Iesaki rakstu: 
Kā atvaļināta militārpersona vēlos uzsākt plašāku sabiedrības diskusiju par Krievijas sponsorētā grupējuma "Vagner" tālākajiem soļiem un pret mums uzsākto hibrīdkaru.
Pēc neveiksmīgā "dumpja" Krievijā vāgnerieši nolēma pārvietoties uz Baltkrieviju. Drīz vien pēc tam, abiem diktatoriem smīnot, Lukašenko paziņoja, ka vāgnerieši vēlas doties ekskursijā uz Poliju. Polija un arī Lietuva šo paziņojumu uztvēra ļoti nopietni, armija atrodas pastiprinātā kaujas gatavībā, snaiperu vienības tiek izvietotas robežas tuvumā. Bet ekskursijā devās nevis vāgnerieši, bet gan divi Baltkrievijas armijas helikopteri, kas izraisīja plašu rezonansi un lika Polijai vēl vairāk pastiprināt robežas drošību.
Kāds mērķis bija šīm provokācijām? Vai ir pamats domāt, ka vāgnerieši vai Baltkrievija tiešām taisās iebrukt Polijā? Es domāju, ka ne. Šādi manevri tiek veikti ,lai pārbaudītu armijas un militārās vadības gatavību reaģēt uz šādām provokācijām, sabiedrības reakciju un arī ministriju augstākās vadības kompetenci. Nav jābūt militārajam ģēnijam, lai saprastu, ka uzbrukums Polijai būtu tīrākā pašnāvība vāgneriešiem, Polija viņus uzvarētu bez NATO palīdzības, jo nav zināms, vai uz hibrīduzbrukumu attieksies NATO 5.pants.
Skatāmies tālāk, kurām vēl NATO valstīm ir robeža ar Baltkrieviju? Tikai Latvijai un Lietuvai. Lietuva uz vāgneriešu/baltkrievu provokācijām noreaģēja ļoti adekvāti un arī deva diezgan nepārprotamu signālu, ka vāgneriešiem būs jācīnās nevis ar robežsargiem, bet gan ar Lietuvas armiju.
Kādus secinājumus vāgnerieši izdarīs par Latvijas augstākās militārās vadības spēju reaģēt uz provokācijām? Armija ir diezgan labi sagatavota, labi motivēta, bet vēl joprojām mazskaitlīga, obligātais militārais dienests ir ieviests tikko, jauniesaukto ir maz, un tie ir nepietiekami apmācīti. Politiskā situācija ir diezgan nokaitēta, populistu reitings aug.
Skaidrs, ka arī Latvijā vāgnerieši neplāno ienākt ar pilna mēroga frontālu uzbrukumu, droši vien plāns ir par tādu uzbrukumu/provokāciju, kas liktu Latvijas augstākajai militārajai vadībai pieļaut kādu kļūdu, lai pēc tam to varētu izmantot propagandas mērķiem, vai arī radīt nestabilitāti Latvijas iekšienē, - ne par velti tieši tagad ir sižeti par nabaga pensionāriem, kurus guļošus piespiedu kārtā spiež kārtot valodas eksāmenus.
Kas ir vajadzīgs, lai militārā vadība pieļautu kļūdas? Vēlams būtu ministrs bez militāras pieredzes, vēlams, ar lielām ambīcijām, kas nešaubās par saviem lēmumiem, vēlams, lai šim ministram būtu nevainojama pagātne un neviens viņu neturētu aizdomās sadarbībā ar Kremli, un vēlams, lai šim ministram nebūtu kompetentu padomdevēju.
Ko mēs redzam Latvijas gadījumā? Mūrnieces kundzei ir žurnālista izglītība, nav pieredzes cilvēku vadībā, šis vispār ir pirmais izpildvaras amats Mūrnieces kundzes karjerā un uzreiz viena no sareģītākajām ministrijām, kurā ir jāmāk saskaņot NBS un ministrijas ierēdņu intereses, kur ministrs uzreiz nonāk intrigu pašā epicentrā.
Par Mūrnieces kundzes godīgumu un lojalitāti Latvijai es personīgi nešaubos, šaubas man ir par Mūrnieces kundzes kompetenci, par spēju stresa situācijās pieņemt lēmumus. Kremlim ministra amatā nevajag sev lojālu cilvēku, Kremlim vajag cilvēku, kas pieļaus kļūdas. Šis, starp citu, lieliski sasaucas ar Kremļa pielautajām kļūdām karā pret Ukrainu: arī Krievijas aizsardzības ministrs ir lojāls Kremlim, bet militārajā jomā absolūta nulle, un tieši viņa – briežkopja no Tuvas republikas pieņemtie lēmumi ir ļāvuši ukraiņu varoņiem tik veiksmīgi iznīcināt Kreivijas armiju.
Paskatīsimies vēl, kas ir Aizsardzības ministrijas vadībā bez Mūrnieces kundzes. Vai ministra birojā ir kāds padomnieks ar militāru izglītību/pieredzi? Diemžēl ne. Es neesmu ievācis statistiku, bet, manuprāt, Mūrnieces kundze ir pirmā aizsardzības ministere bez padomnieka militārajos jautājumos. Tieši brīdī, kad Krievijas – NATO karš ir iespējamāks nekā jebkad iepriekš.
Manuprāt, adekvāti būtu, ja ministres birojā būtu vismaz pāris padomnieki militārajos jautājumos. Kādus padomniekus ir izvēlējusies Mūrnieces kundze? Kādi būs tie cilvēki, kas dos ministrei padomus, kad vāgnerieši uzsāks savas provokācijas? Ministrei ir viena padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, padomniece stratēģisko komunikāciju jautājumos un padomniece administratīvajos jautājumos Ieva Holma, kuras vienīgais darbs dzīves laikā ir bijus asināt Mūrnieces kundzes zīmuļus.
Nezinu, ar ko nodarbojas sabiedrisko attiecību un stratēģiskās komunikācijas padomnieces, bet Mūrnieces kundzes komentāri pār vāgneriešu aktivitātēm ir bijuši gaužām vāji. Atceramies, vēl nesen, kad bija Mūrnieces kundzes pirmās ugunskristības ar NBS pārtikas afēru, komentāri, kas izskanēja medijos, bija vienkārši katastrofāli, mētāšanās ar tukšām frāzēm par “kliedzošajiem pārkāpumiem”, teksta lasīšana no lapiņas. Nezinu, vai tikai man radās tāds iespaids, bet likās, ka Mūrniece kundzi neviens pirms uzstāšanās nesagatavoja.
Ņemiet vērā, gadījumā, ja Latvijas gaisa telpā ielidos Baltkrievijas helikopteri vai arī vāgnerieši palīdzes pensionāriem špikot valodas eksāmenā, tad tieši šīs kundzes dos padomus ministrei, kā rīkoties…
Kāds iebildīs un teiks, ka ir taču arī ministrijas vadībā ne tikai ministres birojs, - tad nu paskatīsimies, kas ir ministrijas vadībā. Bēdīgi slavenais Jānis Garisons un viņa komanda, pret kuriem visiem tagad ir ierosinātās disciplinārlietas par nekompetenci saistībā ar NBS pārtikas iepirkumu un kuriem visdrīzāk augusta vidū būs jāšķiras no saviem amatiem. Parlamentārā sekretāra ministrijā arī vairs nav, Jānis Eglīts bija spiests no ministrijas aiziet, lai nenāktu gaismā iepriekš sastrādāti nesmukumi.
Ko tas nozīmē mums visiem? Tas nozīmē, ka septembrī lēmumu par to, kā reaģēt uz vāgneriešu provokācijām, pieņems ministres kundze ar pāris dāmām, kurām ar militāro jomu vai vispār kaut kādu darbu ārpus partijas vispār nav nekāda sakara.
Es patiesi ticu, ka Mūrnieces kundze ir Latvijas patriote un grib šai valstij tikai labu, tāpēc es ceru, ka Mūrnieces kundze pieņems pareizu lēmumu un atkāpsies no šī amata, saviem vēlētājiem godīgi pasakot, ka nesanāca, un arī Nacionālajai apvienībai vajadzētu godīgi pateikt, ka šo nastu nevar panest, un pārraudzību par šo ministriju nodot Apvienotajam sarakstam, jo tur ir profesionaļi, kas spēs adekvāti reaģēt uz provokācijām.
Bergmaņa kungs, piemēram, nav ar militāru izglītību, bet viņš mācēs ap sevi sapulcēt profesionāļus, kas zinās, kā vadīt ministriju. Daudzi ir izteikuši minējumus, ka augustā vāgnerieši testē vājos posmus, bet septembrī jau sāks īstās provokācijas, tā ka laika sagatavoties mums nav daudz.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
