājumus neviens viņam laikam atņemt nevar.” Optimists teiktu - "var, var atņemt", un būtu vien taisnība.

Kaut arī mūsu valstī formāli pastāv jēdziens "nevainīguma prezumpcija", atbilstoši kuram cilvēks atzīstams par vainīgu "tikai" ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu, tomēr, kā izriet no jaunajiem grozījumiem, tad Lembergam kā personai, kura atrodas sankciju sarakstā, jau tiek gatavoti soda izciešanas apstākļi, t.i. esot vēl juridiski nevainīgam.

No grozījumiem secināms, pirmkārt, ka persona no sankciju saraksta noteikti tiks notiesāta; otrkārt, pensija sankciju sarakstā esošai personai tiks piegriezta atbilstoši "tikai pamatvajadzību nodrošināšanai" kritērijam. Kas savukārt atbilstoši "pilnas valsts apgādības" konceptam varētu nozīmēt prettiesisku nevienlīdzību/diskrimināciju. Līdz ar to potenciāli zaudētas tiesvedības. 

Protams, varētu jau klasiķa vārdiem pateikt "es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks..."(Stukāns J.), vienīgi jāatceras, ka Latvijā cilvēktiesību pārkāpumi tiek kompensēti no mūsu pašu naudas. 

Herberts Pakers (Herbert Leslie Packer, 1925-1972), amerikāņu krimināltiesību, kriminālprocesa un kriminoloģijas profesors, par veiksmīgu krimināllietas noslēgumu rakstīja: "Tas ir tad, kad agrīnā stadijā atmet tos gadījumus, kuros šķiet mazticami, ka aizturētā persona ir likumpārkāpējs, un pēc tam pēc iespējas operatīvāk nodrošina pārējo personu notiesāšanu ar minimālu iespēju to apstrīdēt.”

Kā būtiskāko elementu šajā modelī H. Pakers uzsvēra vainīguma prezumpciju (oriģ. – presumption of guilt). Šī koncepta galvenais pieņēmums ir tāds, ka policijas un prokuratūras veiktie "atsijāšanas pasākumi" ir ticami un pietiekami iespējamās vainas indikatori. Attiecīgi pirmstiesas iestāžu veiktā darba rezultāts nozīmē, ka izmeklēšana pret personu notiek bez pieņēmuma, ka tā, iespējams, var būt nevainīga.

Papildus tam, ja izmeklēšana ir konstatējusi, ka pierādījumu vainai ir tik daudz, ka drīzāk pret personu var tikt veiktas turpmākas procesuālas darbības, nevis viņa var tikt atbrīvota, tad visas turpmākās darbības pret viņu tiek pamatotas, uzskatot, ka, visticamāk, persona ir vainīga. H. Pakera ieskatā "vainīguma prezumpcija ir aprakstoša un faktiska". 

H. Pakers norādīja uz problēmu noteikt precīzu laiku, kad šāda pārliecība tiek nostiprināta, jo katrs gadījums tomēr pēc savas būtības ir individuāls, taču "jebkurā gadījumā vainīguma prezumpcija notiek, krietni pirms "aizdomās turētais" kļūst par "apsūdzēto"".

Konkrētajā gadījumā likumdevējam jau sen ir skaidrs, ka Lembergs ir vainīgs. Turklāt nerodas arī problēmas ar H. Pakera norādīto "precīza laika noteikšanu, ar kuru pārliecība par personas vainu tiek nostiprināta". Jo Latvijas "bezkompromisu tiesiskuma" sistēmā vainīguma prezumpcija strādā pēc principa "rokas ir, tātad nozaga". Vainīgs piedzimstot!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...