Neskaitīsim naudu un neņemsim vērā savas reālās vajadzības, - joņosim tur, kur mums liek zaļā kursa virzītāji!
Alnis Bāliņš*10.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu. Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas.
Tāpēc, tīri aritmētiski domājot, ir saprotams Augstsprieguma tīkla paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija. Vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.
Iniciatīva risināt potenciālo ražošanas jaudu “sastrēgumu” ir apsveicama un nepieciešama, tomēr darbība pēc “gāzējam/bremzējam” principa neveidos sabalansētu atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, kas ir arī pārvades sistēmas operatoru mērķis. Apturot jaunu projektu attīstības iespējas, faktiski visas likmes liekam uz līdz šim pieteiktajiem elektrostaciju projektiem. Jāatceras, ka saules vai vēja enerģijas projekta īstenošana parasti aizņem 4–5 gadus un prasa desmitos un simtos miljonu mērāmas investīcijas.
No ārvalstu pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka liela daļa no pieteiktajām ražošanas jaudām līdz reālai ražošanai nenonāks. Projektu realizācijas panākumi būs atkarīgi no spējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas, izpildīt projekta attīstības prasības un arī brīvās konkurences attīstītāju starpā. Tāpat kā būvniecībā arī zemes rezervēšana debesskrāpim vēl nenozīmē, ka tas tur tiks uzbūvēts.
Pašlaik rezervēto elektroenerģijas ražošanas jaudu apjomā dominē tieši saules elektrostaciju projekti – 80%, bet vēja parki aizņem tikai 16% no pieteiktā apjoma.
Efektīvam un atjaunīgajos resursos balstītam enerģijas ražošanas portfelim ir svarīgi sabalansēt dažādus enerģijas ražošanas risinājumus, jo vējš vienmēr nepūš, saule vienmēr nespīd, bet ūdens HES var būt mazāk nekā nepieciešams. Rezultātā visi minētie resursi sedz valstij nepieciešamo patēriņu, kombinējot savas jaudas. Brīdī, kad jaunu enerģijas ražošanas projektu pieteikumi ir apturēti, zūd arī iespēja veicināt sabalansētu elektrostaciju veidu sadalījumu. Hibrīdu projektu attīstība ir viens no veidiem, kā veicināt sabalansētu energosistēmu – to mēs redzam šī brīža attīstībā gan Eiropā, gan arī tepat kaimiņos, Baltijas valstīs. Tam nepieciešama gan politikas jautājumu risināšana, gan arī tīri tehniska energosistēmas darbības un vadības noteikumu adaptācija jaunajai realitātei.
Līdzās sausiem, mehāniski aritmētiskiem pieslēguma jaudu aprēķiniem jāņem vērā, ka, piemēram, saules parki un vēja elektrostacijas visu laiku nestrādā ar pilnu jaudu, turklāt jau tagad tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgumiem paredz atrunu, ka sistēmas operators nepieciešamības gadījumā var ierobežot tīklā nodotās jaudas, lai izvairītos no pārslodzes. Attiecīgi pastāv iespēja veidot konstruktīvu dialogu ar atjaunīgās enerģijas nozares pārstāvjiem, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, lai strādātu pie konkrētu noteikumu sagatavošanas tam, kā praksē tiktu īstenots šis jaudu kontrolēšanas princips, kamēr jaunu spēkstaciju projektu attīstības process netiktu apturēts uz vairākiem gadiem.
Jā, nozares regulatīvā vide nebija gatava šādam pieprasījuma lēcienam, bet tas nebūtu iemesls apstādināt atjaunīgās enerģijas ražošanas tālāku attīstību pilnībā. Joprojām Latvijas energobilance sezonālā griezumā izskatās visnotaļ negatīvi, un mēs arī Baltijas mērogā krietni iepaliekam atjaunīgās enerģētikas attīstībā.
Latvijā ir viena no augstākajām elektroenerģijas cenām Eiropas Savienībā, bet vietējās enerģijas ražošanā joprojām izdevīgas atjaunīgās enerģijas jaudas ir nepietiekošā apjomā, stiprinot no Ziemeļvalstīm importētās elektroenerģijas atkarību.
Mēs vienkārši nevaram atļauties tik strauji sabremzēt enerģētikas attīstību un nogaidīt, kā veiksies ar elektrostaciju projektu ieceru ieviešanu dzīvē.
Enerģētika ir ārkārtīgi dinamiska joma un arī nozares regulējumā jābūt elastīgai pieejai, lai spētu ātri risināt šādas pieslēgumu jaudu sastrēgumus, paturot attīstības iespējas atvērtas aktīvai konkurencei. Tādējādi uzņēmīgākie un efektīvākie attīstītāji investoru piesaistē spēs papildināt Latvijas enerģijas ražošanas portfeli un varēsim būt droši, ka nepieciešamās zaļās enerģijas jaudas nepaliks tikai “uz papīra” ieceru līmenī.
Aicinu Latvijas enerģētikas politikas un regulatīvās vides veidotājus un noteicējus nepieņemt pārsteidzīgus soļus, kas būtiski ietekmē Latvijas kopējās tautsaimniecības un specifiski enerģētikas nozares attīstību. Latvijai apkārt ir pieejama plaša pieredze, kā šādu attīstību stimulēt nevis bremzēt. Mēs esam Eiropas kopējā iekšējā enerģētikas tirgus dalībnieki, kura darbība ir skaidri noteikta un kurā varam smelties vērtīgu pieredzi. Tikai sadarbībā ar nozari, atklāti un konstruktīvi mēs kopīgi varēsim atrisināt pašlaik Latvijas atjaunīgās enerģētikas samilzušās problēmas.
* Saules enerģija Latvijai valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
